Mapes ar dokumentiem

Likums par krievu vārdu aizliegumu iestrēdzis Tieslietu ministrijā

154
(atjaunots 11:17 09.11.2016)
Jau pavasarī Tieslietu ministrija ierosināja likumprojektu par personas vārda ieraksta maiņu, uztraucoties, ka vecāki izraudzīsies bērnam vārdu, kas neatbilst latviešu valodas normām.

RĪGA, 9. novembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Likumprojekts par personas vārda ieraksta maiņu vēl joprojām tiek papildināts Latvijas Tieslietu ministrijā, portālam Sputnik pastāstīja informēts ministrijas pārstāvis. Tagad dokuments nonāks valdībā ne agrāk kā novembra beigās.

Normas robežās

Likumprojekts, pie kā darbs aizsākās jau pavasarī, nosaka kritērijus, ko nāksies ņemt vērā vecākiem, izvēloties vārdu bērnam. Ja likums tiks pieņemts, vecākiem būs liegta iespēja dot bērnam vārdu, kas neatbilst latviešu valodas likumiem vai apgrūtinās bērna iekļaušanos sabiedrībā.

Tieslietu ministrija informē, ka iepriekš vārda un uzvārda izvēles kritēriji nav bijuši noteikti.

"Saglabājās iespēja, ka cilvēks varētu izvēlēties vārdu, kas neatbilst latviešu vārda došanas tradīcijām – iesauku, pseidonīmu vai vienkārši skaņu kopu. Šāds neoloģisma lietojums var tieši apdraudēt latviešu valodas funkcionēšanu vienotas sistēmas kontekstā," – uzskata ministrijā.

Jaunais dokuments paredz, ka personas vārdam ir stingri jāatbilst latviešu valodas normām.

"Likumprojektā paredzēta iespēja atteikties mainīt personas vārdu, ja izraudzītais personas vārds neatbilst latviešu valodas pareizrakstības normām, piemēram, ja persona izvēlas vārdu X, Miron, Kirill un tā tālāk," – pastāstīja Tieslietu ministrijā.

Bez vārda un tēvvārda

Gaidāmās pārmaiņas vārda izvēles noteikumos radījušas spraigas diskusijas. Mediji un sociālo tīklu lietotāji aktīvi apsprieda, ko nozīmē jaunās normas.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka dokuments tikai fiksē pieņemto praksi. Kopš 1991. gada Latvijā vecākiem nav bijis iespējas saukt bērnus dažos vārdos, piemēram, dot vārdu Kirill. Saskaņā ar latviešu valodas normām vārds mainās un kļūst par "Kirils". Zēns vārdā Miron kļūst par Mirons vai Mironis, Mark iegūst formu "Marks".

Gadījumi, kad cilvēkiem izdevies ar tiesas palīdzību atgūt pie dzimšanas doto vārdu, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Piemēram, 2010. gadā ANO Cilvēktiesību komiteja pieprasīja Latvijai atdot īsto vārdu un uzvārdu, un cilvēks atkal atguva vārdu Leonid Raihman.

Pašā Tieslietu ministrijā nepiekrīt formulējumam, ka krievu, pareizāk sakot, nelatviešu vārdi un uzvārdi tagad būs pilnīgi aizliegti. Viss paliks kā agrāk, taču likumā noteiktie kritēriji ļaus valodas inspektoriem stingrāk kontrolēt situāciju.

Pagaidām vēl pastāv iespēja ierakstīt pasē tēvvārdu. Latviešiem tēvvārdu nav, un pasē nav iespējams norādīt "Владимир Владимирович Иванов" (atbilstoši latviešu valodas gramatikai – Vladimirs Vladimirovičs Ivanovs). Taču gadās cilvēki, kuri tēvvārdu ieraksta kā otro vārdu. Spriežot pēc visa, jaunais likums to aizliegs, jo latviešu valodā taču nav vārda Vladimirovičs. Tāpat kā nav vārda Gavrila, Karen, Muhammed un daudzu citu – "svešu" vārdu. Nav saprotams, kas notiks ar viņiem.

Burti un termiņi

Plaši pazīstamajam likumprojektam bija līdz 1. septembrim jānokļūst Ministru kabinetā, bet pēc tam Saeimā – apspriešanai un apstiprināšanai. Bija plānots, ka tas varētu pat stāties spēkā 2017. gada 1. janvārī. Taču process ir ieildzis un, iespējams, arī sabiedrības reakcijas dēļ.

Informācijas avots Tieslietu ministrijā pastāstīja Sputnik, ka darbs ar dokumentu joprojām turpinās, Ministru kabinetā projekts nonāks tikai novembra beigās, bet deputāti to ieraudzīs tikai decembrī. Papildināto likumprojektu neviens vēl nav redzējis – ministrija saglabā noslēpumu. Tāpēc arī Saeima nesniedz komentārus līdz brīdim, kad ieraudzīs dokumentu un anotāciju.

Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs uzskata, ka likumprojekta anotācijas iepriekšējā redakcijā paustais mērķis – dāvāt personai iespēju mainīt savu vārdu vai uzvārdu, līdzsvarot personas tiesības un privāto dzīvi un sabiedrības intereses – ir tikai skaisti vārdi.

"Šaubos, vai jaunais likumprojekts pret nelatviešu vārdiem un uzvārdiem attieksies liberālāk," – norāda Pankratovs.

Pats deputāts jau vairāk nekā 10 gadus cīnās par savu īsto vārdu un uzvārdu – Ruslan Pankratov.

"Reiz lūdzu pasu galdā: ja nevēlaties novākt galotnes "-s", tad es vienkārši gribu nomainīt veco vārdu "Ruslans" pret "Ruslan". Atteica. Domāju, ka likumprojekta jaunajā versijā, kad mēs to beidzot ieraudzīsim, nekas nebūs mainīts," — konstatēja politiķis.

154
Pēc temata
Jau rudenī Latvijā tiks aizliegti krievu vārdi
Cīņa par burtiem: uzvara Lietuvā un klusums - Latvijā