Birža. Foto no arhīva

Par ko satraucas Baltijas lielie uzņēmumi

44
(atjaunots 12:07 15.11.2016)
Pieprasījums, kvalificēta darbaspēka pieejamība un atalgojums – tādas ir galvenās Baltijas valstu lieluzņēmumu problēmas.

RĪGA, 14. novembris — Sputnik. Aptaujātie uzņēmumu finanšu direktori noradīja, ka Baltijas lielie uzņēmumi visvairāk nobažījušies par pieprasījumu, kvalificēta darbaspēka pieejamību un atalgojumu, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz "SEB bankas" septembrī veikto aptauju.

Aptaujā piedalījušies 263 uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ar gada apgrozījumu virs 20 miljoniem eiro.

Neskatoties uz to, ka visās trīs valstīs privātais patēriņš šogad uzrādījis pozitīvu pieaugumu, par pieprasījumu pēc savas kompānijas produktiem vai pakalpojumiem satraucas 61% no Latvijas lielo uzņēmumu finansistiem, 55% Lietuvas un 40% Igaunijas lielo uzņēmumu pārstāvju.

Visās trīs Baltijas valstīs ir aktuāls arī kvalificēta darbaspēka pieejamības jautājums — tas satrauc 43% Lietuvas lielo kompāniju, 39% Latvijas un 33% Igaunijas lielo uzņēmumu.

Savukārt trešais visbiežāk minētais satraukuma iemesls ir darba atalgojums. Lietuvā par to nobažījušies 51% uzņēmumu, Igaunijā — 41%, bet Latvijā — 24% lielo kompāniju finanšu vadītāju.

Saskaņā ar "SEB bankas" valdes locekļa Inta Krasta secinājumu, ar darbaspēku saistītie jautājumi joprojām ir starp būtiskākajiem riskiem, kas jau tuvākajā nākotnē var ietekmēt Baltijas lielāko uzņēmumu darbību. Visās trīs Baltijas valstīs bezdarba rādītāji samazinās, taču darbaspēka pieejamība var atsaukties uz atalgojuma tendencēm Latvijā un Lietuvā.

Savukārt ar finansēm saistītie jautājumi — procentu likmes, finansējuma pieejamība un valūtas kursa izmaiņas — lielajos uzņēmumos faktiski nerada pamatu satraukumam. Piemēram, Latvijā par piekļuvi finansējumam satraucas vien 5%, bet par procentu likmēm — 7% lielo kompāniju. Šī situāciju var paskaidrot ar to, ka lielie uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir uzkrājuši līdzekļus un pašlaik ir labi nodrošināti ar finanšu rezervēm, bet konkurence Latvijas banku sektorā ļauj klientiem rēķināties, ka no bankām saņems ļoti izdevīgus piedāvājumus, skaidro Krasts.

Vairākums Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru ir pārliecināti, ka nākamo 12 mēnešu laikā procentu likmes finansējumam saglabāsies pašreizējā līmenī — tā uzskata 88% Latvijas un Lietuvas uzņēmumu pārstāvju, kā arī 74% Igaunijas lielo uzņēmumu. Salīdzinoši neliela daļa finansistu saskata pamatu procentu likmju kāpumam — to prognozē 18% Igaunijas uzņēmumu, kā arī 8% Latvijas un Lietuvas lielo kompāniju.

44
Pēc temata
Kadru bads: darba devēji Latvijā nevar atrast darbiniekus
Analītiķi strīdas par inflācijas līmeni Latvijā
Asteroīds, foto no arhīva

Unikāla Latvijas ierīce palīdzēs pasargāt Zemi no asteroīdiem

1
(atjaunots 12:21 21.10.2020)
Ukraiņu izcelsmes rīdzinieka izgudrojums ir ne vien precīzāks par analogu, bet arī desmit reizes lētāks, ko augsti novērtēja Eiropas Kosmosa aģentūrā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas kompānijas "EvenTech" mērīšanas iekārta tiks izmantota Eiropas Kosmosa aģentūras misijā pie Zemes tuvumā esošā asteroīda Didimosa un tā pavadoņa Dimorfa, vēsta TV3.

Eiropas Kosmosa aģentūras mājaslapā par misiju "Hera" stāsta leģendārās grupas Queen ģitārists Braiens Meijs, kuram arī ir zinātniskais grāds fizikā.

"Iedomājaties kalnu debesīs, kuram apkārt riņķo akmens Lielās piramīdas izmērā. Tas ir Didimoss," stāsta Meijs.

Kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes maģistrants, kompānijas "EvenTech" elektronikas inženieris Imants Pulkstenis, Eiropas kopīgajā kosmosa misijā tiks izmantots Latvijas aparāts, kurš ļauj ļoti precīzi izmērīt laiku. Sākotnēji to izstrādāja ukraiņu izcelsmes rīdzinieks, zinātnieks Jurijs Artjuhs, turklāt viņam izdevās piedāvāt tik precīzu tehnoloģiju, ka analogu tai pasaulē nav. Artjuhs aizgāja viņsaulē 2012. gadā, taču paguva ieraudzīt savu izgudrojumu praktiski tagadējā izskatā 2011. gadā. Viņa zinātniskie pēcteči izveidoja aparāta versiju, kuru var nosūtīt kosmosā.

"Unikāls ir tas, kādā veidā viņš to izdarīja. (..) Viņš noslīpēja tehnoloģiju līdz perfektumam, kādā veidā pielasa elementus, kādā veidā saliek un kādā veidā tas tiek darīts," pastāstīja Imants Pulkstenis.

Runa ir par staciju, kura šauj ar lāzeri līdz satelītam, bet kad lāzers atgriežas, kompānijas izstrādātais taimeris nosaka, cik ātri lāzers sasniedza mērķi un atgriezās, ar precizitāti līdz 2 pikosekondēm – tās ir divas tūkstošās daļas no nanosekundes. Pēcāk šo iekārtu plānots pielietot kvantu datoros, kur ir nepieciešama augsta precizitāte.

Pastāv daudz mērīšanas iekārtu, taču citu tik precīzu un nedārgu kā Latvijas, pasaulē nav – tā ir desmit reizes lētāka par analogiem.

"EvenTech" vadītājs Pāvels Razmajevs skaidro, ka jau šobrīd vairāk nekā puse lāzera mērīšanas staciju pasaulē izmanto "EvenTech" aparātus.

" Mūsu taimerus izmantos altimetrijas sistēmai. Altimetrijas sistēma ir, kura mēra no punkta, kur atrodas altimetrs un kur asteroīds lido un mūsu taimeris būs tur pielietots," saka Razmajevs.

1
Tagi:
zinātnieki, Latvija, asteroīds
Pēc temata
Astronomi Latvijā noteikuši mīklainu kosmosa signālu avotu
Par godu neatkarības 100. gadadienai Latvija palaidīs kosmosā raķeti
Jūnijā kosmosā dosies pirmais pavadonis no Latvijas
Protesta akcija pie Latvijas Ministru kabineta ēkas pret valdības lēmumu ierobežot grupu treniņus slēgtās telpās

Latvijā ieviesīs naudas sodus par masku nelietošanu: apmēru policija noteiks uz vietas

2
(atjaunots 12:16 21.10.2020)
Naudas sods par atteikšanos lietot sejas masku personai sastādīs no 10 līdz 50 eiro (paredzēts arī brīdinājums); naudas soda apmēru uzdots noteikt uz vietas policijas darbiniekiem, ņemot vērā "pārkāpuma bīstamības pakāpi".

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kurš paredz naudas sodu ieviešanu par sejas masku režīma neievērošanu publiskās vietās.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, iedzīvotājiem ir pienākums lietot sejas masku sabiedriskajā transportā, kultūras un tirdzniecības iestādēs, citās pakalpojumu sniegšanas vietās (DUS, pasts un tt.) Lakati un šalles, kuras vēl pavasarī bija atļauts lietot sejas maskas vietā, rudens viļņa laikā tika atzīti par nepietiekamu aizsardzību no Covid-19. No sejas masku lietošanas ir atbrīvoti bērni vecumā līdz 13 gadiem, kā arī personas, kuras nevar valkāt sejas masku veselības stāvokļa dēļ.

Līdz šim normatīvie akti neparedzēja nekādas sankcijas par sejas masku nelietošanu. Kontrolieriem gan bija tiesības izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažierus, kuri pārkāpj masku lietošanas režīmu.

Situācija izmainījās pēc valdības sēdes, kura notika otrdien. Tieslietu ministrijas sagatavotais un valdības atbalstītais likumprojekts paredz naudas sodu ieviešanu par atteikšanos no sejas aizsargmasku lietošanas – tas sastādīs no 10 līdz 50 eiro (tiesa, paredzēts arī brīdinājums). Noteikt naudas soda apmēru uz vietas uzdots policijas darbiniekiem, ņemot vērā "pārkāpuma bīstamības pakāpi". Ministrijā norāda, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā straujo koronavīrusa infekcijas izplatību. Likumprojektam piešķirts "augstas steidzamības" statuss un drīzumā to paredzēts apstiprināt arī Saeimā.

Vienlaikus valdībā notika saspringtas diskusijas par to, vai ir jāparedz atbildība komersantiem, kuri pieļauj pircēju bez maskām parādīšanos veikalos. Viedokļi ir dažādi – no finanšu sankciju piemērošanas līdz tiesību leģitimēšanai neapkalpot pircējus bez sejas maskas.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards paziņoja valdības sēdē, ka, saskaņā ar viņa informāciju, Saeimas deputāti jau gatavo likumu grozījumus, kuri paredzēs atbildību par sejas masku režīma pārkāpšanu arī komersantiem.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens norādīja, ka viņš ir pret masveida naudas sodu piemērošanu, tomēr, pēc viņa sacītā, komersantiem ir jāpiemēro tiesības neielaist telpās personas bez sejas maskām: "Es neesmu par sodīšanu, taču ir jābūt vadlīnijām, kas paredz komersantiem dot norādījumus neapkalpot klientus, kuri nelieto maskas. Es ierosinu ieviest šādas vadlīnijas, bet uzreiz neķerties pie sodiem."

Cita starpā tika apspriests variants piešķirt veikalu apsardzei vai pārdevējiem tiesības dzīt ārā apmeklētājus bez sejas maskām.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina aicināja Ekonomikas ministriju izvērtēt iespējamos ietekmēšanas pasākumus komersantiem, kā arī jauno noteikumu iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību. "Ja būs nodefinēti precīzi pienākumi, tad var paredzēt atbildību par pienākumu neievērošanu."

Var nešaubīties, ka likumprojekta izskatīšanas procesā Saeimā opozīcijas deputāti izturēsies pret to kritiski. Parlamentārieši jau ir izteikuši pirmos publiskos paziņojumus. Komentējot gaidāmo naudas sodu ieviešanu, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko savā Facebook lapā paziņoja: "Jaunu sodi! Nu ļoti ātri pieņemts lēmums, tiešām malači! Ar masku nodrošināšanu mazaizsargātajām grupām gan neveicas it nemaz. Viņķeles atbilde deputātiem apliecināja pilnīgu vienaldzību: "Mēs pamēģinājām veikt iepirkumu, mums nekas nesanāca. Nu mēs vēl 19. oktobrī sanāksim kopā un svarīgi pasēdēsim, bet vispār - lai tās pašvaldības domā." Vai sapratāt? Viņi tikai veiks pilnveidojumu publisko iepirkumu likumā! Tātad, jautājumu pat nav vēl sākts risināt! No marta!"

Kad oktobrī valdība pieņēma lēmumu par obligātas sejas masku lietošanas prasības ieviešanu sabiedriskajā transportā un tirdzniecības vietās, tai skaitā Rīgas pašvaldības pārstāvji solīja izdarīt visu, lai līdz iespējamo sankciju ieviešanai visas maznodrošināto iedzīvotāju grupas tiktu apgādātas ar bezmaksas maskām. Tika pat teiks, ka tam nepieciešamais masku apjoms ir. Tomēr, jautājums tā arī palika neatrisināts.

2
Tagi:
maska, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
Šuplinska paskaidroja interešu un sporta nodarbību ierobežojumu nozīmi
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem
Policija nerīkos reidus, lai "izķertu" cilvēkus bez sejas aizsargmaskām