Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Foto no arhīva

Prezidents aicina sākt diskusiju par partiju finansēšanas sistēmu

34
(atjaunots 09:39 13.10.2016)
Vai ir vērts ierobežot partiju finansēšanu vai aizliegt ziedot līdzekļus partijām, šo jautājumu ierosina izvērtēt Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.

Rīga, 13. oktobris — Sputnik. Kā ziņo aģentūra LETA, iespējams, Latvijā tiks apspriests jautājums par nepieciešamību mainīt partiju finansēšanas sistēmu, par to pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem šodien pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Runājot par iespējām ierobežot ziedojumu apmēru partijām, prezidents norādīja, ka ir gadījumi, kad partijām jāatdod ziedotā nauda, turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemēro noteiktus sodus.

"Ja sodi nedarbojas, ja ir idejas uzlabojumiem, vispirms jārīkojas valdībai. Ja nemaldos, arī valdības deklarācijā kas tāds jau ir ierakstīts attiecībā uz likumdošanas uzlabošanu partiju finansējuma jautājumā. Protams, varbūt šeit vietā būtu diskutēt par to, kā rīkoties," — uzskata Vējonis.

Gadījumā, ja privātpersonām būs aizliegts ziedot partijām, var rasties nepieciešamība šo finansējumu aizvietošanai. Iespējams, nāksies palielināt partiju valsts finansējumu, teica prezidents.

Par aizliegumu partijām reklamēties prezidents bija noskaņots skeptiski un izteica pieņēmumu, ka tāds aizliegums varētu sagraut "veselu tautsaimniecības nozari".

"Tāpēc šāda diskusija, ļoti iespējams, jāsāk parlamentā, un varbūt kādi rezultāti tiks panākti," sprieda Vējonis.

Vaicāts, vai viņš nāks klājā ar kādu ierosinājumu šajā jautājumā, Vējonis atbildēja, ka parlamentam jātiek skaidrībā ar pašreizējo piedāvājumu. "Ja to noraida, tad prezidents var skatīties, vai nākt klajā ar kādu likumdošanas iniciatīvu šajā," izteicās politiķis.

34
Pēc temata
Latvijas prezidents neatbalsta skolu izglītību no sešu gadu vecuma
Pagaidām Latvija neatgriezīs Ukrainai 50 miljonus dolāru
Nacionālistus uztrauc Latvijas prezidenta krieviskais akcents
Covid-19

Latvijā fiksēti trīs jauni Covid-19 gadījumi

4
(atjaunots 12:34 06.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēti trīs jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi. Pacienti ar Covid-19 slimnīcās nav nogādāti.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Aizvadītājs diennakts laikā valstī fiksēti trīs jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, inficēto skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma sasniedzis 1127 cilvēkus, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Diennakts laikā veikti 692 testi. Laikā kopš pandēmijas sākuma- 158 518 izmeklējumi.

​Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, aizvadītās diennakts laikā neviens jauns pacients slimnīcās nav nogādāts. Patlaban stacionāri ārstējas pieci pacienti: četri ar vidēji smagu, viens – ar smagu slimības gaitu.

​Atgādināsim, ka kopumā Latvijā fiksēti 1127 Covid-19 gadījumi, 1000 cilvēki izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

4
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Bēres pēc bērēm: Latīņamerikai pāri veļas Covid-19 pandēmija
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji pamet Rīgu, tomēr latviešu un krievu skaita proporcija nemainās

4
(atjaunots 09:58 06.07.2020)
Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju skaits 2019. gadā ir sarucis, taču rīdzinieku etniskais sastāvs nav būtiski mainījies.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu norādīts, ka, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada sākumā Rīgā dzīvoja 693 tūkstoši cilvēku – 33,3% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, vēsta Mixnews.lv.

No 2013. līdz 2017. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinājies. Pēc tam līdz 2019. gadam tika fiksēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. No 2019. gada rīdzinieku skaits atkal sācis sarukt.

Salīdzinājumā ar 2018. gada sākumu darbspējīgo rīdzinieku skaits samazinājies par 6200 cilvēkiem – līdz 388 700 cilvēkiem.

© Sputnik / Алексей Мальгавко

Pie tam etniskā sastāva ziņā stāvoklis ir visai stabils. Latviešu un krievu proporcija Rīgā ir 47,1% un 36,4% atbilstoši.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā parādījusies jauna tendence: nekustamo īpašumu iegāde Rīgas apkaimē.

Iedzīvotāji pērk īpašumus ārpus pilsētas ne tikai atpūtai, bet arī darbam. Tāpēc viņi izvēlas mājas ar vienu vai divām dzīvojamām telpām, ko iekārto darba vajadzībām.

Pie tam noteicošais faktors ir jaudīgs un ātrs interneta pieslēgums.

Iepriekš Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis pastāstīja, ka iedzīvotāji, kuri jau pirms Covid-19 radītās krīzes bija iecerējuši pašu mājas būvi, ieceri neatmeta un darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu iecerēto.

Pie tam jāatzīmē, ka Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu atzīmēts, ka alga Rīgā bija par 12,1% augstāka nekā citās Latvijas pilsētās.

4
Tagi:
emigrācija, Rīgas dome, Rīga, Latvija
Pēc temata
Mājokļa cenas Latvijā var pazemināties par 10%, ja krīze nebeigsies rudenī
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Trīs mēnešu laikā Latvijā darbu zaudējuši 20 tūkstoši cilvēku
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES