Grūtniece. Foto no arhīva

Latvijā ir ļoti augsts grūtnieču mirstības rādītājs

36
(atjaunots 08:23 26.09.2017)
Pēdējos trīs gados Latvijā nomirušas 20 sievietes grūtniecības un dzemdību laikā.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Veselības ministrija gatavo ziņojumu valdībai par mātes un bērna veselības stāvokli Latvijā, ziņo LETA, atsaucoties uz Neatkarīgo Rīta Avīzi.

Tiek ziņots, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvijā nomirušas 20 sievietes grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību periodā. Tas ir augstākais rādītājs ES valstīs.

Grūtnieču mirstības cēloņu analīze parādīja, ka pusei sieviešu bija dažādas sociālas problēmas, kas savukārt liecina par ierobežotu piekļuvi medicīnas pakalpojumiem.

Tā, astoņas no divdesmit mirušām nav apmeklējušas ārstu grūtniecības laikā.

"Tāpēc ir jāuzdod jautājums, cik drošas sievietes var justies Latvijā, jo mātes un bērna mirstības rādītāji nav saistīti tikai un vienīgi ar veselības aprūpi," — sacīja Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga.

Viņasprāt, grūtnieču mirstības augsto radītāju "veido daudzu apstākļu summa, kas noved pie problēmām, un tās ir citas dzīves jomas".

36
Pēc temata
Kurš mājā ir saimnieks: Latvija uzdod toni sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumā
Veģetārisms skolā: vecāki – par, Veselības ministrija - pret
Latvijas medicīna – viena no labākajām pēcpadomju valstīs
Nīderlande vēlas leģitimēt eitanāziju veseliem cilvēkiem
Mediķu protesta akcija pie Saeimas, foto no arhīva

Naudas maz, mirst pārāk agri: EK atkal aizrāda Latvijai par trūcīgo veselības aprūpi

5
(atjaunots 08:37 03.06.2020)
Līdzekļu trūkums, kritisks veselības aprūpes personāla trūkums, haoss ar finansējuma modeli un neziņa par slimnīcu nākotni: Eiropas Komisija uzskaitījusi vājās vietas Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, tomēr ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav iepriecinoši, stāsta Neatkarīgā. Nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.

Šī nav pirmā reize, kad Eiropas Komisija kritiski vērtē veselības aprūpi Latvijā: faktiski visos iepriekšējos ziņojumos ir atrodams secinājums par nepietiekamu veselības nozares finansējumu, kas ietekmē veselības pakalpojumu pieejamību.

"Turpinās centieni uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību, tomēr paredzams, ka publiskais finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā samazināsies," teikts ziņojumā.

Trūkst naudas

Eiropas Komisija atzīmējusi, ka lielāks finansējums un cilvēkresursu stiprināšana ir īpaši svarīga krīzes pārvarēšanai.

Veselības aprūpes izdevumi Latvijā gan uz vienu iedzīvotāju, gan proporcionāli IKP joprojām ir krietni zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijas publiskie izdevumi veselības aprūpei 2017. gadā bija 3,4% no IKP – daudz mazāk par ES vidējo rādītāju – 7,8%. Izdevumi 2018. un 2019. gadā palielinājās, tomēr 2020. gadā tos bija plānots samazināt līdz 3,5% no IKP. Prognozes rāda, ka tuvākajos gados veselības aprūpei veltīto publisko izdevumu zemais līmenis un neveselīgs dzīves veids ir valsts iedzīvotāju sliktās veselības galvenie iemesli.

Vērojama arī ievērojama atšķirība veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā no ienākumu līmeņa viedokļa – nabadzīgie aprūpi nesaņem vai saņem novēloti, savukārt bagātākie saņem atbilstoši vajadzībām.

Latvijā attālināmās mirstības līmenis ( runa ir par mirušajiem, kuri būtu varējuši dzīvot ilgāk, ja laikus saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus vai profilaksi) bija trešais augstākais ES. Te EK atsaucas uz 2017. gada datiem, kuri diemžēl pēdējo divu gadu laikā, visticamāk, nebūs mainījušies.

Kur ir reformas?

Eiropas Komisija konstatējusi neziņu veselības aprūpes finansējuma reformas jautājumā. Vispirms divu grozu sistēma ir atlikta līdz 2021. gadam, bet tagad plānots izstrādāt un ieviest jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kura pamatā būtu valsts obligātā veselības apdrošināšana. Sākotnēji bija plānots iepazīstināt Saeimu ar šo jauno modeli 2020. gada pavasarī, taču tas pagaidām nav noticis.

Pārskatā atzīmēts, ka Latvija veikusi virkni pasākumu veselības aprūpes sistēmas kvalitāte un efektivitātes uzlabošanai un pieejamības palielināšanai. Piemēram, onkoloģijas slimnieku piecu gadu izdzīvošanas rādītāji pēc diagnosticēšanas ir salīdzināmi ar rādītājiem lielākajā daļā ES valstu, secināts ziņojumā. No otras puses, progress dažās jomās, piemēram, augstā mirstības līmeņa samazināšana pēc uzņemšanas slimnīcā akūta miokarda infarkta un insulta ārstēšanai, ir atkarīgs no slimnīcu nozares pārstrukturēšanas pabeigšanas un sadarbības uzlabošanas starp slimnīcām. Šajā jomā reforma nav līdz galam īstenota, un, kā jau vēstīts iepriekš, par neskaidrību, kas notiks ar slimnīcām, bažas paudušas reģionālās un lokālās slimnīcas. Arī šo veselības aprūpes jomu EK vērtē kritiski, norādot, ka gan slimnīcu, gan primārās aprūpes (ģimenes ārstu) pārstrukturēšanas plāni joprojām ir agrīnā posmā.

Mediķi ar pustukšu maciņu

Situāciju ar medicīnas darbiniekiem EK uzskata par ļoti kritisku, jo darbaspēka trūkums kavē piekļuvi veselības aprūpei un apgrūtina veselības aprūpes reformu īstenošanu. Lielas grūtības vērojamas ārpus Rīgas, kur praktizējošo ārstu blīvums ir daudz mazāks, un rezultātā rodas plaisa starp pilsētām un laukiem attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei. Zemais atalgojums kavē jauno ārstu un māsu pieplūdumu medicīnā (valsts finansētajā un it īpaši stacionārajā).

"Attiecībā uz veselības aprūpes personālu īstenotā politika līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus," secina Eiropas eksperti

Viņi atsaucas uz Valsts kontroles ziņojumu par cilvēkresursiem veselības aprūpes jomā, uzsver, ka problēmas ir ir konstatētas jau sen, bet kopš 2006. gada nekas nav mainījies. Situāciju neuzlabo arī tas, ko pagājušajā gadā izdarīja valdība, proti, lai gan bija solīts atalgojums mediķiem par 20%, algas palielināja tikai par aptuveni 10%.

Par budžetu domās rīt

Patlaban atbildīgās iestādes ir aizņemtas ar Covid-19 jautājumu, bet budžetu nākamam gadam Veselības ministrija sastādīs saskaņā ar grafiku. Patlaban līdz 8. jūlijam Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs pieņem pieteikumus nepieciešamajam finansējumam.

"Līdz ar to plašāk par nākamā gada pieprasījumiem varēsim ziņot jūlija sākumā," Neatkarīgajai pavēstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka ieteikumi stiprināt veselības aprūpes sistēmu sniegti arī citām valstīm, tomēr Latvijā situācija atšķiras – visus agrākos gadus veselības aprūpes sistēmas stāvoklis bija neapskaužams, un pat ekonomikas pieauguma apstākļos tai netika atvēlēti vairāk kā 4% no IKP.

Tiesa, Veselības ministrijas jaunās aplēses rāda, ka šogad nozares finansējums pārsniegs 4% no IKP, tāpat būs arī nākamgad. Tomēr tas skaidrojams ar precizēto IKP prognozi, kas manāmi sarucis koronavīrusa krīzes rezultātā.

5
Tagi:
finansēšana, veselība, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Dzintars

"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro

6
(atjaunots 08:22 03.06.2020)
Šonedēļ ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce, tomēr pandēmijas dēļ tā notiks rakstiskā režīmā, tāpēc bijušie darbinieki ir nobažījušies par to, ka viņu viedoklis netiks sadzirdēts.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" palicis parādā saviem darbiniekiem 640 tūkstošus eiro, vēsta jauns.lv.

Divi simti datbinieku, kuri strādāja "Dzintara" fabrikā, palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez algas. Daži nav saņēmuši atalgojumu par pusi mēneša, daži – par vairākiem mēnešiem. Dokumenti liecina, ka uzņēmumam jāizmaksā darbiniekiem 640 tūkstoši eiro un vairāk nekā 200 tūkstoši eiro – akcionāriem, kopējie maksātnespējas izdevumi pārsnieguši miljonu eiro.

Piektdien, 5. jūnijā ieplānota ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce tomēr ārkārtējās situācijas režīma apstākļos to nolemts organizēt rakstiskā formā. Tas pārsteidzis daudzus darbiniekus, jo viņi nevarēs paust savu viedokli sapulces gaitā.

Iepriekš uzņēmuma administrators Jānis Ozoliņš izstādīja pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas. Kopumā tiks pardotas 749 vienības, to starpā – ražošanas iekārtas, transports, kā arī citi uzņēmuma īpašumi.

Visa īpašuma kopsumma tiek vērtēta aptuveni 534 300 eiro apmērā, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19. jūnijam, visi interesenti var tās apskatīt pirms iegādes.

6
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Jaceks Čaputovičs

Baltijas valstis nav pārliecinājušas Poliju savas robežas neatvērs

0
(atjaunots 09:11 03.06.2020)
Polija ir gatava izvērtēt iespēju atvērt robežas ar Baltijas valstīm, taču tikai pēc dažām nedēļām – patlaban valstij ir citas prioritātes.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri nav panākuši no Polijas kolēģa solījumu tuvākajā laikā atvērt valsts robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem, vēsta EER.

Vakar Edgars Rinkēvičs, Lins Linkēvičs, Urmass Reinsalu un Jaceks Čaputovičs pirmo reizi pēc vairākiem mēnešiem tikušies personīgi, ne video konferencē. Rinkēvičs savā lapā Twitter publicēja fotogrāfijas no "Baltijas kvarteta" pasteigas pa Tallinu – bez maskām un ievērojot divu metru distlanci.

​Kopīgais paziņojums par tikšanās rezultātiem publicēts Latvijas ĀM vietnē. Ministri apsprieda eirofondu palīdzību valstīm, kas cietušas Covid-19 rezultātā, "Triju jūru iniciatīvu", "Austrumu partnerību" un atslēgšanos no BRELL.

Tomēr savu galveno mērķi – panākt Polijas robežu atvēršanu – Baltijas valstu pārstāvji nav panākuši.

"Poliju tas (Baltijas valstu robežu savstarppēja atvēršana – red.) iedvesmo, taču mums ir citāda problēmu skala," Čaputovičs konstatēja preses konferencē.

Tallinā
© Sputnik / Вадим Анцупов

Viņš pievērsa klātesošo uzmanību situācijai kaimiņos – Vācijā un Čehijā. To robežas ik dienas šķērso desmitiem tūkstošu cilvēku. Politiķis norādīja, ka koronavīrusa izplatībkas līmenis Vācijā ir manāmi augstāks nekā Polijā, lai arī Polija ir atļāvusi darba migrāciju ES pilsoņiem.

Komentējot Polijas robežu iespējamo atvēršanu tūristiem, Čaputiovičs paskaidroja, ka tādu lēmumu varētu pieņemt vairāku nedēļu laikā.

"Ceru, ka tuvāko nedēļu laikā būs iespējams atcelt ierobežojumus tūristiem," viņs teica.

Bez tam Rinkēvičs preses konferencē pastāstīja, ka Latvija nolēmusi ieguldīt 20 miljonus eiro kopīgajā investīciju fondā "Triju jūru iniciatīvas" ietvaros. Iepriekš līdzīgu lēmumu pieņēma Igaunija. Reinsalu pastāstīja, ka šīs iemaksas ir svarīgas, lai panāktu, ka fonds saņems ASV apsolīto miljardu dolāru.

0
Tagi:
pandēmija, Polija, Baltija
Pēc temata
Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL