Vienotības valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs .

"Vienotībai" atņēma valsts finansējumu

24
(atjaunots 11:18 10.11.2016)
"Vienotība" bija spiesta ne tikai samaksāt soda naudu 4000 eiro apmērā, bet arī zaudējusi finansējumu no valsts budžeta 350 tūkst. eiro apmērā.

RĪGA, 10. novembris – Sputnik. Kad stājies spēkā lēmums par partijas "Vienotība" naudas sodu sakarā ar pārkāpumiem priekšvēlēšanu tēriņos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolēmusi pārtraukt partijas finansējumu no valsts budžeta.

Kopš 2012. gada budžeta finansējumu piešķir partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās bija nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Finansējums tiek piešķirts četriem gadiem.

Premjerministrs Māris Kučinskis. Foto no arhīva
© AP Photo / Francois Walschaerts

KNAB iniciatīva bija arī naudas sods 4300 EUR apmērā. Partija bija sauktā pie administratīvās atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu. "Vienotība" pārsūdzējusi šo lēmumu tiesā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa prasību noraidīja, bet pēc tam Rīgas apgabaltiesa to izskatīja un samazināja soda apmēru līdz 4 tūkstošiem eiro, tomēr piekrita tam, ka pārkāpumi bijuši.

Problēmas partijai radīja atsevišķi kolēģi no reģionālajām partijām un bijušās Valda Zatlera partijas pārstāvji, kuri rīkoja personīgas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas. Piemēram, aģitāciju savam draugam Viktoram Valainim apmaksāja Māris Masaļskis.

Oktobrī, kad kļuva zināms par tiesas spriedumu, "Vienotības" partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars aģentūrai LETA apgalvoja, valsts finansējuma zaudēšana "Vienotībai" nedraud. Viņš atzinis, ka atsevišķi politiķi no "Vienotības" sākotnēja saraksta, izturējās "nekoleģiāli".

Finansējumu partija tomēr zaudēja, un, visticamāk, līdz Saeimas pilnvaru termiņa beigām. Likumā par politisko organizāciju finansēšanu, teikts, ka partija var pārsūdzēt šādu lēmumu tiesā, taču tas nevar apturēt to darbību.

Atgādināsim, ka šā gada septembrī, konkursa laikā KNAB priekšnieka amatam, kurā piedalījās arī pašreizējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, "Vienotības" deputāts Aleksejs Loskutovs pastāstīja žurnālistiem par to, ka tika nozagti slepenie dokumenti. Konkursa otrajai kārtai netika virzīts neviens kandidāts, ieskaitot Streļčenoku. Viņa pilnvaras šajā amatā izbeidzas 17. novembrī.

"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka konkursa izgāšanās apliecina "Vienotības" bažas par to, ka Streļčenoks neder šim amatam. Redzot pašreizējās problēmas biroja darbībā, nevar pieļaut kļūdas, izvēloties nākamo KNAB vadītāju, uzsvēra Smiltens.

24
Pēc temata
Piebalgs: jāatjauno dienests armijā un jāiesauc visi kā viens
Kučinskis draud "Vienotībai" ar valdības maiņu
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

6
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

6
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Covid-19

Latvija uzvarējusi Covid-19? Aizritējušajā diennaktī nav atklāti inficēšanās gadījumi

9
(atjaunots 12:48 12.07.2020)
Pēc pēkšņā Covid-19 uzliesmojuma Latvijā, iestājies klusuma brīdis. Aizritējušajā diennaktī 1467 veiktie testi neatklāja nevienu jaunu koronavīrusa inficēšanās gadījumu.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, pēdējo 24 stundu laikā valstī tika veikti 1467 Covid-19 testi. Jaunu inficēšanās gadījumu nav.

​Vēl sestdien, 11. jūlijā, tika ziņots par 8 jauniem inficēšanās gadījumiem. SPKC meklēja reisa 7937 autobusa pasažierus, kurš brauca maršrutā Liepāja-Saldus-Rīga, jo tajā brauca cilvēks ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi.

Savukārt Valsts policija solīja pastiprināt pašizolācijā esošo cilvēku kontroli.

Visā epidēmijas laikā Latvijā tika veikti 168 947 Covid-19 izmeklējumi. Kopumā tika atklāti 1173 inficētie, no kuriem 1019 cilvēki izveseļojās un 30 nomira.

Slimnīcās turpina ārstēties trīs cilvēki, no kuriem viens atrodas smagā stāvoklī.

​Atgādināsim, ka piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Madonas slimnīcas bērnu ārsts inficējies ar Covid-19
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā