Rīgas brīvostas termināls

Latvija pauž rūpes par Krievijas naftas tranzīta aizstāšanas iespējām

144
(atjaunots 18:27 15.09.2016)
Krievija plāno līdz 2018. gadam pārorientēt energonesēju plūsmu no Ventspils un Rīgas uz savām ostām Baltijas jūrā un Novorossijskā.

RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Ja īstenosies Krievijas plāni pārorientēt energonesēju plūsmu uz savām ostām, tas būs sāpīgs sitiens Rīgas un Ventspils ostām, vakar informēja Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns.

Krievijas nodomi ir zināmi jau sen – valsts turpina naftas produktu piegāžu pārorientāciju no eksporta caur Baltijas valstu ostām par labu valsts iekšējām iespējām. Kravu plūsmas no Ventspils un Rīgas tiks pārorientētas uz Ustjlugas un Primorskas ostām Baltijas jūrā un Novorossijsku Melnajā jūrā, informēja kompānijas "Transņeftj" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

Kārlis Leiškalns atzīmēja, ka Latvija intensīvi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas, bet ostas Krievijā pagaidām nespēj pildīt noteiktos uzdevumus.

"Krievija jau ilgstoši plāno gan naftas produktu, gan ogļu kravas pārvirzīt uz savām ostām Baltijas reģionā, tāpēc būtiski tajās investējusi. Patlaban Krievijas ostas vēl netiek galā ar visu kravu apgrozījumu, tāpēc tiek izmantotas arī Baltijas valstu ostas, taču ir politisks lēmums, ka jāvirzās uz tikai savu ostu izmantošanu," – ziņoja Leiškalns.

Viņš norādīja, ka pašlaik rit intensīvs darbs, lai piesaistītu jaunas kravas, tostarp arī no Ķīnas un Kazahstānas.

Ostām nav paveicies

"Transņeftj" sniegtā informācija liecina, ka pērn caur Baltijas valstu ostam eksportēti vairāk nekā 9 miljoni tonnu naftas produktu, un šogad eksports samazināsies līdz 5 miljoniem tonnu.

Jau maijā Rīgas brīvosta informēja par kravu apgrozījuma krišanos par 14% pirmajā kvartālā salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2015. gadā. Krievija uz laiku ir pārtraukusi ogļu un čuguna tranzītu pa dzelzceļu cauri Rīgas ostai. Tranzīta apturēšana izmaksā 130 – 140 miljonus eiro, jo par katras tonnas ogļu transportēšanu Latvija saņem apmēram 10 eiro.

Tolaik Latvijas Satiksmes ministrijas eksperti lēsa, ka Krievijas tranzīta apturēšana varētu sagādāt kopējos zaudējumus 1,6 miljardu eiro apmērā.

Ne tikai Baltija

"Pašlaik ekspertiem nav informācijas par to, vai Tokareva vārdi nozīmē, ka caur Baltijas valstīm tiks pārtraukts tikai naftas tranzīts, vai tie attiecināmi arī uz naftas produktiem," – aģentūrai Sputnik Baltkrievija paskaidroja ar situāciju pazīstams eksperts. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā ievērojamus zaudējumus varētu ciest arī Baltkrievija. Pašlaik nafta nelielos apjomos tiek nogādāta Baltijas ostu virzienā cauri Baltkrievijai.

"Baltkrievijas dzelzceļam zudīs šie apjomi, un ienākumi pazudīs no naftas tranzīta nestajiem ienākumiem," – norādīja Sputnik sarunbiedrs.

144
Pēc temata
Tranzīta konflikts: ir ieguvēji, ir zaudētāji
ASV dabas gāze nespēs konkurēt ar Krievijas piegādēm
Polija atbalsta Lietuvas atteikšanos no Krievijas gāzes

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

5
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

5
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

6
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

6
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro