11. novembra lāpu gājiens

Latvijā uzsākta NTV sižeta pārbaude

83
(atjaunots 09:26 16.11.2016)
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāja Aija Dulevska-Cālīte uzskata, ka NTV sižets ir tendenciozs propagandas materiāls, kurā izmantoti nepatiesi fakti un vērojama valsts nomelnošana. Šajā jautājumā uzsākta pārbaude.

RĪGA, 16. novembris – Sputnik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi pārbaudīt Krievijas telekanāla NTV reportāžu, kas veltīta 11. novembra lāpu gājieniem, vēsta aģentūra RIA Novosti.

Sižeta autors salīdzinājis lāpu gājienu ar nacistiskajiem pasākumiem un norādījis, ka Eiropā tamlīdzīgas akcijas nav pieļaujamas.

"Šajā sižetā tā autors Andrejs Hramcovs apgalvo, ka Lāčplēša dienas gājienu dalībnieki skandējuši saukli "Latviju latviešiem!". Uzfilmētajā materiālā no gājienu norises gan nekas tāds nav dzirdams," – raksta izdevums Latvijas Avīze.

Kā vienīgais eksperts, kas komentēja Lāčplēša dienas gājienu, uzstājas sabiedriskās organizācijas "Nepilsoņu savienība" aktīvists Aleksandrs Gapoņenko. Viņš paskaidroja, ka šie lāpu gājieni tiek finansēti no valsts budžeta.

"Mums vispār nav nekāda budžeta, cilvēki paši nāca ar savām lāpām," – teica gājiena organizators Rolands Fedotovs. Savukārt sabiedriskās organizācijas "Daugavas vanagi" pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš apliecināja, ka nelielu atbalstu snieguši valdošās koalīcijas pārstāvji – "Nacionālās apvienības" politiķi. Viņš paskaidroja, ka tie bijuši atsevišķu politiķu ziedojumi, nevis valsts budžeta līdzekļi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Aija Dulevska-Cālīte uzskata, ka NTV sižets ir tendenciozs propagandas materiāls, kurā izmantoti nepatiesi fakti un vērojama valsts nomelnošana. Šajā jautājumā uzsākta pārbaude. 

NTV pārstāvji nevēlējās sniegt komentārus šajā jautājumā.

Baltijas valstu varas iestādes jau vairākkārt, nepaskaidrojot iemeslus, ir centušās kavēt Krievijas plašsaziņas līdzekļu darbu.

Krievijas Ārlietu ministrija pauda viedokli par to, ka nepārprotami saskatāmas Baltijas valstu koordinētu darbību pazīmes – Baltijas valstīm "tagad ikviena persona, kas lielākā vai mazākā mērā saistīta ar Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, automātiski tiek uzskatīta par pretinieku un vajāšanas objektu". Krievijas ĀM uzsvēra, ka plašsaziņas līdzekļu apspiešanas gadījumi Baltijas valstīs "uzskatāmi pierāda, ko patiesībā ir vērti demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas vēlmi ievērot demokrātijas principus un vārda brīvību."

83
Pēc temata
Koncentrācijas nometnes piektajai kolonnai: lasām komentārus latviešu internetā
Valsts kontrole kritizē anarhiju un naudas izšķiešanu NEPLP
Angela Merkele

Kompromisi un liela nauda: ko Baltijas eirodeputāti gaida no VFR prezidentūras

5
(atjaunots 10:00 11.07.2020)
Uz pusgadu par ES Padomes priekšsēdētāju kļuvusi visietekmīgākā bloka valsts – Vācija; ko tas nozīmē Latvijai, Lietuva un Igaunijai.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiroparlamentārieši no Baltijas valstīm kopumā pozitīvi vērtē mērķus, kurus uzstādījusi Vācija savas prezidentūras periodam Eiropas Savineības Padomē, vēsta TV3. Šādu viedokli kopējā brīfingā pauda Latvijas eirodeputāts Roberts Zīle, Svens Miksers no Igaunijas, kā arī Rasa Juknevičiene un Jozs Olekass no Lietuvas.

Viņi piekrīt, ka ir vesela virkne svarīgu jautājumu, kuri ir steidzami jāatrisina. Viens no galvenajiem uzdevumiem – panākt kompromisu lielās naudas sadalīšanā: Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāns un ES daudzgadu budžets.

Prezidentūra ES tiek nodota pēc rotācijas principa reizi pusgadā. Piemēram, 2015. gada pirmajā pusē prezidējošā valsts bija Latvija. Šobrīd, kad Eiropas Savienības atrodas nopietnu izaicinājumu priekšā, priekšsēdētāja loma iekritusi visietekmīgākajai bloka valstij – Vācijai.

Uzstājoties eirodeputātu priekšā trešdien, 8. jūlijā, VFR kanclere Angela Merkele aicināja viņus izrādīt nebijušu solidaritāti, lai kopā nodrošinātu ekonomikas atjaunošanu pēc koronavīrusa krīzes. Viņa paziņoja, ka Vācija cīnīsies par to, lai padarītu Eiropu ekoloģiskāku, inovatīvāku, stabilāku, digitalizētāku un konkurētspējīgāku.

"Mums nevajag būt naiviem. Daudzās dalībvalstīs Eiropas pretinieki to vien gaida – izmantot šo krīzi saviem mērķiem. Mums vajag parādīt viņiem, ka Eiropas Savienības vērtība ir sadarbība," sacīja Merkele.

Kanclere aicināja nevilcināties ar 750 miljardus vērtā Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāna apstiprināšanu, kuru Eiropas Komisija izstrādāja atbildot uz Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu. Šis plāns kopā ar ES daudzgadu budžetu ir būtiskākie dienas darba kārtības jautājumi.

Baltijas valstu eiroparlamentārieši atzīmēja, ka lielas bažas joprojām ir saistītas ar izdevumu daļu – lauksaimniecības un kohēzijas finansējumu. Taču kopumā, viņuprāt, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai VFR prezidentūra var būt izdevīga, jo Vācijā līdzīgā veidā nosprauž ārpolitiskos akcentus, ir prasmīgs pārrunu dalībnieks un netto donors bloka kopējā budžetā.

Eirodeputāti prognozē, ka jau jūlijā dalībvalstis spēs panākt zināmu vienošanos, ja ne par visu Eiropas Komisijas piedāvājumu paketi, tad vismaz par Ekonomikas atjaunošanas plānu.

Parlamentārieši uzsvēra, ka cīņa par Baltijas valstu interesēm ir jāturpina. Nākamais zīmīgais pārrunu raunds notiks nākamnedēļ ES dalībvalstu samitā.

5
Tagi:
vacija, ES
Pēc temata
Eiropas Parlaments atbalstīja: ES vienkāršos vīzu režīmu ar Baltkrieviju
Parādīsies jautājums, kas ar ES būs tālāk: eirodeputātu prognozes par kopējo budžetu
Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robeža

Draudi no austrumiem: rosina slēgt iebraukšanu Krievijas pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām

6
(atjaunots 08:25 11.07.2020)
Pēc robežu atvēršanas Valsts policija ar grūtībām spēj kontrolēt ES pilsoņu iebraukšanu Latvijā – taču aizliegt iebraukt piedāvā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Latvijas Ministru kabineta locekļi atraduši vainīgos Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita kāpumā valstī – tie ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri iebrauc Latvijā ar darba vīzām vai uzturēšanās atļaujām.

Vakar Ministru kabinets ārkārtas sēdē ieviesa virkni noteikumu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Savās idejās padalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), kurš nosauca Veselības ministrijas piedāvātos pasākumus par pārāk mīkstiem.

Viņš atgādināja par ievesto Covid-19 gadījumu statistiku, sevišķi no Krievijas un Baltkrievijas, kur saslimstība joprojām ir augsta. Pēc ministra sacītā, vairums šo valstu pilsoņu iebrauc Latvijā ar darba vīzām, piemēram 39% vīzu ir izsniegtas jūrniekiem. Daudzi iebrauc arī ar uzturēšanās atļaujām.

"Arī ārkārtējās situācijas laikā laidām Latvijā cilvēkus ar uzturēšanās atļaujām. Es neesmu pārliecināts, ka viņi nosēž divas nedēļas pašizolācijā," sacīja ministrs.

Pēc viņa sacītā, Latvijai ir jāpārskata uzturēšanās atļauju sistēma. Rinkēvičs piedāvāja izskatīt šo jautājumu valdības sēdē otrdien, 14. jūlijā.

Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe, foto no arhīva
из личного архива Михаила Йоффе

Viņam piebiedrojās arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

"Jādomā, kā kontrolēt valsts austrumu robežu, lai nebūtu jābrīnās, no kurienes nāk vīrusa pārnēsātāji. Jo vairāk aizsargāsim ārējo robežu, jo mazāk būs jāsēž mūsu cilvēkiem. Pāri sauszemes robežai tagad brauc simti cilvēku," teic zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs atzīmēja, ka šis jautājums ir jāskata Eiropas iebraukšanas atļauju politikas kontekstā.

Kopš jūnija KF drīkst pamest personas ar dubultpilsonību, uzturēšanās atļauju, kā arī ar speciālās vīzu kategorijām – ārstēšanās vai darba nolūkos.

Šonedēļ sociālajos tīklos parādījās stāsti par "krievvalodīgajiem" tūristiem Vecrīgā un Jūrmalā. Sociālo tīklu lietotāji apšaubīja to, ka "desmitiem tūkstošiem krievu un baltkrievu, kuri staigā pa Vecrīgu ar fotoaparātiem uz kakla", iebraukuši valstī ar uzturēšanās atļaujām.

Visiem, kas ierodas Latvijā no valstīm, kur uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir vairāk nekā 15 Covid-19 inficēšanās gadījumu, ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija, taču Valsts policijā atzīst, ka kontrolēt iespējams tikai iebraukušos no Krievijas un Baltkrievijas – citu ES valstu pilsoņi ierodas valstī praktiski nekontrolēti.

6
Tagi:
Baltkrievija, Krievija, robeža, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

0
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV