Ministru prezidents Māris Kučinskis. Foto no arhīva

Valdība apsver izņēmumus minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksām

38
(atjaunots 12:07 15.11.2016)
Tiek novērtēti gadījumi, kad norma par minimālo sociālo iemaksu līmeni netiks piemērota.

RĪGA, 15. novembris — Sputnik. Ministru prezidents Māris Kučinskis Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" šorīt stāstīja par gadījumiem, kad norma par minimālo sociālo iemaksu līmeni netiks piemērota, vēsta aģentūra LETA.

Kučinskis teica, ka ir paredzēts, ka gadījumā, ja personai jau ir pamatdarbs, bet papildus tiek strādāts arī, piemēram, nevalstiskajā organizācijā, tad nākamajā darba vietā šīs prasības vairs nebūšot. Tāpat viņš norādīja, ka pastāv summēšanas iespēja.

"Ir vesela virkne izņēmumu. Šobrīd skatāmies arī uz daudzbērnu māmiņām," — teica premjers.

Kučinskis gan norādīja, ka šo izņēmumu nebūs ļoti daudz, jo liela daļa esošās sistēmas saistoties ar aplokšņu algām.

"Kad vajadzīgs pakalpojums, tad neiet runa par daļēju bezdarbnieku pabalstu, vai daļēju veselības aprūpi," — piebilda Kučinskis.

Pašlaik notiek tikšanās ar uzņēmējiem, kuri algo šādus specifiskus darbiniekus un tiek apsvērts, vai vēl nav cilvēku, kam varētu šo izņēmuma statusu piemērot, pauda Kučinskis.

Viņaprāt, liela daļa pretenziju pret plānotajām izmaiņām ir radušās no nezināšanas. Šīs nedēļas laikā esot plānots nodrošināt telefona numuru Valsts ieņēmumu dienestā, pa kuru grāmatveži un citi interesenti varēs zvanīt un saņemt skaidrojumus.

Lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017. gada 1. janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam pat tad, ja darbinieks nestrādā atbilstošu slodzi.

No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada 1. janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Izmaiņas nodokļu sistēmā jau izraisījušas bažas nevalstisko organizāciju un uzņēmēju aprindās.

38
Pēc temata
Minimālās algas paaugstināšana par 10 eiro – mārketinga gājiens
#NegribuTeviAtpakaļ: Latvijas politiķu bērni dzimtenē neatgriezīsies
Kučinskis nav gatavs pacelt minimālo algu
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

7
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

7
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Georga lentīte, foto no arhīva

Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi aizliegumu publiski lietot Georga lentītes

12
(atjaunots 23:30 17.09.2020)
Saeima pirmajā lasījumā nobalsojusi par aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos. Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības politiķi.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus likumdošanā, kuri paredz aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan sapulcēs, gājienos un piketos, liecina informācija parlamenta tīmekļa vietnē.

Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības deputāti.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Par aizliegumu izmantot Georga lentītes izklaides un svētku pasākumos nobalsoja 49 deputāti, pret – 34 deputāti. Balsojumā par lentīšu aizliegumu piketos un gājienos: 49 "par", 33 – "pret".

Iepriekš Saeima atbalstīja grozījumus Publisko pasākumu likumā, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtībsargājošo iestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu izmantošanu.

Iepriekš vēstīts, ka ierosinājumu aizliegt Georga lentītes asi nosodīja gan Latvijā dzīvojošie krievi, gan Krievija.

Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka tā ir tikai kārtējā nacionālistu iniciatīva, un piezīmēja: viņiem tik un tā neizdosies atņemt lentīti tiem, kam tā dārga.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO jautājumā par Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var stiprināt nacionālistiskos spēkus un provocēt konfliktus un sadursmes.

12
Tagi:
Georga lentīte, Saeima
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Viļņas panorāma, foto no arhīva

KF Rūpniecības un tirdzniecības ministrija plāno likvidēt pārstāvniecību Lietuvā

0
(atjaunots 00:17 18.09.2020)
Tirdzniecības pārstāvniecības parasti tiek slēgtas sliktu darba rezultātu dēļ, taču Lietuvas gadījumā situācija ir citāda, uzskata eksperts.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija ierosinājusi likvidēt tirdzniecības pārstāvniecības Ukrainā un Lietuvā, vēsta RIA Novosti.

Pie tam ārvalstu sarakstu, kurās izveidotas tirdzniecības pārstāvniecības, papildinās Saūda Arābija – valdība jau augustā devusi rīkojumu atvērt attiecīgo struktūru Rijādā.

Tirdzniecības pārstāvniecības parasti tiek slēgtas sliktu darba rezultātu dēļ, taču Lietuvas gadījumā situācija ir citāda, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekonomisko pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Ekonomikas kontekstā tirdzniecības pārstāvniecības ir nepieciešamas, lai paplašinātu tirdzniecību un sniegtu atbalstu biznesam kontaktu veidošanā. To likvidācija parasti notiek, kad šī darbība nenoved pie vērā ņemamiem pozitīviem rezultātiem. Ar Lietuvu un Ukrainu tamlīdzīgu problēmu nav, un, tā kā šo valstu attieksme pret Krieviju, maigi izsakoties, nav gluži adekvāta, - tas saistīts ar to naidīgo politiku," paskaidroja Bažans.

Krievijas tirdzniecības pārstāvniecība Lietuvā bija pēdējā pilnvērtīgā pārstāvniecība Baltijas valstīs. Februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs informēja, ka tiek organizācijas darbība tiek apturēta, paskaidrojot, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tās atbalsts nav vajadzīgs. Šobrīd Krievijas tirdzniecības pārstāvniecības strādā 58 valstīs.

0
Tagi:
Lietuva, Latvija, tirdzniecība, ekonomika
Pēc temata
Lavrovs: ES zaudējusi Krievijas galvenā tirdzniecības partnera vietu
Tās nav šprotes: uz kā tagad balstās Latvijas un Krievijas tirdzniecība