Džordžs Soross. Foto no arhīva

Aivars Lembergs: Džordžs Soross grauj Latvijas drošību

410
(atjaunots 12:10 09.09.2016)
Amerikāņu miljardiera pasākumi ar mērķi popularizēt bēgļu uzņemšanu var novest pie sociālām un ekonomiskām problēmām Latvijā, ir pārliecināts Ventspils mērs.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka miljardieri un filantropu Džordžu Sorosu vajadzētu iekļaut "nevēlamo personu sarakstā" par pretvalstisku darbību — bēgļu uzņemšanas propagandu Latvijā.

Lembergs, viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā, rosina aizliegt Sorosam iebraukšanu Latvijas teritorijā, kā arī viņa organizāciju darbību valstī.

Ārpus likuma

"Soross finansē bēgļu uzņemšanas propagandu. Latvijā viņam ir organizācijas Delna un Providus. Esmu vienmēr uzskatījis, ka tās ir absolūti pretvalstiskas organizācijas," — Lembergs pavēstīja žurnālistiem.

Politiķis uzsvēra, ka bēgļu uzņemšanas propaganda ved pie sociālām un ekonomiskām problēmām, turklāt tā apdraud Latvijas nalcionālo drošību.

"Latvijā būtu jāaizliedz iespēja vispār šādu naudu tērēt, un tādas organizācijas, kas tāda veida kampaņās iesaistās, būtu aizliedzamas ar likumu kā pretvalstiskas, kas apdraud nacionālo drošību," — aicināja Lembergs.

Nesen Latvijā jau notika bēgļu uzņemšanas procesa popularizācijas kampaņa, atgādināja politiķis.

"Pirms pusotra gada Latvijā tika aktīvi popularizēta bēgļu uzņemšana. Šo propagandu veica Sorosa kontrolētās organizācijas un "sorosisti" politiskajās partijās. Visvairāk "sorosistu" ir partijā "Vienotība". Es aicinu Latvijas valdību un Ārlietu ministru, pirmkārt, lai viņš parāda iniciatīvu un, aizsargājot Latvijas nacionālo drošību, pasludina Džordžu Sorosu par persona non grata Latvijā, gan de jure, gan arī morāli," — uzsvēra Aivars Lembergs.

Bēgļi ir aizbēguši

Šonedēļ valdība atzina, ka bēgļu uzņemšanas programma Latvijā faktiski ir izgāzusies. Cilvēki, kuri ierodas Latvijā patvēruma meklējumos, nespēj īsā laikā apgūt latviešu valodu un uzsākt darba gaitas.

Iepriekš kļuva zināms, ka no 23 imigrantiem, kuri saņēmuši alternatīvu statusu bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros, 21 cilvēks jau devies prom no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi Vācijā. Tātad līdzekļi, kas tika atvēlēti bēgļu integrācijas propagandai Latvijā, ir iztērēti velti.

Bēgļu pārvietošanas un integrācijas programma Latvijā paredz, ka Eiropas Savienība atvēlēs 6 tūkstošus eiro par katru bēgli. Taču, ja ES uzzinās, ka Latvijas uzņemtie bēgļi ir pārvākušies uz citām valstīm, kļūs skaidrs, ka valsts nav spējusi tikt galā ar savām saistībām.

Kas sagaida bēgļus Latvijā
© Sputnik / Ekaterina Starova
Kas sagaida bēgļus Latvijā
410
Pēc temata
Kāpēc latviešus aizvaino salīdzinājums ar bēgļiem
Zviedru varas iestādes lūdz iedzīvotāju palīdzību imigrantu izmitināšanai
Protesti Muceniekos: bēgļi grib naudu un internetu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

9
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

9
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

12
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

12
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro