Muiža pie Juglas ezera

Jugla: šeit valda līvu gars

383
(atjaunots 13:47 31.10.2016)
Atšķirībā no daudziem citiem galvaspilsētas rajoniem, Juglas vēsture ir sākusies ilgi pirms padomju varas perioda – tā pieminēta XIII gs. hronikās, kad veidojās Rīgas pirmās robežas.

Jugla — Rīgas ziemeļu robeža, tai nākas braukt cauri pa ceļam uz Tallinu. Un vēl… šeit joprojām valda senās līvu tautas stiprais gars, atgādina Viktors Petrovskis.

Vienotībā ar dabu

Jugla ir viens no "ūdeņotākajiem" Rīgas rajoniem. Tās teritorijā ir veseli pieci ezeri: Jugla, Velnezers, Dambjapurvs, Bābelītis un Ķīšezers.

Rīgā vislabāk pazīstams ir Ķīšezers — lielākais ezers galvaspilsētā. Tā platība — 17,4 kvadrātkilometri, garums pārsniedz 8 kilometrus.

Jugla var palepoties arī ar diviem iespaidīgiem meža masīviem un vairākiem parkiem. Laikam jau vienotība ar dabu kļuvusi par iemeslu tam, ka savvaļas dzīvnieki visbiežāk sastopami Juglā. No šejienes klaiņojumos pa Rīgu dodas mežacūkas — pirmā informācija par iebrukumiem parasti parādās šī mikrorajona iedzīvotāju tvītos. Un pēc tam policija sāk ķert rokā dzīvniekus pa visu pilsētu.

Ķīšezerā aktīvi darbojas bebri. Viņi gan nevienam netraucē — ezers ir liels, dzīvniekiem ir daudz vietas, un viņi liekas grūtības nesagādā, atšķirībā, piemēram, no bebriem, kuri apmetušies Rīgas kanālā un sarūgtina pilsētas dienestus. Pirms dažiem gadiem Rīgas dome pat lūdza iedzīvotājus izteikt idejas, kā humāni tikt galā ar bebru uzbrukumu, taču cīņa turpinās vēl šobaltdien.

Ķīšezers var palepoties ar interesantu vēsturi. Ķīšezeru forsēja Sarkanā armija cīņās par Rīgas atbrīvošanu no nacistiem. Patiesībā šī operācija kļuva par pirmo soli vāciešu atkāpšanās ceļā. Lūk, kā epizode aprakstīta vēsturiskajās hronikās.

"1944. gada 12. oktobrī Sarkanā armija iznāca pie lielajiem Ķīšu un Juglas ezeriem, kas ieskauj Rīgu no ziemeļiem un austrumiem. 374. un 375. strēlnieku divīzijas un 285. atsevišķais motorizētais bataljons sāka forsēt Ķīšezeru Jaunciema rajonā. Karaspēki un tehnika šķērsoja ezeru 76 amfībijās, vietējo iedzīvotāju laivās, plostos un ar citiem līdzekļiem. Tas pārsteidza vācu karaspēku, un viņi sāka atkāpties. Naktī 2 kilometrus plato ezeru šķērsoja 3 tūkstoši karavīru."

Rajons bez šausmu stāstiem

Jugla ir pieticīga: tā nav monumentāla, kā, piemēram, Purvciems, ne tik krimināla kā Bolderāja vai Ķengarags, ne arī savdabīga kā Mežaparks vai Āgenskalns. Tomēr arī Juglai ir savas īpatnības un vēsture.

Šis rajons tiek uzskatīts par Rīgas ziemeļu vārtiem. Tas izpleties pa Brīvības prospektu — Rīgas galvenās ielas turpinājumu, un aiz tā stiepjas Latvijas galvaspilsētas administratīvā robeža.

Šeit jau sen apmetusies Neredzīgo biedrība, tāpēc Juglā ir ļoti daudz brīdinājuma zīmju par to, ka ielu var šķērsot neredzīgie, un lielākā daļa luksoforu raida skaņas signālus. Neviens nebrīnās, ja uz ielas pretī nāk cilvēks ar baltu spieķi vai suni-pavadoni. Ja kāds tomēr izbrīnās, kļūst skaidrs — tas nav vietējais.

Juglā notikusi viena no baismīgākajām dzelzceļa katastrofām PSRS vēsturē. 1976. gada 16. februārī vilciens Ļeņingrada-Rīga Juglas stacijā saskrējās ar divām lokomotīvēm. Katastrofā dzīvības zaudēja 46 cilvēki, 61 guva dažādus ievainojumus. Izmeklēšana liecināja, ka katastrofas iemesls ir "cilvēciskais" faktors: kāda darbiniece palaida lokomotīves uz trešā ceļa — viņa bija piemirsusi, ka ik rītu pa to aiztraucas Ļeņingradas ātrvilciens.

Taču citādi Jugla ir mierīgs un ērts rajons. Tiesa, 2010. gadā tas teju teju neieguva pats savu šausmenīti.

Paklīda baumas par mīklainu sērijveida slepkavu. Vietējie viņu iedēvēja par "Juglas maniaku". Stāstīja, ka viņš nežēlīgi nogalinājis cilvēkus vietējos parkos. Rajonā klīda baumas par septiņiem upuriem.

Taču viss izrādījās daudz vienkāršāk. Noskaidrojās, ka slepkava ir no cietuma iznākušais Egils Lasmanis. Nekādu "maniaku" nebija. Viņš kopīgās dzīrēs nogalināja divus cilvēkus: iedzēra, sastrīdējās, paķēra nazi… Nekāda pilsētas leģenda neradās.

Vēstures glabātājs

Savulaik Juglā aktīvi attīstījās rūpniecība: 1812. gadā šeit darbu sāka cukura fabrika, 1827. gadā — papīra fabrika, un XIX gs. beigās — ķīmisko izstrādājumu rūpnīca "Gloveris". Tagad šeit vairs nav gandrīz nekādu ražotņu, un Jugla lepojas ar labu ekoloģiju. Protams, no ekonomikas viedokļa tas skumdina, taču gaiss rajonā ir tīrs un svaigs.

Juglā ir arī Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Unikāla vieta, viens no vecākajiem šāda tipa muzejiem Eiropā. Te vienuviet savestas senlaicīgas mājas, baznīcas, saimniecības ēkas, dzirnavas. To lielākā daļa celtas laikā no XVII gs. beigām līdz XX gs. sākumam. Izjauktās ēkas šurp vestas no visām Latvijas malām. Šeit tās atkal saliktas un iekārtotas.

Кишэзерс в районе Юглы
© Wikipedia / alinco_fan
Ķīšezers Juglas rajonā

Muzeja kopējā platība — aptuveni 90 hektāri. Te norit etnogrāfiskie pasākumi, gadatirgi, ir pat iespēja atpūsties un sarīkot pikniku.

Patlaban Juglā dzīvo apmēram 30 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa no viņiem mīt padomju laikos celtās daudzstāvenēs. Aktīva Juglas apbūve sākās pagājušā gadsimta 50. gados, taču "padomju formu" rajons ieguva līdz 1965. gadam. Pie tam atšķirībā no daudziem citiem Rīgas rajoniem Juglas vēsture ir sākusies ilgu laiku pirms padomju varas gadiem — šī vieta pieminēta jau XIII gs. sākuma hronikās, kad veidojās Rīgas pirmās robežas.

Šeit pletās kopienas ganības, pļavas un meži. Nomaksājot "licenci" pilsētai, bija ļauts medīt un ķert zivis. Tolaik te dzīvoja līvi. Pat Juglas nosaukums ir cēlies no līvu valodas ("jog" — upe).

Varbūt tāpēc Jugla vēl joprojām ir ekskluzīvs, lai arī ne īpaši respektabls rajons. Līvu Latvijā gandrīz nav palicis, līvu valodu prot tikai daži, toties Jugla ir saglabājies unikālās tautas — Latvijas dibinātāju — stiprais gars.

Видземская аллея в микрорайоне Югла
© Wikipedia / Jānis Vilniņš
Vidzemes aleja Juglas mikrorajonā
383
Temats:
Rīga no iekšpuses: neformāls ceļvedis (22)
Pēc temata
Rumbula: mazā rajona lielā traģēdija
Ķengarags: "Rīgas vārti" ar kriminālu pagātni
Lucavsalas pludmale, foto no arhīva

Peldēšana par brīvu: līdz 2. augustam Rīgas pludmālēs mācīs peldēt bērnus un jauniešus

2
(atjaunots 09:49 09.07.2020)
Saskaņā ar statistiku ik gadus Latvijā noslīkt ne mazāk par 100 cilvēkiem, par galvenajiem traģēdiju iemesliem sauc peldēšanos tam neparedzētās vietās, kā arī neapdomātu uzvedību uz ūdens.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Simona Aleksejeva. Anomālais karstums, kurš jūnijā pārņēma Latviju, veicināja antirekorda uzstādīšanu. Viena mēneša laikā Latvijas ūdenstilpēs noslīka 26 cilvēki, tai skaitā bērni un jaunieši. Tā kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reģistrē tikai tos gadījumus, par kuriem tika saņemti izsaukumi, var pieņemt, ka reālie skaitļi var būt vēl traģiskāki.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, komentējot šos datus, atzīmēja, ka šī tendence izraisa uztraukumu, jo parasti vislielākais noslīkušo skaits Latvijā tiek reģistrēts jūlijā. Tāpat viņš pauda cerību, ka medijos atspoguļotie traģiskie gadījumi un statistika veicinās izmaiņas sabiedrības ieradumos, sevišķi attiecībā uz atpūtu pie ūdens.

Statistika liecina, ka ik gadus Latvijā noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku. Pēc noslīkušo skaita, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvija saglabā vienu no bēdīgajiem rekordiem Eiropas valstu vidū. Parasti vairums traģēdiju notiek nelabiekārtotās peldvietās vai neapdomātas uzvedības rezultātā – piemēram, nirstot ūdenī ar galvu uz priekšu. Saskaņā ar federācijas aprēķiniem, vidējais noslīkušo vecums ir nedaudz virs 17 gadiem. Kā lai izskaidro šo pārgalvības kāri nepietiekami izpētītās ūdenstilpēs? Jaunieši uzskata, ka pludmalēs ar glābējiem viņiem neļaus kārtīgi izklaidēties.

Bēdīgās statistikas fonā peldēšanas klubs "Madwave Rīga" kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu paziņoja par bezmaksas atvērtām mācībām bērniem vecumā virs 10 gadiem un jauniešiem četrās Rīgas publiskajās vietās: Ķīpsalas, Lucavsalas, Rumbulas un Ķīšezera pludmalēs.

Peldēšanas nodarbības startēja 8. jūlijā un notiks trīs reizes nedēļā – trešdienās, sestdienās un svētdienās līdz 2. augustam. Pieteikties tām var katrs rīdzinieks kluba mājaslapā. Mācības rīko sertificēti treneri, izņemot praktisko daļu būs arī teorētiskā daļa – tostarp pasniedzēji kliedēs galvenos mītus par uzvedību uz ūdens un iemācīs pareizi rīkoties riskantās situācijā, lai nepieļautu jaunas traģēdijas.

2
Tagi:
pludmale, Rīga
Pēc temata
Noslīkt var 20 sekunžu laikā: glābēji lūdz nepeldēties reibuma stāvoklī
Latvija ieņem pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību
RT telekanāla birojs Maskavā, foto no arhīva

Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju

6
(atjaunots 09:55 09.07.2020)
Latvija pagājušajā nedēļā aizliedza RT televīzijas programmu retranslāciju, aicinot citas Eiropas valstis sekot tās piemēram.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) ieviesa aizliegumu brīvai televīzijas programmu RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD un RT Documentary retranslācijai un izplatīšanai Internetā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas slēdziena saņemšanas – iestāde, kura ir pilnvarota īstenot sankcijas – LRTK pieņēma lēmumu apturēt brīvu augstākminēto televīzijas programmu uztveršanu Lietuvā," teikts regulatora paziņojumā.

Komisija apturējusi brīvu šo programmu uztveršanu, "jo RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs", paskaidroja LRTK vadītājs Mantass Martišs.

Kiseļovs, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas, ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors. "Rossija segodņa" un RT ir divas atšķirīgas juridiskās personas, šī informācija ir brīvi pieejama.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

6
Tagi:
RT, Lietuva
Pēc temata
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT