Raimonds Vējonis. Foto no arhīva

Vējonis: armija un zemessargi Latvijas drošības garants

38
(atjaunots 13:13 11.11.2016)
Valsts prezidents apsveic iedzīvotājus Lāčplēša dienas svētkos.

RĪGA, 11. novembris — Sputnik. Sveicot Lāčplēša dienā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsver, ka bez karavīriem un zemessargiem Latvija nebūtu tik droša, informē LETA.

Raimonds Vējonis savā apsveikumā norādīja, ka valsts lepojas ar Latvijas armiju, zemessardzi un jaunsardzi.

"Jūs esat mūsu tautas spēka un drosmes simbols," pauž Vējonis.

Viņš uzsvēra, ka gandrīz pirms gadsimta karavīri izcīnījuši Latvijas neatkarību un bez viņu upura Latvijas nebūtu. Arī šodien karavīri un zemessargi pašaizliedzīgi sargā valsti.

Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra — datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis — lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.

38
Pēc temata
Aizsardzības ministrija rosina ļaut NBS izmantot ārvalstīs reģistrētus auto Latvijā bez maksas
Latvijas zemessargu mācības nobiedējušas Salaspils iedzīvotājus
Aizsardzības ministrija guvusi mācību no lāpstu iepirkuma un pārbaudīs pirkumus pirms iegādes

Pāreja uz vasaras laiku Latvijā ir neizbēgama: ES pagaidām nevar panākt vienotu redzējumu

5
(atjaunots 11:08 08.03.2021)
Kamēr Eiropas Savienībā nebūs vienota redzējuma par pulksteņa grozīšanu, Latvija arī turpmāk notiks pulksteņa laika maiņa, atzina Ekonomikas ministrijā.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviju atkal gaida pulksteņa grozīšana. Laika maiņa notiks 28. martā pulksten 3 naktī. Pulksteņa radītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu, ziņo Rus.tvnet.lv.

Latvijas Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka stundu grozīšanas atcelšana pagaidām nav gaidāma, jo Eiropas Savienībā nevar nonākt pie vienprātības par šo jautājumu. Tātad 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji dzīvos vasaras laikā līdz 31. oktobrim.

2020. gadā Latvijā notika pulksteņa laika maiņa 25. oktobrī.

Atgādinām, 2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.

2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājumam, bija plānots, ka pēdējo reizi pulksteņu rādītāji tiks pagriezti 2021. gadā, taču izmaiņas tā arī netika saskaņotas kaimiņvalstu starpā.

Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.

5
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība, Eiropa
Facebook

Publikāciju Latvijas premjera atbalstam Facebook novērtēja, ka "kara kurināšanu"

6
(atjaunots 11:03 08.03.2021)
Kuriozs gadījums notika sociālajā tīklā Facebook mākslīgā intelekta tulkošanas algoritma dēļ.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviešu dzejniece Māra Zālīte 6. marta vakarā savā Facebook lapā publicēja ierakstu, kurā izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Pēc pāris stundām publikācija no portāla pazudusi. Šobrīd tā atrodama tikai ekrānšāviņos, vienu no kuriem publicējis Kariņa partijas biedrs, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

​Dzēstajā publikācijā Zālīte slavē Kariņa darbu, uzskatot, ka tas ir "pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt". Dzejniece uzsver, ka viņš ir laipns un uzticas cilvēkiem, kas arī esot viņa posts. Ierakstā ir arī aicinājums atbalstīt Kariņu, lai to "atbalstu jūtot, viņš ir pašpārliecināts". Tieši šī aicinājuma dēļ publikāciju dzēsa.

Noskaidrojās, ka interneta algoritms, tulkojot "Kariņš" no latviešu valodas angļu valodā, iztulkoja viņa uzvārdu kā "War" ("karš"). Twitter lietotāji paskaidroja, ka interneta algoritmi slikti saprot mazās valodas, tāpēc varētu rasties šāda situācija.

Vēlāk Zālīte publicēja vēl vienu ierakstu, kurā smējās par situāciju.

"Tā ir anekdote! Ieliku nupat savā storijā Google translate ekrānšāviņu. Tulkojums! Esmu noturēta par "kara kurinātāju". Kariņš! Apskatieties un pasmejieties kopā ar mani!" viņa uzrakstīja savā Facebook.

Lai gan ieraksts ar publisku atzīšanos mīlestībā pret Kariņu jau pazudis no Facebook, to sociālajā tīklā turpina izplatīt citi lietotāji ekrānšavīņu veidā.

6
Tagi:
Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Tas ir mūsu kodolierocis: kāpēc Baltijas valstis draud ES
Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas