Rīgas panorāma

Kas zog Latvijas nākotni: Mārtiņš Bondars aicina pārbaudīt politiķu lojalitāti

52
(atjaunots 09:46 22.10.2016)
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars uzskata, ka pirms ķerties pie Latvijas pedagogu lojalitātes pārbaudes, būtu jāpārbauda paši politiķi, kuri ar savām darbībām apzog Latvijas nākotni.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Pirms uzsākt pedagogu lojalitātes pārbaudes, būtu jāpārbauda Latvijas politiķi, jo daudzi no viņiem ar savām darbībām kaitē valsts attīstībai, radio Baltkom ēterā pavēstīja Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.

Politiķis uzskata, ka Latvijā atrodams liels skaits politiķu, kuri zog valsts nākotni.

"Es nesaprotu, pēc kādas skalas mērāma lojalitāte vai nelojalitāte. Uzskatu, ka tad ir jāsāk ar politiķiem – viņu vidū ir daudz cilvēku, kuri ar saviem lēmumiem kaitē valstij, zog tās nākotni. Tas nav pieļaujams. Ja jau ir lojalitātes mērīšanas skala, jāsāk ar politiķiem," – paziņoja Bondars.

Valdība pieņēma Izglītības likuma grozījumus oktobra sākumā. Tie paredz darba devēja iespēju nekavējoties pārtraukt darba attiecības ar mācību iestādes vadītāju vai pedagogu, ja viņš ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei vai mācību procesā veido skolēniem nepareizu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.

52
Pēc temata
Deputāti pieprasa izglītības un zinātnes ministra demisiju
Apstiprināti noteikumi par nelojālo pedagogu atlaišanu
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

6
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

6
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

15
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

15
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Vasilijs Koltašovs

Politologs: Makrons licis saprast, kādu lomu ES piešķīrusi Latvijai un Lietuvai

0
(atjaunots 08:54 01.10.2020)
Baltijas valstis pilda uzdevumus, ko tām nospraudusi Brisele. Kāpēc tad Eiropas Savienībai būtu jātērē spēki un līdzekļi to ekonomikas glābšana?

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons oficiālās vizītes laikā paziņoja, ka Baltijas valstīm un Francijai ir daudz līdzīgu vēlmju un ambīciju, it īpaši Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas aspektā.

Makrona izteikumi ir tīri tehniski, tie neko nemaina principiāli, atzīmēja Jaunās sabiedrības institūta Politekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"Makrons vēlas celt Francijas stāvokli starptautiskajās attiecībās... Patiesībā nekāda ES ekonomiskā atjaunošana nav paredzama. Tas redzams pat Eiropas Centrālās bankas politikā, kas joprojām pievērsusies finansistu interesēm un spēcīgam eiro, nevis ekonomikai un pavisam noteikti – ne Baltijas ekonomikai," Koltašovs konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Politologs uzsvēra, ka Eiropas Savienībā Baltija tiek uzskatīta par zonu, kas jāatrauj no Krievijas, – nekādas citas funkcijas Eiropas ekonomiskajā sistēmā tai nav.

"Tagad Baltijas valstis zaudē tranzītu, taču Briselē tas nevienu īpaši neuztrauc. Arī tagad Francija diezin vai rūpēsies par Lietuvas un Latvijas glābšanu. Vienkārši tāpēc, ka šīs valstis savu uzdevumu izpilda gan politiski, gan ekonomiski. Pie varas tur turas spēki, kas pievērsti cīņai pret Krieviju, un vienkāršie iedzīvotāji par to maksā," norādīja Koltašovs.

Makrons noslēdzis divas dienas ilgo vizīti Lietuvā un Latvijā. Viļņā Francijas prezidents tikās ar valsts prezidentu Gitlanu Nausēdu, premjerministru Sauļu Skverneli un bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku, kā arī apmeklēja bāzi Ruklā, kur dislocēti franču karavīri NATO kontingenta sastāvā.

Колташов: Макрон дал понять роль Латвии и Литвы в Евросоюзе
0
Tagi:
Makrons, ekonomika, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Nopietns signāls: eksperts paskaidroja, kas stāv aiz Makrona kritikas attiecībā uz NATO
Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju
Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents