Mācību stunda skolā. Foto no arhīva

Obligātā izglītība latviešu valodā traucē mācīties nelatviešiem

52
Latvijas cilvēktiesību komitejas ziņojums liecina, ka obligātā apmācība latviešu valodā un krievu skolu likvidācija pārkāpj mazākumtautību tiesības uz izglītību.

RĪGA, 4. oktobris – Sputnik. Obligātās apmācības ieviešana latviešu valodā nav uzlabojusi latviešu valodas zināšanas un pasliktinājusi vispārējo izglītības kvalitāti, uzskata Latvijas cilvēktiesību komiteja (LCK) pētījumā "Krievvalodīgās mazākumtautības tiesiskais un faktiskais stāvoklis Latvijā."

Krievu valodas stunda. Foto no arhīva.
© Sputnik / Григорий Василенко

Tiesisko normu un statistikas datu salīdzinošā analīze liecina, ka pašreizējā izglītības sistēma būtiski atšķiras no sistēmas, kas tika izmantota pirmskara Latvijā, norāda komiteja.

"1989. gadā latviešu īpatsvars ar augstāko izglītību par 40% pārsniedza nelatviešu īpatsvaru, taču 2011. gadā tas bija tikai par 9% lielāks. Nelatviešu īpatsvars studentu vidū sastāda 20% pret 27% atbilstošajā vecuma grupā, nepilsoņu — 3% pret 7%", — teikts pētījumā.

Krievu skolu likvidācijas rezultātā lielākajā daļā novadu nav pieejama pat pamatizglītība krievu valodā. Spiediens uz krievu skolu pedagogiem un viņu sagatavošanas sistēmas trūkums ir novedis pie būtiskas skolotāju skaita samazinašanās: krievu skolās ir viens skolotājs uz deviņiem skolēniem, bet latviešu skolās – uz sešiem audzēkņiem, pavēstīja LCK.

Neskatoties uz to, izglītība krievu valodā joprojām ir pievilcīga — krievu skolās 14% audzēkņu ir citu mazākumtautību pārstāvji, un 14% — etniskie latvieši, uzsvērts pētījumā.

Tā kā skolēnu skaits krievu skolās aug, valdības plāni mazākumtautību skolās ieviest apmācību tikai latviešu valodā ir nepamatoti, secināja pētījuma autori.

Iepriekš Satversmes Aizsardzības birojs norādīja, ka "Latvijas cilvēktiesību komiteja" ir viena no organizācijām, kas saņem finansējumu no Krievijas. Laikā, kad tika izskatīti Krimināllikuma grozījumi par "hibrīdkaru", LCK nosūtīja ASV un Eiropas valstu vēstniecībām, ANO, Eiropas Padomei, EDSO un citām starptautiskajām organizācijām vēstules, kurās informēja, ka šie grozījumi apdraud Latvijas iedzīvotāju tiesības un brīvību.

52
Pēc temata
Nils Ušakovs: nevajag slēgt krievu skolas
Izglītības ministrs naidīgas propagandas meklējumos
Varas iestādes steigšus pūlas izvākt no skolām krievu valodu
Ugunsgrēks

Liels ugunsgrēks Jūrmalā: izglābts viens cilvēks

4
(atjaunots 11:51 04.07.2020)
Jūrmalā dzīvojamā mājā noticis ugunsgrēks, notikuma vietā strādā trīspadsmit ugunsdzēsēju brigādes; viens cilvēks ir izglābts.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Sestdien no rīta, 4. jūlijā, divstāvu mājā Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, raksta jauns.lv ar atsauci uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi Agritu Vītolu.

Pēc viņas sacītā, izsaukumu dispečeru punkts saņēma plkst. 8:48. Notikuma vietā glābēji atklāja spēcīgu atklāto liesmu vienā no dzīvokļiem. Viens cilvēks tika izglābts no degošās dzīvojamās platības, viņš atrodas mediķu uzraudzībā.

Kopējā uzliesmojuma platība pagaidām nav noteikts, notikuma vietā strādā 13 ugunsdzēsēju brigādes ar četrām ugunsdzēsības autocisternām.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka valstī ir izsludināts paaugstināts ugunsgrēku bīstamības periods. Atklātu uguni aizliegts izmantot mežu teritorijā, aizliegta transportlīdzekļu kustība ārpus ceļa, izņemot ugunsdzēsības mašīnas un citu ārkārtas dienestus, kā arī speciālo tehniku, kas ir paredzēta mežsaimniecības darbiem.

Valsts meža dienestā atzīmēja, ka visi pārkāpumi tiks rūpīgi izmeklēti, soda kārtā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

Meteorologi atzīmē, ka ugunsgrēki liecina ne vien par cilvēku bezatbildīgo attieksmi, kuri bieži vien kļūst par vainīgiem uzliesmojumā, bet arī par būtiskām klimata izmaiņām.

VUGD aicina Latvijas iedzīvotājus nepalikt malā un, ieraugot ugunsgrēku, zvanīt pa tālruni 112.

4
Tagi:
ugunsdzēsēji, ugunsgrēks, Jūrmala
Pēc temata
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Ugunsgrēka dūmi no Černobiļas nonākuši līdz Kijevai. Apdraudēta Krievija un Baltkrievija
KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

"Žēl, ka nevar piestādīt rēķinu": deputātu šokējis Krievijas pilsoņu balsojums Latvijā

13
(atjaunots 09:05 04.07.2020)
Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Ģirts Lapiņš ir neapmierināts ar Krievijas pilsoņu integrācijas efektivitāti Latvijā – viņu šokēja balsojuma rezultāti par grozījumu veikšanu KF Konstitūcijā.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Provizoriskie balsojuma rezultāti par grozījumiem KF Konstitūcijā liecina, ka Latvijā absolūtais vairākums Krievijas pilsoņu nobalsoja par grozījumiem. Rīgā grozījumus atbalstīja aptuveni 90% nobalsojušo.

Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Ģirts Lapiņš ir šokēts ar šo faktu un ir neapmierināts par to, cik neefektīvi tika iztērēta nauda no Sabiedrības integrācijas fonda.

"Viss, kas jāzina par integrācijas efektivitāti 30 gadu garumā. Šie cilvēki joprojām dzīvo Krievijas TV realitātē, nevis Latvijā. Žēl, ka nevar piestādīt rēķinu Sabiedrības integrācijas fondam par visu noplenderēto naudu 30 gadu laikā," pauž sašutumu Ģirts Lapiņš Twitter, daloties ar datiem par to, ka Rīgā par grozījumiem nobalsoja 82%, savukārt Daugavpilī un Liepājā 96%, atstājot rekordu tikai Čečenijai ar 98% grozījumus atbalstījušo.

​Tiesa, sabiedriskie aktīvisti uzreiz centās nomierināt politiķi: nebūt ne visi Latvijā dzīvojošie KF pilsoņi ir "ienaidnieki". Ir taču arī bēgļi un dažādi ekspatrianti – tie vai nu vispār nepiedalījās balsojumā, vai nu balsoja "pareizi", jeb pret.

"Labi. Nepārspīlēsim. LV dzīvojošo RUS pilsoņu vidū ir arī Liepājas @DimitriySavvin, @meduzaproject redaktore Timčenko un Krievijā vajātais pīpju meistars Aleksandrs Bondarevs. Viņi ir ļoti cienījami cilvēki. Pieņemu, ka vienkārši negāja uz colorado vēstniecību un nebalsoja," izsaka pieņēmumu žurnālists Ansis Pūpols, neaizmirstot izteikt aizvainojumu kaimiņvalstij.

​​"​Ja aktivitāte bija 20%, tad tas parāda lielākās daļas totālu vienaldzību,"​ piebilda lietotājs ar segvārdu Kurmitis.

​Citi lietotāji pauž domu, ka vairums Latvijā dzīvojošo KF pilsoņu ir pensionāri – bijušie nepilsoņi, kuri pieņēma KF pilsonību otrās pensijas dēļ. Viņiem to maksā, ar to pietiek atbalstam.

"Tomēr ieteiktu saprātīgi vērtēt datus un vēsturisko un tagadējo demogrāfisko situāciju visās šajās valstīs! Ārpus bijušās PSRS dzīvo galvenokārt tie, kam Krieviju nevajag! Atbalsts Putinam ir nevis % no Latvijas krieviem, bet tiem, kas apzināti izvēlējušies pieņemt Krievijas pilsonību!" spriež lietotājs ar segvārdu Gudrinieki.

​"Te gan vērts atcerēties, ka 90% Krievijas pilsoņu Liepājā ir bijušās PSRS militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Gaidīt no viņiem prāta izpausmes ir smieklīgi," piebilst Liepājas iedzīvotājs Aigars Prūsis par saviem pilsētā dzīvojošajiem kaimiņiem.

Tiesa, starp visu šo aizvainojošo retoriku attiecībā uz kaimiņvalsts pilsoņiem nacionālpatriotu komentāros pazibēja arī pāris nestandarta viedokļu.

"Jo LSMā vairs pat iespējas nav uzzināt neko krievu valodā. Un atkal... Kāda jums daļa dēļ trešās valsts pilsoņiem? Esat priecīgi, ka tie šeit strādā, patērē un maksā nodokļus," iebilda draudzīgajam nacionālpatriotu korim lietotājs ar segvārdu saolin.

​​"​Khm, vispār jau Sabiedrības integrācijas fonds atrodas kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā. Un pēdējos 10 gadus Kultūras ministrija ir Nacionālās apvienības pārvaldībā," atbildēja deputātam no Nacionālās apvienības Juris.

​Atgādināsim, ka Latvijā par grozījumiem KF Konstitūcijā varēja nobalsot piecās vietās. Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Savukārt tiem, kas nevarēja ierasties nobalsot klātienē, tika organizētas speciālas mobilās brigādes, kuras izbrauca uz vēlētāju dzīvesvietu. Vēstniecības komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka šis balsojums guva plašu atsaucību no vēlētāju puses.

13
Tagi:
balsojums, Konstitūcija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs