Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. Foto no arhīva

Rēzeknes mērs netic krievu draudiem

97
(atjaunots 00:29 16.10.2016)
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ir pārliecināts, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nes tikai kaitējumu – par nacionālo jūtu ekspluatāciju Latvija maksā ar ekonomiskajiem zaudējumiem.

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs intervijā izdevumam "Rossijskaja gazeta" pavēstīja, ka iebilst pret sankcijām un netic draudiem no Krievijas puses.

Rēzekne ir septītā lielākā pilsēta Latvijā, viens no svarīgākajiem transporta mezgliem valstī. Pilsēta atrodas netālu no Eiropas Savienības un NATO robežas. Pilsētā ir vairāk nekā 29 tūkstoši iedzīvotāji, gandrīz puse no kuriem ir krievi.

Otrā valsts valoda

— Latvijā ir trīs krievu tautības mēri: Rīgā — Nils Ušakovs, Viļānos — Jekaterina Ivanova un es — Rēzekne. Krievu tautības mēram republikā pievērš lielāku uzmanību — mūsu partija "Saskaņa" opozīcijā ir atzīmēta ar "melno zīmi", valda uzskats, ka esam tuvi Krievijai. Taču mēs cenšamies konsolidēt Latvijas sabiedrību, nevis pretstatīt vienu nāciju otrai.

Otrajā referendumā aptuveni 25% valsts iedzīvotāju teica "jā" krievu valodai. Arī es balsoju par to, lai krievu valoda kļūtu par valsts valodu. Tas bija mans protests: Latvija nav pievienojusies Eiropas mazākumtautību valodu hartai un neievēro to, taču es ticu, ka mūsu sabiedrība līdz tam nonāks.

Kāds cieš un nevar sameklēt darbu tikai tādēļ, ka viņa latviešu valodas zināšanu līmenis nav pietiekami augsts. Valodas inspekcija soda šos cilvēkus un atlaiž no darba. Nedrīkst atņemt cilvēkam tiesības uz maizi. Tas ir absurds un diskriminācija. Bet pie mums var atlaist sētnieku par sliktām latviešu valodas zināšanām, ja kāds uzrakstīs sūdzību. Kāds nolemj, ka jūs slikti runājat latviski, un jūs esat atlaists. Tas ir briesmīgi un netaisnīgi.

Latviešu valodu es pārvaldu labi un turpinu pilnveidot zināšanas. Domāju, ka latviski runāju ar akcentu, taču man neviens un nekad to nav pārmetis. Arī tā ir patiesība.

Gribu teikt lielu paldies latviešiem, kuri mani vienmēr atbalsta valodas pilnveidošanas jautājumā un delikāti palabo, ja esmu kļūdījies.

Valodu sāku nopietni mācīties tikai 27 gadu vecumā. Mana sieva ir krieviete, mājās mēs runājam tikai krievisi. Taču mans dēls ļoti labi runā krievu, latviešu un angļu valodās.

Politiskās krāpšanās cena

— Konkurenti redz mūsu partijas panākumus un izmanto šķietami drošo tēzi par "krievu draudiem". Es uzskatu, ka tā ir krāpšanās un spēle ar uguni. Risinot īstermiņa jautājumus, piemēram, cīnoties par vēlētāju balsīm vēlēšanās, viņi atņem sev ilgtermiņa perspektīvas attiecību uzlabošanai ar Krieviju. Ceru, ka mūsu elite sapratīs, ka par nacionālo jūtu ekspluatāciju nākas maksāt ar ekonomiskajiem zaudējumiem.

Pret Krieviju vērstās sankcijas Latvijai nāk tikai par ļaunu. Cieš tranzīts, lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība. Latvija nav brīva savos lēmumos. ES valda stingrs reglaments: sankciju jautājums tiek izlemts Briselē, nevis Rīgā. Ne vienmēr mums pietiek drosmes iebilst. Visi saprot: ja Rīga izmantos veto tiesības, sekos sankcijas pret Latviju.

Agrārajā Latvijā liela nozīme ir lauksaimniecībai — mēs esam konkurētspējīgi piena lopkopībā un zivrūpniecībā. Taču ES mūs atbīda malā — šim nolūkam izstrādāti mākslīgi, taču iedarbīgi mehānismi. Viens no tiem ir dotācijas. Piemēram, Francija par vienu un to pašu produkciju saņem daudz lielākas dotācijas nekā Latvija. Tādos apstākļos konkurēt nav iespējams.

Taču, ja mēs sākam pretoties, mums izvirza "argumentu" — vajagot pretoties Krievijas draudiem.

Taču draudi no Krievijas puses ir izdomāti, lai arī Latvijā aptuveni puse iedzīvotāju tiem tic. Taču laiks iet, skan vienas un tās pašas frāzes, nekas nenotiek, cilvēku bažas par Krieviju sarūk. Mūs pastāvīgi biedē ar Pleskavas desantniekiem, Krievijas raķetēm un tankiem pie robežām. Pie tam neviens neko neanalizē, tikai biedē. Starp citu, Rēzekne ir Pleskavas sadraudzības pilsēta.

Bez mākslīgām barjerām

— Nepilsoņi Latvijā, protams, par labu nenāk. Šis faktors šķeļ sabiedrību un bremzē mūsu attīstību. Saliedēta sabiedrība vienmēr ātrāk sasniedz savus mērķus. Es uzskatu, ka pilsonība jāpiešķir visiem, kuri dzīvoja Latvijā 1990. gadā, un visiem pēc 1990. gada šeit dzimušajiem.

Daudzi nepilsoņi taisnīgi uzskata, ka Tēvzeme viņus ir nodevusi. Cilvēki ir dzimuši Latvijā, ļoti labi pārvalda latviešu valodu, un viņu vienīgā "vaina" ir tā, ka viņu priekšteči šeit ieradušies pēc 1940. gada. Daudzi uzskata par pazemojošu mēģināt kaut ko pierādīt, kārtot eksāmenus un naturalizēties.

Ko manās acīs nozīmē Krievija? Es to mīlu. Es taču esmu krievs. Starp mani un Krieviju barjeras nav. Un Latvijā ir ļoti daudz tādu cilvēku, kas audzināti uz krievu kultūras un literatūras pamatiem. Es gribētu, lai pēc iespējas vairāk latviešu saskartos ar krievu kultūru un literatūru. Tad pakāpeniski atkāpsies visas šaubas un bailes.

Rēzekne ir daudzu kultūru, internacionāla pilsēta, un tā ir mūsu priekšrocība — no visām kultūrām un reliģijām mēs ņemam labāko. Pie mums ir pareizticīgo un katoļu baznīcas, ir vecticībnieku kopiena un ebreju sinagoga. Mēs apciemojam viens otru, mums visur ir draugi. Nevaru iedomāties labāku tiltu starp cilvēkiem un valstīm nekā kultūra.

97
Pēc temata
Bartaševičs: nepilsoņu problēma – riska faktors
Latvijas zivrūpnieki: Rinkēviča politika izmaksā pārāk dārgi
Nils Ušakovs pārsūdzējis Valsts valodas centra lēmumu
Rīgas mērs: es mīlu savu darbu
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

4
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

4
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

9
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

9
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju