Smoļenska

"Naivie ceļotāji": tikšanās ar latviešiem Smoļenskā un Katiņa

171
(atjaunots 13:21 28.11.2016)

Pirmā diena Krievijā. Smoļenska. Izdevās drusciņ pagulēt autobusā, pāris stundas nosnaudāmies viesnīcā.

Protams, mēs neesam izgulējušies.

Apstrādājām fotogrāfijas, pabeidzām tekstus un braucām pie latviešiem. Šejienes latviešiem. Latviešu biedrībā mūs gaidīja, taču bez īpašas sajūsmas.

Nav jau tā, ka par mums nepriecātos – par ciemiņiem šeit priecājas vienmēr. Tomēr katram gadījumam gaidīja kaut ko nelabu. Tāpēc sastapa ar slāvu viesmīlību un latvisko piesardzību.

Spriedze bija jūtama.

Rītausma pie Smoļenskas
© Sputnik / Робертс Вицупс

Grūtākais mūsu braucienā nav ne attālums, ne sals. Grūtākais ir paskaidrot, ko esam aizmirsuši Krievijā un ko gribam no vietējiem latviešiem.

— Kas jūs tādi esat?

Jautājums skanēja un karājās gaisā. Kā pratām, centāmies skaidrot. Īsti labi neiznāca. Pusstunda aizritēja dīki. Toties pēc tam apaļais diskusiju galds pārvērtās par svētku galdu. Tatjana Černova – mūsu saimniece – pamanījās īsā brīdī likt galdā pašmāju marinētos gardumus, produktus un paštaisītu balzāmu. Jau pēc pirmā tosta – par tikšanos – saruna iesila.

Galu galā prom netikām. Paši bijām miegaini, nupat kā no autobusa, neizgulējušies, taču saruna ritēja un ritēja. Kā tamborējot – katra izteiktā frāze vilka līdzi nākamo cilpiņu, un saruna turpinājās. Mums tik daudz kas bija jautājams, bet viņiem – daudz kas stāstāms.

Tikpat kā nestrīdējāmies. Absolūti atšķirīgi cilvēki: dažādas paaudzes, cita vēsture, ģeogrāfija, nodzīvotas pavisam atšķirīgas dzīves, taču mēs vai ik visā bijām vienisprātis.

Vera Ivanovna lasa dzeju
© Sputnik / Робертс Вицупс

No katras sarunas, ar katru cilvēku itin vienkārši varētu uzrakstīt grāmatu. Materiālu – pārpārēm. Šurpbraucot mums šķita, ka esam Smoļenskai veltījuši pārāk daudz laika. Pēc tikšanās nodomājām, ka tā bijis pārāk maz.

Izgājām uz ielas un gājām staigāt pa vakarīgo pilsētu. Roberts gribēja fotogrāfijas. Apstājāmies ik pēc 50 metriem. Visur bija skaisti. Ne tā kā bulvāra romānā, ne Eiropas stilā, bet tā…

  • Smoļenska
    Smoļenska
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Smoļenska
    Smoļenska
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Smoļenska
    Smoļenska
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Smoļenska
    Smoļenska
    © Sputnik / Робертс Вицупс
  • Smoļenska
    Smoļenska
    © Sputnik / Робертс Вицупс
1 / 5
© Sputnik / Робертс Вицупс
Smoļenska

Pa īstam.

Sens klosteris un augstsprieguma līnija tumsā izskatās vienlīdz skaisti un saderīgi. Navigators nestrādā. Ne iekšējais, ne elektroniskais.

Toties uz vārdiem "Atvainojiet, lūdzu!" acumirklī pagriežas visi 50 metru rādiusā. Katrs gatavs parādīt ceļu.

Uzkāpjam pakalnā pie Uspenskas baznīcas. Tumšs, ceļš slidens. No turienes paveras Smoļenskas galvenā panorāma. Roberts pazūd – viņš ir iegrimis fotogrāfijās.

Смоленск
© Sputnik / Робертс Вицупс
Smoļenska

Visbeidzot Valentīns izsauc taksometru. Iesēdinām Robertu mašīnā. Atceramies, ka esam šausmīgi izsalkuši. Braucam uz "Krievu sētu". Iespaids tāds, it kā sēdētu "Lido" un nekur nebūtu braukuši.

Paēdām, iegājām veikalā un braucām uz viesnīcu. Tur ir ļoti bēdīgi ar internetu, toties ar administratori viss ir kārtībā.

Ieraudzījusi mūsu sejas pēc kārtējās pīppauzes viņa iejautājās:

— Oi, cikos tad man atnest jums brokastis? Jūs taču esat pavisam miegaini, gulēsiet līdz pusdienlaikam.

— Mums vēl pusi nakts jāstrādā.

— Desmitos es pieklauvēšu. Klusiņām. Ja nepamodīsieties, mēs pēc tam uzsildīsim.

No rīta startējam uz Katiņu. Roberts strādā ar fotogrāfijām, Valentīns lasa Černovas uzdāvināto grāmatu, es rakstu. Visi esam iegrimuši darbos.

Mēs nebaidāmies nepaspēt. Esam jau sapratuši, cik čakli esam, īsti nemirstīgie poniji. Mēs visu paspēsim. Svarīgākais – neaizmirst.

Paspēt pierakstīt, kamēr atmiņā saglabājušās intonācijas, kādās ar mums runāja. Izjūtas. Cilvēkus. Citātus. Pilsētu.

Смоленск
© Sputnik / Робертс Вицупс
Smoļenska

Mēs sēžam viesnīcā, katrs savā numurā. "5", "6" un "7". Un strādājam.

Ļoti gribas gulēt, taču aiz loga ir Smoļenska.

Mums jāpatur atmiņā, kāda tā ir.

Katiņa

Ja es apgalvotu, ka vienmēr esmu sapņojis apmeklēt Katiņu, es melotu. Par tādām vietām mute neveras teikt "gribētu". Taču nokļūt tās apkaimē un neapmeklēt nav iespējams. Ieradāmies no rīta un satikāmies ar Tatjanu Černovu un gidu. Iegājām šajā vietā, un es pat atvilku elpu: ne drebuļu, ne trieciena. Mežs, kā jau mežs. Pieminekļi, stendi, sausa informācija. Brīvdabas muzejs. Izgājām cauri alejai un piegājām pie vārtiem:

— Tur ir Nāves ieleja, – gids stāsta vienmērīgā balsī. – Tur ir galvenie apbedījumi, vairāki simti. Taču lielākoties tur ir masu kapi.

Šajā brīdī no mākoņiem sāka birt. It kā lietus, it kā smalks sniegs. Uz ielas nav auksti, taču rodas iekšējs aukstums.

Aizejam uz poļu pusi. Pie sevis nodomāju, ka poļi ir malači. Priekšā nožogojums līdz jostasvietai, akurāti izlikts ar skaistām plāksnēm. Ornaments. Pieejam tuvāk, un pēkšņi iekšienē it kā kaut kas pārtrūkst. Vienlaikus ar Robertu saskatījām, kas tas par "ornamentu": uz katras plāksnītes – vārds, uzvārds, pakāpe un gads. Robertam savelkas vaibsti, viņš fotografē klusēdams.

Pagriezāmies ap stūri.

— Ka tavu māti, – nosakām gandrīz vienā balsī.

Катынь мемориал
Katiņas memoriāls

Siena stiepjas desmitiem metru garumā. Bezgalīgi vārdi un uzvārdi, līdz jostasvietai. Pieejam tuvāk piemineklim. Tas ir aptuveni 8-10 metrus augsts. Arī uz tā – vārdi. Bezgalīga vārdu rinda. Viens izcelts – sieviete. Lidotāja. Taču sajūta ir tāda, it kā izcelti būtu visi.

Dzelzs plāksnītes ir aprūsējušas. Pa tām rit lāses, burti kļūst aizvien telpiskāki. Izgājām no teritorijas un aizpīpējām.

Tatjana apjautājās:

— Nu, ko teiksiet, kāds ir iespaids?

Pagaidīja un nosmīnēja.

— Labi, brauksim nu, apskatīsim centru. Pie mums ir skaisti.

Atpakaļceļā uzspīdēja saule. Patiešām, ļoti skaisti.

"Naivo ceļotāju" maršruta interaktīvā kartešeit >>

171
Temats:
Naivie ceļotāji: no Rīgas uz Sibīriju (43)
Pēc temata
Kas ir "Naivie ceļotāji"
"Naivie ceļotāji" uzvilkuši pulksteņus
"Naivie ceļotāji" no Rīgas uz Sibīriju: kurp, kāpēc un pie kā
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

16
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

16
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

29
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

29
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes