Eiro. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji nosaukuši budžetā deficīta iemeslus

145
(atjaunots 11:15 31.10.2016)
Septembra "Latvijas barometra" aptaujā bija nosaukti divi galvenie valsts budžeta deficīta faktori.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Līdzekļu izsaimniekošana un ēnu ekonomika ir valsts budžeta deficīta galvenie iemesli, pauda Latvijas iedzīvotāji "Baltic International Bank Latvijas barometra" aptaujā.

Kā ziņo LETA, pētījuma dalībniekiem tika piedāvāts noteikt divus galvenos Latvijas budžeta deficīta faktorus. Pēc 43% respondentu domām, budžeta deficīts veidojas tāpēc, ka budžeta nauda tiek izsaimniekota. Vēl 42% aptaujāto paziņojuši, ka tas notiek ēnu ekonomikas un nodokļu nemaksāšanas dēļ.

Par to, ka valsts institūcijas neievēro budžeta disciplīnu un tērē vairāk, nekā plānots, ir pārliecināti 22% aptaujas dalībnieku. Turklāt piektā daļa aptaujāto uzskata, ka samazinās nodokļu maksātāju skaits — cilvēku un uzņēmumu.

Pēc 17% respondentu domām, deficīts veidojas tāpēc, ka valstij ir pārāk daudz funkciju, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

Pieņēmumu par sliktu plānošanu izteikuši 14% aptaujāto, bet 13% aptaujas dalībnieku uzskata, ka trūkst ilgtermiņa plānošanas.

Tikai 5% respondentu norādījuši, ka valsts budžeta deficīts veidojas inflācijas dēļ. Pētījums tika veikts septembrī, tajā piedalījās 1002 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā valstī.

Kas ir budžeta portfelī

Šodien Saeima ārkārtas sēdē izskatīs budžeta projektu nākamajam gadam. Budžeta projektā 2017. gadam ieplānoti ieņēmumi 8,066 miljardu eiro apmērā, izdevumi — 8,367 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2016. gadu, budžeta ieņēmumi nākamgad palielināsies par 664 miljoniem eiro, izdevumi — par 681 miljonu eiro. Paredzēts, ka nodokļu ieņēmumi nākamgad sastādīs 6,344 miljardus eiro, nenodokļu — 513,9 miljonus eiro, prognozēta ārvalstu finanšu palīdzība — 1,114 miljardi, pārējie ieņēmumi — 94,2 miljoni eiro. Daļu no šiem ienākumiem 16 miljonu eiro apmērā paredzēts iegūt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.

Vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadam sastādīs 1,1% no IKP. Paredzams, ka jau 2018. gadā tas samazināsies līdz 1% no IKP, bet 2019. gadā — līdz 0,7% no IKP. Galīgajā lasījumā budžeta likumprojekts un pakete no 57 pavadošiem likumprojektiem jāapstiprina 23. novembrī.

145
Pēc temata
Mācies, kamēr vari: Latvijas augstskolās, iespējams, tiks samazinātas budžeta vietas
Drošības policija uzlielījusi likumu par nelojālajiem pedagogiem
Ieslodzīto trūkuma dēļ Vecumniekos slēdz cietumu
Preses piegāde var novest Latvijas pastu pie bankrota
Pikets pie Saeimas ēkas, foto no arhīva

Valsts kancelejas vadītājs pastāstīja, kad Latvija var atgriezt ierobežojumus Covid-19 dēļ

1
(atjaunots 17:33 29.09.2020)
Pēdējo 14 dienu laikā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi kopš aprīļa ir pārsniedzis 10 uz 100 000 iedzīvotāju, taču epidemiologi pagaidām neiesaka atjaunot ierobežojumus visā valsts teritorijā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību Latvijā pasliktinās, taču tā nav tik kritiska, lai ieviestu ierobežojumus visā valstī, Pārresoru koordinācijas darba grupa negrasās par to lūgt valdību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, vēsta BNN.

Viņš atzīmēja, ka Veselības ministrijas speciālisti un epidemiologi atzīmē: šobrīd iespējams noteikt inficēšanās ķēdes un noskaidrot kontaktpersonas. Un lai gan saslimšanas gadījumu skaits pieaug, uzliesmojumus ir iespējams norobežot.

Darba grupa uzskata, ka uzsvars ir jāliek uz to, lai sabiedrībā pieaug drošības pasākumu, tai skaitā sociālās distancēšanās, kā arī elementāru higiēnas noteikumu, piemēram, biežas roku mazgāšanas ievērošanas nozīmīguma apzināšanās.

"Ja mēs kā sabiedrība spēsim apzinīgāk ievērot piesardzības pasākumus, mums ir lielākas izredzes sabremzēt vai pat samazināt lēnām pieaugošo ar Covid-19 saslimušo līkni," uzsvēra Citskovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka saslimšanas uzliesmojumi šobrīd tiek fiksēti darba kolektīvos. Šajā sakarā Veselības ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā nosūtīs darba devējiem rekomendācijas par to, kā organizēt darbu Covid-19 apstākļos, jeb: kam ir jāpievērš uzmanība gan publiskā, gan privātā sektora darbiniekiem.

Citskovskis uzsvēra, ka atšķirībā no situācijas, kura bija pavasarī, kad ierobežojošie pasākumi tika ieviesti visā valstī, šobrīd tiek rīkoti tieši pasākumi. Tā, piemēram, ja Covid-19 uzliesmojums tiek atzīmēts kādā no uzņēmumiem, darbs tiek veikts tieši ar šo kompāniju, tās darbiniekiem, administrāciju un citām saistītām personām.

"Ja mēs redzēsim, ka situācija turpina attīstīties strauji un ar mērķētu pieeju nepietiks, tad būs jāliek lietā ierobežojošie pasākumi visā valstī," piebilda Citskovskis.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt gandrīz 24,9 miljoni – izveseļojās.

1
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijā miris vēl viens cilvēks ar Covid-19, atklāti 32 jauni inficēšanās gadījumi
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Viņķele vēlas oficiāli sasaistīt Apturi Covid ar citām lietotnēm

7
(atjaunots 13:24 29.09.2020)
Latvijas kontaktu ar Covid-19 inficētajiem izsekošanas lietotne sadarbosies ar analoģiskām lietotnēm ES.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele iesniedza Saeimā likuma grozījumus, kuri palīdzēt nodrošināt kontaktu izsekošanas lietotnes Apturi Covid sadarbību ar analoģiskām sistēmām citās ES valstīs, vēsta Jauns.lv.

Vienotā sistēma tiek izstrādāta, lai informētu par paaugstinātu cilvēku inficēšanās risku, kuri atrodas ārzemēs. ES valstīs jānosaka iestādes, kuras atbild par informācijas apmaiņu un nodrošina pienācīgu datu uzglabāšanu.

Viņķele piedāvā Latvijai uzdot šīs funkcijas Slimību profilakses un kontroles centram, savukārt sistēmas tehnisko apkalpošanu – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram.

Lietotne Apturi Covid Latvijā tika palaista maijā, viens no pirmajiem to lejupielādēja prezidents Egils Levits.

Šī gada septembrī Eiropas Komisija veica izmēģinājuma lietotņu sinhronizāciju kontaktu izsekošanai ar Covid-19 inficētajiem, kuras tika izstrādātas dažādās valstīs. Testos piedalījās lietotnes, kas tiek izmantotas Čehijā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un Latvijā, jo tām ir līdzīgs dizains.

Paredzēts, ka šī gada oktobrī sāks darboties tehniska platforma, kura palīdzēs dažādu ES valstu lietotnēm dalīties datos vienai ar otru.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim