Džordžs Soross. Foto no arhīva

Aivars Lembergs: Džordžs Soross grauj Latvijas drošību

411
(atjaunots 12:10 09.09.2016)
Amerikāņu miljardiera pasākumi ar mērķi popularizēt bēgļu uzņemšanu var novest pie sociālām un ekonomiskām problēmām Latvijā, ir pārliecināts Ventspils mērs.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka miljardieri un filantropu Džordžu Sorosu vajadzētu iekļaut "nevēlamo personu sarakstā" par pretvalstisku darbību — bēgļu uzņemšanas propagandu Latvijā.

Lembergs, viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā, rosina aizliegt Sorosam iebraukšanu Latvijas teritorijā, kā arī viņa organizāciju darbību valstī.

Ārpus likuma

"Soross finansē bēgļu uzņemšanas propagandu. Latvijā viņam ir organizācijas Delna un Providus. Esmu vienmēr uzskatījis, ka tās ir absolūti pretvalstiskas organizācijas," — Lembergs pavēstīja žurnālistiem.

Politiķis uzsvēra, ka bēgļu uzņemšanas propaganda ved pie sociālām un ekonomiskām problēmām, turklāt tā apdraud Latvijas nalcionālo drošību.

"Latvijā būtu jāaizliedz iespēja vispār šādu naudu tērēt, un tādas organizācijas, kas tāda veida kampaņās iesaistās, būtu aizliedzamas ar likumu kā pretvalstiskas, kas apdraud nacionālo drošību," — aicināja Lembergs.

Nesen Latvijā jau notika bēgļu uzņemšanas procesa popularizācijas kampaņa, atgādināja politiķis.

"Pirms pusotra gada Latvijā tika aktīvi popularizēta bēgļu uzņemšana. Šo propagandu veica Sorosa kontrolētās organizācijas un "sorosisti" politiskajās partijās. Visvairāk "sorosistu" ir partijā "Vienotība". Es aicinu Latvijas valdību un Ārlietu ministru, pirmkārt, lai viņš parāda iniciatīvu un, aizsargājot Latvijas nacionālo drošību, pasludina Džordžu Sorosu par persona non grata Latvijā, gan de jure, gan arī morāli," — uzsvēra Aivars Lembergs.

Bēgļi ir aizbēguši

Šonedēļ valdība atzina, ka bēgļu uzņemšanas programma Latvijā faktiski ir izgāzusies. Cilvēki, kuri ierodas Latvijā patvēruma meklējumos, nespēj īsā laikā apgūt latviešu valodu un uzsākt darba gaitas.

Iepriekš kļuva zināms, ka no 23 imigrantiem, kuri saņēmuši alternatīvu statusu bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros, 21 cilvēks jau devies prom no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi Vācijā. Tātad līdzekļi, kas tika atvēlēti bēgļu integrācijas propagandai Latvijā, ir iztērēti velti.

Bēgļu pārvietošanas un integrācijas programma Latvijā paredz, ka Eiropas Savienība atvēlēs 6 tūkstošus eiro par katru bēgli. Taču, ja ES uzzinās, ka Latvijas uzņemtie bēgļi ir pārvākušies uz citām valstīm, kļūs skaidrs, ka valsts nav spējusi tikt galā ar savām saistībām.

Kas sagaida bēgļus Latvijā
© Sputnik / Ekaterina Starova
Kas sagaida bēgļus Latvijā
411
Pēc temata
Kāpēc latviešus aizvaino salīdzinājums ar bēgļiem
Zviedru varas iestādes lūdz iedzīvotāju palīdzību imigrantu izmitināšanai
Protesti Muceniekos: bēgļi grib naudu un internetu
Starptautiskā lidosta Rīga

Eksperts: aviācijas atjaunošana Latvijā ilgs gadiem

4
(atjaunots 13:39 27.10.2020)
Aviokompānijām, kas ar grūtībām izdzīvoja 2020. gada pavasarī un vasaras sākumā, kad valstu robežas bija slēgtas un aviopārlidojumi nenotika, augustā parādījās cerība uz pasažieru plūsmas atjaunošanos, taču tad sākās Covid-19 otrais vilnis.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijas Aviācijas asociācijas pārstāvis Artūrs Kokars pastāstīja, ka aviācijas nozares stāvoklis Latvijā ir bēdīgs, neviens nevarēja prognozēt, ka notiks kaut kas tāds, vēsta BВ.lv.

Viņš konstatēja: ja gada sākumā kāds būtu pareģojis, ka Rīgas lidostas apgrozījums kritīsies par 71%, viņu uzskatītu par traku, neviens to nebūtu ņēmis nopietni. Tomēr tagad, Kokars atgādināja, šie dati uzskatāmi demonstrē stāvokli aviācijas nozarē – tajā iestājusies dziļa krīze.

Asociācijas pārstāvis atzīmēja, ka aviācija nav vienīgā nozare, kas cieš pasažieru trūkuma dēļ. Līdztekus tūrismam zaudējumus cieš viesmīlības bizness. Lai arī gada sākums bija ienesīgs, tālākā dīkstāve izsita pamatu zem kājām, turklāt otrais vilnis, kas tagad plosās valstī, atņēmis jebkādu cerību.

Kokars pauda uzskatu, ka vidējā lejupslīde nozarē šī gada beigās pārsniegs pat 60% un nozares atjaunošanās ilgs vairākus gadus, jo finansiāli nozare ir ļoti novājināta.

Iepriekš vēstīts, ka, pēc lidostas Rīga vadības domām, pasažieru plūsma aviācijā varētu atjaunoties no 2024. gada. Tagad Rīgas lidosta izdzīvo, pateicoties aizvadītajā gadā gūtajai peļņai. Finansējumu, ko valdība piešķīra pavasarī, lidosta nesaņēma, – tas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, bet tai ir jāpierāda, ka nauda tiks atmaksāta piecu gadu laikā. Tagad izraudzīts viens scenārijs, ko šonedēļ iesniegs EK. Bez tam EK mainījusi regulējumu līdzekļu piešķiršanai kapitālsabiedrībām, kas pilnā apjomā pieder valstij.

Martā kompānija airBaltic saņēma valsts atbalstu 150 miljonu eiro apmērā, taču, ja krīze ieilgs, būs nepieciešams papildu pabalsts no valsts puses, skaidroja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

4
Tagi:
Latvija, aviosatiksme, aviācijas pārvadājumi
Pēc temata
Latvija airBaltic varētu lūgt valdībai piešķirt vēl līdzekļus, lai izdzīvotu
Latvija aizliegusi pasažieru pārvadājumus uz sešām valstīm
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Saskaņas kongress, Nils Ušakovs. Foto no arhīva

Latvijas prokuratūra lūdz Eiropas Parlamentu atcelt Ušakova deputāta imunitāti

9
(atjaunots 15:29 27.10.2020)
KNAB jautājumā par videonovērošanas iekārtas nelegālu glabāšanu lūdza Ģenerālprokuratūru izvirzīt apsūdzības pret bijušo Rīgas mēru, tagadējo Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Prokuratūra nosūtījusi lūgumu Eiropas Parlamenta lūgumu izskatīt jautājumu par deputāta, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova imunitātes atcelšanu. Tas nepieciešams, lai uzsāktu kriminālvajāšanu, vēsta Latvijas televīzija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza Ģenerālprokuratūrai izvirzīt apsūdzību pret bijušo Rīgas mēru, tagad Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu sakarā ar videonovērošanas iekārtas nelikumīgu glabāšanu.

Iekārta tika atrasta kratīšanas laikā Ušakova kabinetā 2019. gadā lietas izmeklēšanas ietvaros par kukuļošanu uzņēmuma "Rīgas satiksme" transporta iepirkuma procesā.

Pats Ušakovs pēc kratīšanas pastāstīja savā lapā Facebook, ka atrasta paštaisīta ieraksta iekārta, kas vāļājusies uz plauktiem starp suvenīriem un dažādām dāvanām. Politiķis paskaidroja, ka runa bijusi par līmētu kartona albumu, kurā bija ielīmēta kamera un mikrofons.

Lieta par aizliegto videoiekārtu Ušakova kabinetā bija uzsākta 2019. gada 7. oktobrī un izdalīta no kriminālprocesa par korupciju uzņēmumā "Rīgas satiksme".

Tikai gadu vēlāk KNAB publicēja pieprasījumu Ģenerālprokuratūrai par apsūdzību izvirzīšanu kādai personai par aizliegtas videonovērošanas iekārtas glabāšanu, kas bijusi maskēta par grāmatu. Mediji uzskata, ka runa ir par Ušakovu.

KNAB "grāmatu" uzskatīja par stratēģiskas nozīmes iekārtu, kas paredzēta operatīvajai darbībai, - par to liecina biroja izplatītā informācija.

Atgādināsim, ka Latvijā tamlīdzīgu iekārtu iegādāšanās, glabāšana un ekspluatācija fiziskām personām ir aizliegta.

Latvijas likumi ir visnotaļ skarbi jautājumā par jebkādu "spiegošanas tehniku": cilvēku, kam pieder suvenīra pulkstenis vai šķiltavas ar iebūvētu diktofonu un kameru, var saukt pie kriminālatbildības (brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem un soda nauda).


9
Tagi:
Ģenerālprokuratūra, Eiropas Parlaments, Ušakovs
Pēc temata
Ušakovs pastāstīja par krimināllietu pret viņu
KNAB veica kratīšanu Rīgas domē
"Nebrīnos, ka pie Rīgas domes piebrauca KNAB "busiņš": Ķirsis par korupciju
Tukšs naudasmaks, foto no arhīva

Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija

0
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.

Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.

Dombrovska darbības atbalsis

Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.

Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.

Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.

Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.

Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.

Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.

Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.

0
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt