Baltijas jūra

Baltijas jūra apdraud Latvijas piekrasti

540
(atjaunots 15:12 04.09.2016)
Rīgas jūras līča ūdeņi tuvāko gadu laikā sola sagādāt ne mazums problēmu. Ir pamats uzskatīt, ka var smagi ciest gan apkārtnes ceļi, gan iedzīvotāju mājokļi. Pētnieki uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums.

Rīga, 4. septembris – Sputņik, Jevgēnijs Ļeškovskis. Dzīve pie jūras Liepājā, Jūrkalnē, Rojā, Engurē, Saulkrastos, Zvejniekciemā, Salacgrīvā, Ainažos un vēl daudzviet kļūst jo gadus jo bīstamāka. Ģeologi un hidrologi, kuri regulāri apseko jūras piekrasti un novēro straujo erozijas palielināšanos, iesaka namu īpašniekiem savas dzīvesvietas iekārtot maksimāli tālu no ūdens, bet pilsētu infrastruktūras objektu nostiprināšanas darbus ieteicams sākt jau tūlīt.

Nesen saņemts brīdinošs trauksmes signāls no Karostas Liepājas, kur erozijas dēļ krasta sabrukšana notiek ļoti strauji. Sācis brukt Aleksandra III laikā celtais forts, kā arī uzņēmuma "Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtas aizsargstiprinājumi.

Forts sācis pamazām rukt jau sen, īpaši tas novērojams pēc vētrām. Daļa akmens stiprinājumu, kuru bloki ir nelielas mājas lielumā, cits pēc cita nonāk zem ūdens. Šīm konstrukcijām, kas tagad guļ ūdens dzīlēs nostāk no krasta, bez šaubām, ir liela vēsturiska vērtība, turklāt šie akmens veidojumi glābj pilsētu no augstajiem, niknajiem viļņiem.

Krasti arvien atkāpjas un atkāpjas. Kopš 80. gadu beigām, jūra jau ir sagrābusi vismaz 200 metrus piekrastes.

Šī situācija rada jaunu problēmu – trešā lielākā Latvijas pilsēta var zaudēt ūdens attīrīšanas iekārtas. Kā izrādās, ūdens jau tagad skalojas caur uzņēmuma "Liepājas ūdens" gabioniem — iežogojumiem, ko veido metāla karkasa tīkls ar akmeņiem. Tas radīts pirms dažiem gadiem ar mērķi nostiprināt brūkošo krastu.

Uzņēmums šobrīd ir izstrādājis projektu šo konstrukciju izveidei netālu no gabioniem pie mola aptuveni 500 metru garumā. Šāds projekts izmaksās miljoniem eiro, ko uzņēmums ir apņēmies katrā ziņā iegūt no Eiropas fondos atrodamajiem līdzekļiem. Šādu informāciju Sputnik pavēstīja uzņēmuma "Liepājas ūdens" attīstības daļas vadītāja Sandra Deusa.

Mājas riska zonā

Mājas šobrīd atrodas riska zonā, taču jautājums ir, vai šī iegūtā naudiņa neaiztecēs šī vārda vistiešākajā nozīmē? Vai aizsargstiprinājumi izrādīsies gana stipri? Cīņā starp cilvēku un jūru parasti zaudē cilvēks. Mūsu jūrā ūdens līmenis ceļas katru gadu. Mēs piedzīvojam arvien lielākas vētras un viesuļus.

На побережье Балтийского моря
Baltijas jūras piekrastē

Šo problēmu izskata arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes pasniedzējs Jānis Lapinskis, kurš vada jūras krasta izpētes laboratoriju.

"Neskatoties uz to, ka problēma ir nopietna, tā vēl nav katastrofāla. Kopumā krasta līnija Latvijas teritorijā ir apmēram 500 kilometru, bet vietas, kurās ūdens izskalo sauszemes teritorijas, kopumā ir aptuveni 60 kilometrus garas," — savu viedokli izsaka zinātnieks.

Viņš stāsta, ka katru gadu jūra samazina Latvijas sauszemes teritorijas. Pagājušajā gadā ūdens aizskalojis vismaz 5 hektārus zemes, bet tuvākajā desmitgadē jūra sev paņems 9,2 kvadrātkilometrus sauszemes.

Liepājā, Jūrkalnē, Rojā, Engurē, Saulkrastos, Zvejniekciemā, Salacgrīvā, Ainažos un vēl daudzviet apmēram 30-40 dzīvojamās mājas tuvāko desmit gadu laikā nokļūs riska zonā. Tuvākā gadsimta laikā jūra paņems simtiem māju un citu ēku, tāpat arī daudzus kilometrus ceļu.

Pati drošākā vieta pie jūras šobrīd ir Irbes šaurumā, līdz Kolkai, savukārt teritoriju no Lietuvas robežas līdz Rīgas jūras līcim erozija ir skārusi visvairāk. No Kolkas līdz līcim un līdz pat Igaunijai ūdens sauszemi neapdraud tik ļoti kā vietās, kur ir atklātā jūra, toties šajā reģionā ir daudz ēku.

Citiem vārdiem sakot, Rīgas jūras līča ūdeņi iedzīvotājiem tuvāko gadu laikā ne reizi vien radīsies problēmas. Ļaudis var palikt bez mājām un ceļiem. Tas notiks – tas ir tikai laika jautājums.

Bīstamā sarkanā līnija

Vēl joprojām daudzi atceras 2007. gada rudens vētras Latvijā. Vētrām pierimstot, Sputnik korespondents kopā ar ģeologiem un ekologiem apsekoja jūras krastu no Saulkrastiem līdz Salacgrīvai. Viņš redzēja daudzas mājas, kuras tikai pirms dažām dienām slējās augstajā krastā starp priedēm, bet burtiski vienas nakts laikā jau atradās pludmales teritorijā. Spēcīgie viļņi vētras laikā viegli izrāva lielus gabalus krasta ar visām priedēm un ozoliem.

Балтийское море
© Sputnik / Дмитрий Коробейников
Baltijas jūra

Arī vēlāk mēs ar speciālistiem ne reizi vien braukājām pa Vidzemi, kur redzējām mājas, kas it kā karājās virs bezdibeņa. Augstos krastus nodeldē arī jūrā ietekošo upju ūdeņi.

"Šādi stāsti jau sen mūs nepārsteidz, taču pārsteidz cilvēku attieksme pret šo problēmu. Viņi zina, ka jūra arvien spēcīgāk ielaužas sauszemē, zina, ka Rīgas jūras līča tuvumā tekošās upes maina savas gultnes, tomēr arvien vēl viņi turpina tur būvēt savas mājas, nedomājot par sekām," – neslēpj savu sašutumu Lapinskis.

Pirms kāda laika Vides aizsardzības ministrija uzsāka darbu pie projekta, kura rezultātā sākās pētījumi par to, kuras vietas ir drošas vai gluži otrādi – mazāk drošas dzīvošanai. Šīs vietas tika atzīmētas speciālās kartēs. Vietās, kas kartēs apzīmētas ar sarkano līniju, labāk neko nebūvēt, bet ja nu ir gadījies tā, ka tajā vietā atrodas jūsu māja, pienācis laiks domāt par dzīvesvietas maiņu.

Viltīgie viļņlauži

Jānis Lapinskis tomēr saka arī, ka nevajadzētu problēmu cēloņus meklēt tikai klimatiskajās izmaiņās un jūras uzvedībā. Ļaudis cieš pašu vainas dēļ. Piemēram, viļņlauži atstāj ļoti lielu ietekmi uz krasta stabilitāti un milzīgu smilšu masu pārvietošanos – tās virza zemūdens straumes un viļņi, kas rodas dienvidrietumu vēju ietekmē. Liepājā, ostas tuvumā ir viļņlauži. Dienvidos no tiem krasts ir lielāks, taču ziemeļu virzienā tas kļūst mazāks.

Viļņlauži traucē dabisko smilšu masu pārvietošanos. Tās nevar pārvarēt mākslīgo šķērsli. Vienā vietā jūra kļūst seklāka, un viļņi tur ir mazāki, bet citā – gluži pretēji. Smiltis pārvietotos vienmērīgi, ja ne šie viļņlauži.

Ja to nebūtu, jūra tik nikni neārdītu krastu ziemeļu pusē, kur, starp citu, atrodas Liepājas attīrīšanas iekārtas. Tātad, var teikt, ka cilvēks pats vien ir vainojams notiekošajā. Līdzīga situācija viļņlaužu sakarā novērojama arī Ventspilī un Pāvilostā.

"Akmens bloku stiprinājumi nepalīdz risināt problēmu," – ir pārliecināts zinātnieks, "Vietas, kur ir milzīgi bloki vai mols, kādu laiku būs aizsargātākas, taču uz ziemeļiem no tām krasts tiks izskalots vēl intensīvāk."

Закат на Балтийском море
© Sputnik / Дмитрий Коробейников
Saulriets Baltijas jūrā

Šī iemesla dēļ daudzās valstīs krastus vispār nenostiprina, vienkārši iedzīvotāji šos bīstamos reģionus neapdzīvo. Piemēram, Atlantijas piekrastē Amerikas Savienotajās Valstīs daudzviet šādi krastu stiprinājumi ir aizliegti ar likumu, jo tas liktu ciest citām vietām abpus nostiprinājumiem.

Arī Eiropā cilvēks saprot, ka stāties ceļā jūrai ir bezjēdzīgi. Ne velti Holandē realizācijai gatavojas projekts dzīvošanai uz ūdens zināmā attālumā no krasta. Dambjus celt kļūst arvien grūtāk, turklāt to efektivitāte samazinās.

Pēdējais brīdinājums

Latvijai, kur situācija pagaidām vēl nav tik traģiska, Jānis Lapinskis iesaka: "Cilvēkam vairāk būtu jādomā par krastu dabisko aizsardzību, piemēram, neiznīcinot kāpas. Runa ir ne tikai par lielajām, mežiem apaugušajām kāpām, kur tik daudzi kāro uzcelt sev māju pat apejot likumu, bet arī par mazajām, kas atrodas pašā ūdens tuvumā," – situāciju skaidro speciālists.

Viņš uzskata, ka mazajām kāpām ir ļoti liela nozīme, taču tās nespēj izveidoties teritorijā, kur ir pārlieku daudz iedzīvotāju – tās gluži vienkārši nomīda, un krasts tiek pakļauts erozijai. Pilsētu vadībai, kur mājas ir saceltas pašā ūdens malā, pēc speciālista domam, pareizāk un lētāk būtu necelt milzumdārgos nostiprinājumus, bet gan izsniegt ļaudīm kompensācijas, kas viņiem ļautu pārcelties uz dzīvi tālāk no ūdens.

"Savukārt jaunos, pilsētām stratēģiski svarīgos objektus celt jūras tuvumā nedrīkst nekādā gadījumā, tāpat kā nedrīkst būvēt tur ceļus. Tas nozīmētu izkaisīt naudu vējā, pareizāk sakot, ūdenī noslīcināt," – tā savus uzskatus pauž Lapinskis.

Kas attiecas uz attīrīšanas iekārtām Liepājā, pilsētas vadībai nāksies pamatīgi patukšot maciņus, lai nostiprinātu ziemeļu puses krastus – tāpēc vien, ka dienvidu pusē kādreiz ir uzcelti viļņlauži. Viss šeit ir savstarpēji saistīts. Daba cilvēka kļūdas nepiedod.

540
Pēc temata
Daba sauc: tūristiem piemērotas vietas Latvijā

Sezona šogad sākusies agrāk: ārsti brīdina par lielu pulku ērču

8
(atjaunots 17:10 03.06.2020)
Siltā ziema būtiski ietekmējusi ērču populāciju, turklāt Latvijā aizvien straujāk izplatās šajā reģionā relatīvi jauna ērce, slimību pārnēsātāja, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas infektoloģijas centrs (LIC) apstiprinājis entomologu bažas par to, ka šogad gaidāms milzīgs ērču skaits, vēsta jauns.lv.

LIC pastāstīja, ka pirmā ērce pārbaudei atnesta jau janvārī, un piezīmēja, ka Latvijas teritorijā izplatās relatīvi jaunas sugas ērce, tā saucamā pļavu ērce, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Pļavu ērces mitinās aizaugušās pļavās. Viena mātīte vidēji izdēj līdz 6 tūkstošus olu, tāpēc to populācija ir ļoti liela.

Ērču izplatība Latvijā saistīta ar pamestajām cirsmām, atmatā aizlaistajiem laukiem, kuros gadiem ilgi nav izcirsti krūmāji, un dzīvnieku migrāciju.

Pļavu ērces ir encefalīta, Laima slimības un erlihiozes, kā arī suņiem bīstamās babeziozes pārnēsātājas.

Līdztekus Latvijā relatīvi jaunajai ērču sugai siltās ziemas dēļ ļoti aktīvi ir arī divu citu sugu ērču parstāves. 2020.gada pirmajos 5 mēnešos LIC pārbaudei saņemta 551 ērce, no tām 4,5% izrādījušies encefalīta pārnēsātāji.

Slimību profilakses un kontroles centrs informeja, ka līdz 7. maijam diagnosticēti trīs ērču encefalīta un 13 Laima slimības gadījumi.

Vēl joprojām iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, taču vakcīnu pret Laima slimību un erlihiozi nav, tāpēc ērces koduma gadījuma noteikti vismaz mēnesi jānovēro sava pašsajūta un pirmo simptomu gadījumā jāvēršas pie speciālistiem.

Iepriekš jau vēstīts, kādas sekas cilvēcei var nest globālā sasilšana. Tā var ne tikai skart bīstamu slimību un vīrusu izplatību, bet arī būtiski ietekmēt celtniecības nozari un infrastruktūru, lauksaimniecību un mežsaimniecību, veselības aprūpi un daudzas citas nozares.

8
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības
National Geographic paskaidroja, kāpēc Baltija varētu aiziet zem ūdens
Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā
Ne tikai encefalīts, arī Laima slimība: ar ko draud ērces kodiens Latvijā
 Vilis Krištopāns

Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne medīt zaķus

28
(atjaunots 16:52 03.06.2020)
Visgudrākā politika būtu panākt, lai Latvijā ierastos bagātnieki, taču valdība plānveidīgi iznīcina valstij izdevīgo uzturēšanās atļauju programmu.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – 48% atbalstīja termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām, 32% respondentu to uzskata par nevajadzīgu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš iepriekš paziņoja, ka programma vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Cilvēkiem Latvijā patlaban nav laika pārdomām par uzturēšanās atļauju programmu, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja valsts bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopāns.

"Vienkāršo cilvēku patlaban nodarbina jautājums, kā nepalikt bez darba un par ko nopirkt maizi – kādas tur uzturēšanās atļaujas! Sabiedriskais viedoklis rāda, ka 90% cilvēku tas ir absolūti vienaldzīgi. Un vēl ir cilvēki, kuri saka – nē, mēs nevienu šurp nekādā gadījumā nelaidīsim. Tā ir tuvredzīga un stulba domāšana," uzsvēra Krištopāns.

Diemžēl tikai retais saprot, ka nav liela muiža – piespiest pusmiljonu nabagu aizbraukt, atzīmēja ekspremjers.

"Pati gudrākā politika ir panākt, lai Latvijā ierastos bagātie. Tā ir uzturēšanās atļauju programmas būtība, un to ierobežo līdz ar tranzītu un dzelzceļu. Tad jau slēgsim ciet visu ekonomiku un dzīvosim kā agrāk – medīsim mežā zaķus. Diemžēl šī valstij izdevīgā programma jau ir iznīcināta, un tas ir muļķīgi. Virkne valstu cenšas piesaistīt bagātos, bet Latvijā visi pret to iebilst," konstatēja Krištopāns.

Statistika liezina, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā saņēma 19 121 cilvēks. Kopējie ieguldījumi Latvijas ekonomikā, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujām, šajā periodā sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

Martā Kariņš uzdeva vadībai sagatavot ierosinājumus ar mērķi pieņemt stingrākus uzturēšanās atļauju programmas noteikumus. Plānots, ka nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek iegādāts termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiks palielināta divkārt – līdz 500 tūkstošiem eiro.

Криштопанс: власти топят экономику, будущее - ловить зайцев в лесу
28
Pēc temata
Jurkāns: politiķi "apcērt" Latvijas iedzīvotājus kā okupētu cilti
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

0
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

0
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību