Balsošana Saeimā. Foto no arhīva

Saeima apstiprinājusi nākamā gada budžetu

38
(atjaunots 10:03 24.11.2016)
"Par" budžeta pieņemšanu nobalsojuši 59 deputāti, "pret" - 36. Kā norāda viens no parlamentāriešiem, koalīcija tikusi galā bez opozīcijas balsīm.

RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Naktī uz ceturtdienu Saeima apstiprinājusi budžetu 2017. gadam, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2017., 2018. un 2019. gadam, izriet no parlamenta ziņojuma oficiālajā mājaslapā.

Sēde, kuras darba kārtībā bija iekļauta budžeta izskatīšana, galīgajā, trešajā lasījumā sākusies trešdien pulksten 9.00 no rīta un beigusies ceturtdienas rītā pulksten 4.20. Koalīcija noraidīja opozīcijas priekšlikumu pārtraukt sēdi un turpināt likuma izskatīšanu nākamajā dienā. "Par" valsts galvenā finanšu dokumenta apstiprināšanu nobalsoja 59 deputāti, "pret" — 36.

Deputāts Andrejs Elksniņš savā Twitter lapā publicēja Saeimas elektroniskā tablo fotogrāfiju ar balsošanas rezultātiem.

Parlamenta loceklis Sergejs Potapkins savā Facebook lapā paziņojis, ka budžets tika apstiprināts pulksten 4.19 no rīta bez opozīcijas balsīm.

"59 valdošās koalīcijas deputāti aplaudē," —tāpat uzrakstīja Potapkins, pievienojot balsošanas protokola fotogrāfiju.

Pirms stundas Potapkins publicējis fotogrāfiju no Saeimas zāles. Priekšplānā — ZZS deputāts Valdis Kalnozols.

Budžeta projektu 2017. gadam oktobra vidū aiznesusi uz Saeimu Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Dokumentā ir 57 likumprojekti uz 1315 lappusēm.

Nākamgad plānotie Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi sastādīs 8,066 miljardus eiro, izdevumi — 8,367 miljardus eiro. Budžeta deficīts sasniegs 1,1% no IKP. 2018. gadā budžeta deficīts būs 1% no IKP, bet 2019. gadā — 0,7%. Prognozētais ekonomikas pieaugums 2017. gadā paredz 3,5%, 2018. un 2019. gadā — 3,4% gadā.

Salīdzinot ar 2016. gadu, valsts ieņēmumi pieaugs par 664 miljoniem, izdevumi — par 680 miljoniem eiro.

Aizsardzības finansējums palielināsies par 98 miljoniem eiro un sasniegs 1,7% no IKP. Kopš 2018. gada izmaksu apmērs aizsardzībai sasniegs 2% no IKP, ko NATO pieprasa no alianses dalībvalstīm.

Veselības aprūpes budžeta finansējums 2017. gadā pieaugs par 64 miljoniem eiro. Izglītības finansējums — par 11 miljoniem eiro.

Sociālajai aizsardzība, tai skaitā pensijām un sociāliem pabalstiem nākamgad tiks piešķirti par 197 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, bet sabiedriskās kārtības un drošības finansējums palielināsies par 80 miljoniem eiro. 2017. gadā minimālā alga tiks palielināta no 370 līdz 380 eiro mēnesī.

38
Pēc temata
Vējonis uzsvēra, ka Latvijai nav savas ekonomikas
Amatnieki piketēs pret mikrouzņēmumu nodokļa likvidēšanu
"Vienotībai" atņēma valsts finansējumu
Analīzes veikšana, foto no arhīva

Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami

6
(atjaunots 20:55 25.09.2020)
Vakcīna no Covid-19 līdz Ziemassvētkiem nav gaidāma, taču pagaidām situācija Latvijā ir pat pārlieku laba.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Latvijas sasniegumi cīņā ar Covid-19 var radīt ilūziju, ka pandēmijā nav nekā nopietna, taču tā nav, paziņoja galvenais infekciju speciālists Uga Dumpis intervijā žurnālam SestDiena.

Salīdzinājumā ar lielāko daļu Eiropas valstu, Covid-19 slimnieku skaits Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši neliels, tāpēc iespējams atteikties no būtiskiem ierobežojumiem.

Reti kurā valstī klājas tikpat labi, kā pie mums, uzskata Dumpis. Cilvēkiem varētu likties, ka klājas slikti, taču cipari uzrāda pretējo.

Tomēr, pēc viņa domām, zemam saslimstības rādītājam ir arī pretējā puse – cilvēki pārtrauc ievērot drošības pasākumus, jo ir pārliecināti, ka briesmas ir pārspīlētas.

Dumpis atklāja, ka, samazinoties slimības gadījumu skaitam, viņam klājas aizvien grūtāk. Visi taujā, kāpēc eksperts biedējot cilvēkus.

Situācija pasaulē ataino pretējo – valdības viena pēc otras ievieš jaunus ierobežojumus Covid-19 gadījumu skaita pieauguma fonā, bet cilvēki protestē. Piemēram, protesta akcijas notika Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā un Izraēlā.

Dumpis uzskata, ka protesta akcijas cita starpā sākas tāpēc, ka juku laikos, karu un krīžu periodā vienmēr izplatās mīti.

Pārsteidzoši daudzi tic dažādām konspiroloģiskām teorijām – par Bilu Geitsu, par vakcīnām, par to, ka vīruss izdomāts, konstatēja infekcionists.

Kad gaidīt vakcīnu

Dumpis ir pārliecināts, ka jaunais koronavīruss patiešām nonācis pie cilvēkiem Ķīnā no sikspārņiem, un, jo pasaule ir pārapdzīvotāka, jo biežāk infekcijas tiks nodotas cilvēkiem no dzīvniekiem.

Speciālists norādīja, ka jaunais koronavīruss nav tik mainīgs kā HIV, C hepatīts vai gripa, tāpēc teorētiskais pamats vakcīnas izstrādei ir pietiekami liels. Skaidrība šajā jautājumā esot gaidāma oktobrī, taču pagaidām nevar prognozēt, cik efektīva un ilgtspējīga būs vakcīna.

Komentējot Krievijas paziņojumus par to, ka tur vakcīna jau ir izstrādāta, Dumpis teica, ka nevar runāt par vakcīnu pirms klīnisko izmēģinājumu trešā posma beigām, kuros piedalījušies 20 tūkstoši cilvēku.

Uz jautājumu, vai vakcīna nav gaidāma jau līdz Ziemassvētkiem, Dumpis atbildēja noliedzoši.

6
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

12
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

12
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Iznīcinātājs-pārtvērējs MiG-31, foto no arhīva

"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs

0
(atjaunots 20:26 25.09.2020)
Hiperskaņai tuvs ātrums, visu veidu raķetes un nepārspētas īpatnības – perspektīvais tālās pārtveršanas darbības aviācijas komplekss taps uz iznīcinātāja MiG-31 bāzes.

Projekts startēja jau 2017. gadam patlaban tajā sācies izmēģinājumu-konstruktoru darbu posms. Aizsardzības ministrija jau izraudzījusies vairākus perspektīvā pārtvērēja variantus. Pat to, kāds būs jaunais "dzinējsuns", portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Aizsardzības līdzeklis

Izstrādātājs apliecināja, ka, lidmašīnas pamanāmības samazināšana konstrukcijā tiks izmantoti mūsdienīgi materiāli, turklāt būtiski pieaugs pārtveršanas rādiuss, uzlabosies ātruma un augstuma rādītāji.

Kompāniju "MiG" un "Sukhoi" ģenerāldirektors Iļja Tarasenko pastāstīja: pēc desmit gadiem beigsies iznīcinātāja MiG-31 dzīves cikls, un tam būs nepieciešama nomaiņa, neskatoties uz pastāvīgo modernizāciju.

Plānots, ka perspektīvais tālās pārtveršanas darbības aviācijas komplekss (PTPD AK) kļūs par jaunu posmu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā un daļu no robežu aizsardzības globālās kompleksās sistēmas. Speciālisti norāda: tagad, kad pasaulē top aizvien tālākas darbības raķešu bruņojums un nesēji spēj to nogādāt lielā attālumā, jaunais pārtvērējs būs ļoti piemērots.

Militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka galvenais trieciena līdzeklis NATO valstīs ir lidmašīnas un vidēja darbības rādiusa spārnotās un ballistiskās raķetes. ASV rit aktīvs darbs, lai gūtu iespēju gūtu iespēju palaist lādiņus no attāluma tālu aiz pretgaisa aizsardzības darbības zonas robežām. To nepieļaus aviācijas kompleksi, kuru galvenais uzdevums ir izsist no ierindas pēc iespējas lielāku skaitu raķešu nesēju.

"Lidmašīnu darbības rādiuss ir divreiz lielāks nekā zenītraķešu sistēmām – paskaidroja Ļeonkovs. – Lidmašīnas pirmās atvaira gaisa uzbrukumu. Un pārtveršanas jautājums ir vitāli svarīgs. Jaunais iznīcinātājs ar uzlabotu ātruma rādītāju un palielinātu darbības rādiusu strādās no liela – 20-25 kilometru – augstuma."

Tāpat kā visas modernās lidmašīnas, PTPD AK saņems borta iekārtas, kas ļauj pārtvert pretinieku spēcīgas radioelektroniskās pretdarbības apstākļos. Runa ir par radioelektroniskās cīņas kompleksiem, kas novirza no kursa ienaidnieka raķetes vai neitralizē to tēmēšanas iekārtas. Acīmredzams, liela daļa lidmašīnas vadības iekārtu tiks automatizētas. Domājams, pārtvērējs spēs likvidēt pat kosmiskos objektus.

Universāls cīnītājs

Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs uzskata, ka perspektīvās lidmašīnas, tāpat kā tās priekšgājēja galvenais uzdevums būs Krievijas ziemeļu teritoriju patrulēšana un aizsardzība.

"Konstruktoriem ir iespēja dziļi modernizēt iznīcinātāju MiG-31 uz jauno dzinēju rēķina, - pastāstīja Popovs. – Pārtvērējs var ilgu laiku lidot virsskaņas ātrumā bez forsāžas. Tas planēs lielā augstumā ekonomiskajā režīmā dīkstāves zonā. Tādas mašīnas palīdzēs ļoti ātri atvairīt jebkādu gaisa līdzekļu – spārnoto, ballistisko vai operatīvi taktisko raķešu, bezpilota lidaparātu un bumbvedēju – uzbrukumu." Turklāt perspektīvais iznīcinātājs varēs uzņemt daudz lielāku lietderīgo militāro kravu un izmantos plašu bruņojuma spektru.

"Radiotehnisko un navigācijas iekārtu, kā arī citu sistēmu gabarīti samazinās, - turpināja eksperts. – Tā lidmašīnā atbrīvojas vieta munīcijai. Tās spektrā ir vadāmās, koriģējamās aviobumbas, visu diapazonu "gaiss-gaiss" tipa raķetes, pretkuģu līdzekļi, hiperskaņas ieroči."

Tālā pārtveršanas rādiusa perspektīvajam kompleksam nebūs vajadzīgs tāds "neredzamības" līmenis, kāds nodrošināts, piemēram, 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57. "Pārtvērējam, kas apsargā valsts robežas, šīs īpašības nav tik svarīgas kā iznīcinātājiem, kuri strādā frontes līnijā gaisa cīņās, - precizēja Popovs. – Te galvenais ir ātri izdarīt triecienu."

Debesu "dzinējsuņi"

Tālā darbības rādiusa iznīcinātājs-pārtvērējs MiG-31 tika uzņemts bruņojumā 80. gadu sākumā. Tas ir pirmais pašmāju 4. paaudzes virsskaņas iznīcinātājs. Aptuveni tajā laikā amerikāņi izstrādāja spārnoto raķeti Tomahawk, kas spēj pārvietoties nelielā augstumā, apliecot apvidus reljefu.

Bez tam ASV rīcībā bija gaisa bāzes raķetes ar kodollādiņiem, ko nesa stratēģiskie bumbvedēji B-52. To priekšā vāji aizsargātas bija PSRS robežas no ziemeļiem un austrumiem, kur plašo teritoriju dēļ bija grūti radīt vispārēju radiolokācijas lauku un uzbūvēt pietiekamu skaitu aerodromu pretgaisa aizsardzības lidmašīnām.

Bija steidzami vajadzīga lidmašīna, kas spēj ātri pārvarēt lielu attālumu un pārtvert pretinieka raķetes vai to nesējus, pirms tie ielidos valsts gaisa telpā.

Ātrais iznīcinātājs MiG-25 spēja sasniegt ātrumu līdz 2,8 tūkstošiem kilometru stundā. Taču tas nespēja efektīvi cīnīties pret spārnotajām raķetēm. Tomēr lidmašīna bija piemērota, lai uz tā bāzes radītu labāku pārtvērēju.

Lai arī MiG-31 ārēji it ļoti līdzīgs priekšgājējām, iekšpusē tā ir gluži citāda mašīna. Pirmkārt, tā ir divvietīga – ekipāžu papildināja stūrmanis-operators. Bija pastiprināta fizelāža, un lidmašīna kļuva stabilāka lielā uzbrukuma leņķī. Pateicoties spēcīgajai radiolokācijas stacijai "Zaslon", pārtvērējs saskatīja mērķus 200 kilometru attālumā, vienlaikus pavadīja desmit objektus un uzbruka četriem no tiem. Modernizētā RLS  versija ļāva uzbrukt astoņiem mērķiem un vest 24.

Jāpiebilst, ka MiG-31 saņēma arī jaunus dzinējus: darbības augstums pārsniedza 20 km, bet 10 km augstumā lidmašīna pacēlās nepilnu astoņu minūšu laikā. Maksimālais ātrums pieauga līdz trim tūkstošiem kilometru stundā – tas bija pietiekams, lai pārtvertu pat ātros amerikāņu izlūkus SR-71 Blackbird.

0
Tagi:
iznīcinātājs, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis, Krievija
Pēc temata
MiG-31 – bīstamākais mednieks debesīs
Atbalsts sabiedrotajiem: Krievija sāk iznīcinātāju Su-30SM piegādes Baltkrievijai
Polijas izdevums novērtējis Krievijas Su-30SM spēku
Paskatieties, ko spēj Krievijas hiperskaņas "Kinžal"