Cilvēku pūlis.

Otto Ozols: kad pienāks gals Eiropai

125
(atjaunots 15:23 11.10.2016)
Latviešu publicists Otto Ozols spriež par to, kas gaida Eiropu pēc piecdesmit gadiem, kura no Eiropas valstīm izmirs pirmā un kas jādara, lai tā nebūtu Latvija.

RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Publicists Otto Ozols spriež par to, kāds liktenis gaida Latviju pēc piecdesmit gadiem, raksta Latvijas avīze.

Ozols citē pazīstamo režisoru Alvi Hermani, kurš raidījumā LTV teica: "Eiropas nākotne faktiski vairs nav politisks jautājums, tas ir tīri matemātisks jautājums, sākumklases līmenī. Demogrāfiskie cipari ir tādi, ka tas pasākums (Eiropa) ilgi neturpināsies."

Hermanis ir viens no retajiem latviešu intelektuāļiem, kuri apzināti un talantīgi pilda savus pienākumus. Viņš ceļ trauksmi un brīdina par gaidāmajām briesmām.

Žurnālists ierosina pārdomāt, kad gaidāms Eiropas gals, jo arī Latvija ir viena no tās sastāvdaļām.

Lielākā daļa Eiropas pamattautu – vācieši, franči, itāļi, poļi, zviedri, somi, igauņi un citi var diezgan droši raudzīties nākotnē. Šīs tautas savās valstīs būs vairākumā pēc piecdesmit, simt gadiem un ilgāk, lai arī viņiem visiem ir problēmas ar tautas ataudzi.

Vissmagākā demogrāfiskā problēma ir Vācijā. Pašlaik valsts iedzīvotāju skaits mazliet pārsniedz 80 miljonus, taču jau 2050. gadā tas samazināsies līdz 70-75 miljoniem cilvēku. Pie tam vainojama nav patērētāju sabiedrības ietekme. Lieta tāda, ka sliktākie demogrāfiskie rādītāji vērojami Vācijas austrumos. Acīmredzot tur, tāpat kā pie mums, ekonomiskais šoks pēc sociālistiskās sistēmas sabrukuma radījis depresīvas sekas.

Citās valstīs situācija ir labāka, un būtu kļūdaini apgalvot, ka to pamatiedzīvotāji izmirs vai nonāks bezcerīgā mazākumā. Zviedrijā dzīvo 81% zviedru un 5% somu. Tāpēc pats straujākais migrantu pieplūdums neapdraud tik lielu nāciju.

Protams, dažviet, piemēram, trešajā lielākajā Zviedrijas pilsētā – Malmē situācija ir saspringta. Šeit jau puse iedzīvotāju ir migranti vai nāk no ieceļotāju ģimenēm. Šeit ir lielākais jauniešu skaits valstī, tāpēc proporcija mainīsies par labu atbraucējiem. Vietējie policisti jau sen apgūs arābu valodu. Jāpiebilst, ka Malmē vērojams arī augstākais noziedzības līmenis.

Somijā no 5,4 miljoniem cilvēku tikai 5-6% ir atbraucēji un viņu pēcteči. Arī dzimstība valstī nekad nav kritusies zem mirstības līmeņa, tāpēc nav domājams, ka šis pasākums drīz beigsies.

Līdzīga situācija ir arī Polijā: 38 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 95% ir poļi. Šai valstij nedraud ne izmiršana, ne atbraucēju pārsvars. To pašu var teikt arī par citām Eiropas pamatnācijām. Grūtības ir, taču tas nenozīmē, ka viņi izmirst.

Otto Ozols uzskata, ka tās ir labās ziņas. Sliktā ziņa ir tā, ka līdzās Eiropai atrodas Āfrika ar tās 1,2 miljardiem iedzīvotāju, un līdz 2050. gadam to skaits sasniegs 2,5 miljardus, bet vēl pusgadsimtu vēlāk – 4,2 miljardus. Ar šo problēmu nāksies saskarties mūsu bērniem un mazbērniem.

Te nu lielākās problēmas rodas Latvijai. Mūsu nav ne četrdesmit, ne desmit, pat ne pieci miljoni. Mūsu skaits sasniedz nepilnus divus miljonus. Jauniešu skaits salīdzinājumā ar cienījama gada gājuma iedzīvotājiem ir ļoti mazs. Vispasaules banka un citas starptautiskās struktūras brīdina, ka migrācija ir pēdējā mūsu ekonomikas un sociālās sistēmas iespēja.

Tomēr cerības publicistu neatstāj. Viņš atgādināja, ka pēdējā laikā Latvijā daudz tiek darīts jauno ģimeņu atbalstam un dzimstības stimulēšanai. Lūzt muļķīgie stereotipi par daudzbērnu ģimenēm. Tomēr tie ir tikai pirmie soļi, un nenozīmē, ka kritiskā situācija ir garām.

"Mēs esam tikai pašā ceļa sākumā. Doma par Latviju kā ģimenei visdraudzīgāko valsti Baltijā varētu būt viens liels un labs mērķis mums visiem kopā," – raksta Ozols. Citādi pasākums ilgi nenoturēsies.

125
Pēc temata
Komentatori internetā pārkāpj visas robežas
Aptauja: migranti sašķeļ Eiropas sabiedrību
Cik cilvēki ir pametuši Latviju
Līdzināties! Mierā! Kāpēc vietējie iedzīvotāji bēg no Baltijas valstīm
Jānis Dombrava

Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi

6
(atjaunots 08:19 25.10.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pastiprināt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, taču Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka ar to ir par maz, lai apturētu vīrusu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.

Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.

Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.

​Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības  apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.

"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.

​Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.

Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.

6
Tagi:
Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Rīgas panorāma

Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole

23
(atjaunots 18:11 24.10.2020)
Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole tiek slēgta uz nenoteiktu laiku: aptuveni 50% darbinieku Semarah Hotels grupā, kurā ietilpst viesnīca, zaudējuši darbu.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole no pirmdienas, 26. oktobra, uz nenoteiktu laiku apturēs darbu, vēsta Rus.tvnet.lv.

1871. gadā darbu uzsākusī viesnīca, kura atrodas Vecrīgā, nespēja pārdzīvot tūrisma nozares krahu Latvijā.

Semarah Hotels grupas, kurā ietilpst Metropole, nodaļas vadītāja Jeļena Girucka pastāstīja, ka vasaras mēnešos viesnīcas numuri bija aizņemti par 26% no maksimālā skaita, savukārt septembrī rādītājs noslīdēja vēl zemāk – līdz 18%. Viesu skaits katastrofāli samazinājās, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā, – par 83%.

Turklāt, pēc Giruckas sacītā, Semarah Hotels grupā darbu zaudējuši aptuveni 50% darbinieku.

Pēc viesnīcas direktores Alises Ratkevičas sacītā, ir robeža, aiz kuras finanšu izdzīvošana vairs nav iespējama. Un, spriežot pēc visa, Metropole ir sasniegusi šo robežu.

Turklāt 2019. gadā vien viesnīca samaksāja Latvijai vairāk nekā 2,5 miljonus eiro nodokļos. Un kamēr tūrisma nozare, kura cieta Covid-19 dēļ, neatjaunosies, viesnīcu industrija nespēs turēties virs ūdens bez valsts atbalsta.

Izputēšanas vilnis

Iepriekš Igaunijas prāmju kompānijas Tallink Grupp sakaru direktore Katri Linka paziņoja, ka kompānija atkal ir spiesta uz laiku apturēt savas viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību jauno braucienu ierobežojumu un mazā viesu skaita dēļ.

Zināms, ka Tallink Hotel Riga jau bija apturējusi savu darbu no 18. marta līdz 1. jūnijam valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas režīma dēļ. Šoreiz viesnīca būs slēgta uz ilgāku laiku.

Tikpat lielu troksni izraisīja stāsts ar bijušās Latvijas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces viesnīcas Hotel Roma slēgšanu.

Mūrniece uzsvēra, ka septiņos sava biznesa pastāvēšanas gados viņa samaksāja valstij 3,5 miljonus eiro nodokļos, savukārt pretī nesaņēma nekādu palīdzību kritiskajā situācijā, kad Latvijas saskārās ar Covid-19 pandēmiju.

Turklāt eksperti pieļauj, ka Rīgas viesnīcas vispār varētu nepārdzīvot gaidāmo ziemu. Daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir aizvērušies ciet, savukārt tie, kas ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas ir devušas noprast, ka ir jāpārkvalificējas, jo tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

23
Tagi:
darbs, nodokļi
Pēc temata
Nāve pēc moratorija: viesnīcu bizness peld maksātnespējas administratoru rokās
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu
Miljonus valstij un nevienas kapeikas biznesam: viesnīcai Hotel Roma ir pienācis gals
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic