Baltijas jūra

Baltijas jūra apdraud Latvijas piekrasti

547
(atjaunots 15:12 04.09.2016)
Rīgas jūras līča ūdeņi tuvāko gadu laikā sola sagādāt ne mazums problēmu. Ir pamats uzskatīt, ka var smagi ciest gan apkārtnes ceļi, gan iedzīvotāju mājokļi. Pētnieki uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums.

Rīga, 4. septembris – Sputņik, Jevgēnijs Ļeškovskis. Dzīve pie jūras Liepājā, Jūrkalnē, Rojā, Engurē, Saulkrastos, Zvejniekciemā, Salacgrīvā, Ainažos un vēl daudzviet kļūst jo gadus jo bīstamāka. Ģeologi un hidrologi, kuri regulāri apseko jūras piekrasti un novēro straujo erozijas palielināšanos, iesaka namu īpašniekiem savas dzīvesvietas iekārtot maksimāli tālu no ūdens, bet pilsētu infrastruktūras objektu nostiprināšanas darbus ieteicams sākt jau tūlīt.

Nesen saņemts brīdinošs trauksmes signāls no Karostas Liepājas, kur erozijas dēļ krasta sabrukšana notiek ļoti strauji. Sācis brukt Aleksandra III laikā celtais forts, kā arī uzņēmuma "Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtas aizsargstiprinājumi.

Forts sācis pamazām rukt jau sen, īpaši tas novērojams pēc vētrām. Daļa akmens stiprinājumu, kuru bloki ir nelielas mājas lielumā, cits pēc cita nonāk zem ūdens. Šīm konstrukcijām, kas tagad guļ ūdens dzīlēs nostāk no krasta, bez šaubām, ir liela vēsturiska vērtība, turklāt šie akmens veidojumi glābj pilsētu no augstajiem, niknajiem viļņiem.

Krasti arvien atkāpjas un atkāpjas. Kopš 80. gadu beigām, jūra jau ir sagrābusi vismaz 200 metrus piekrastes.

Šī situācija rada jaunu problēmu – trešā lielākā Latvijas pilsēta var zaudēt ūdens attīrīšanas iekārtas. Kā izrādās, ūdens jau tagad skalojas caur uzņēmuma "Liepājas ūdens" gabioniem — iežogojumiem, ko veido metāla karkasa tīkls ar akmeņiem. Tas radīts pirms dažiem gadiem ar mērķi nostiprināt brūkošo krastu.

Uzņēmums šobrīd ir izstrādājis projektu šo konstrukciju izveidei netālu no gabioniem pie mola aptuveni 500 metru garumā. Šāds projekts izmaksās miljoniem eiro, ko uzņēmums ir apņēmies katrā ziņā iegūt no Eiropas fondos atrodamajiem līdzekļiem. Šādu informāciju Sputnik pavēstīja uzņēmuma "Liepājas ūdens" attīstības daļas vadītāja Sandra Deusa.

Mājas riska zonā

Mājas šobrīd atrodas riska zonā, taču jautājums ir, vai šī iegūtā naudiņa neaiztecēs šī vārda vistiešākajā nozīmē? Vai aizsargstiprinājumi izrādīsies gana stipri? Cīņā starp cilvēku un jūru parasti zaudē cilvēks. Mūsu jūrā ūdens līmenis ceļas katru gadu. Mēs piedzīvojam arvien lielākas vētras un viesuļus.

На побережье Балтийского моря
Baltijas jūras piekrastē

Šo problēmu izskata arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes pasniedzējs Jānis Lapinskis, kurš vada jūras krasta izpētes laboratoriju.

"Neskatoties uz to, ka problēma ir nopietna, tā vēl nav katastrofāla. Kopumā krasta līnija Latvijas teritorijā ir apmēram 500 kilometru, bet vietas, kurās ūdens izskalo sauszemes teritorijas, kopumā ir aptuveni 60 kilometrus garas," — savu viedokli izsaka zinātnieks.

Viņš stāsta, ka katru gadu jūra samazina Latvijas sauszemes teritorijas. Pagājušajā gadā ūdens aizskalojis vismaz 5 hektārus zemes, bet tuvākajā desmitgadē jūra sev paņems 9,2 kvadrātkilometrus sauszemes.

Liepājā, Jūrkalnē, Rojā, Engurē, Saulkrastos, Zvejniekciemā, Salacgrīvā, Ainažos un vēl daudzviet apmēram 30-40 dzīvojamās mājas tuvāko desmit gadu laikā nokļūs riska zonā. Tuvākā gadsimta laikā jūra paņems simtiem māju un citu ēku, tāpat arī daudzus kilometrus ceļu.

Pati drošākā vieta pie jūras šobrīd ir Irbes šaurumā, līdz Kolkai, savukārt teritoriju no Lietuvas robežas līdz Rīgas jūras līcim erozija ir skārusi visvairāk. No Kolkas līdz līcim un līdz pat Igaunijai ūdens sauszemi neapdraud tik ļoti kā vietās, kur ir atklātā jūra, toties šajā reģionā ir daudz ēku.

Citiem vārdiem sakot, Rīgas jūras līča ūdeņi iedzīvotājiem tuvāko gadu laikā ne reizi vien radīsies problēmas. Ļaudis var palikt bez mājām un ceļiem. Tas notiks – tas ir tikai laika jautājums.

Bīstamā sarkanā līnija

Vēl joprojām daudzi atceras 2007. gada rudens vētras Latvijā. Vētrām pierimstot, Sputnik korespondents kopā ar ģeologiem un ekologiem apsekoja jūras krastu no Saulkrastiem līdz Salacgrīvai. Viņš redzēja daudzas mājas, kuras tikai pirms dažām dienām slējās augstajā krastā starp priedēm, bet burtiski vienas nakts laikā jau atradās pludmales teritorijā. Spēcīgie viļņi vētras laikā viegli izrāva lielus gabalus krasta ar visām priedēm un ozoliem.

Балтийское море
© Sputnik / Дмитрий Коробейников
Baltijas jūra

Arī vēlāk mēs ar speciālistiem ne reizi vien braukājām pa Vidzemi, kur redzējām mājas, kas it kā karājās virs bezdibeņa. Augstos krastus nodeldē arī jūrā ietekošo upju ūdeņi.

"Šādi stāsti jau sen mūs nepārsteidz, taču pārsteidz cilvēku attieksme pret šo problēmu. Viņi zina, ka jūra arvien spēcīgāk ielaužas sauszemē, zina, ka Rīgas jūras līča tuvumā tekošās upes maina savas gultnes, tomēr arvien vēl viņi turpina tur būvēt savas mājas, nedomājot par sekām," – neslēpj savu sašutumu Lapinskis.

Pirms kāda laika Vides aizsardzības ministrija uzsāka darbu pie projekta, kura rezultātā sākās pētījumi par to, kuras vietas ir drošas vai gluži otrādi – mazāk drošas dzīvošanai. Šīs vietas tika atzīmētas speciālās kartēs. Vietās, kas kartēs apzīmētas ar sarkano līniju, labāk neko nebūvēt, bet ja nu ir gadījies tā, ka tajā vietā atrodas jūsu māja, pienācis laiks domāt par dzīvesvietas maiņu.

Viltīgie viļņlauži

Jānis Lapinskis tomēr saka arī, ka nevajadzētu problēmu cēloņus meklēt tikai klimatiskajās izmaiņās un jūras uzvedībā. Ļaudis cieš pašu vainas dēļ. Piemēram, viļņlauži atstāj ļoti lielu ietekmi uz krasta stabilitāti un milzīgu smilšu masu pārvietošanos – tās virza zemūdens straumes un viļņi, kas rodas dienvidrietumu vēju ietekmē. Liepājā, ostas tuvumā ir viļņlauži. Dienvidos no tiem krasts ir lielāks, taču ziemeļu virzienā tas kļūst mazāks.

Viļņlauži traucē dabisko smilšu masu pārvietošanos. Tās nevar pārvarēt mākslīgo šķērsli. Vienā vietā jūra kļūst seklāka, un viļņi tur ir mazāki, bet citā – gluži pretēji. Smiltis pārvietotos vienmērīgi, ja ne šie viļņlauži.

Ja to nebūtu, jūra tik nikni neārdītu krastu ziemeļu pusē, kur, starp citu, atrodas Liepājas attīrīšanas iekārtas. Tātad, var teikt, ka cilvēks pats vien ir vainojams notiekošajā. Līdzīga situācija viļņlaužu sakarā novērojama arī Ventspilī un Pāvilostā.

"Akmens bloku stiprinājumi nepalīdz risināt problēmu," – ir pārliecināts zinātnieks, "Vietas, kur ir milzīgi bloki vai mols, kādu laiku būs aizsargātākas, taču uz ziemeļiem no tām krasts tiks izskalots vēl intensīvāk."

Закат на Балтийском море
© Sputnik / Дмитрий Коробейников
Saulriets Baltijas jūrā

Šī iemesla dēļ daudzās valstīs krastus vispār nenostiprina, vienkārši iedzīvotāji šos bīstamos reģionus neapdzīvo. Piemēram, Atlantijas piekrastē Amerikas Savienotajās Valstīs daudzviet šādi krastu stiprinājumi ir aizliegti ar likumu, jo tas liktu ciest citām vietām abpus nostiprinājumiem.

Arī Eiropā cilvēks saprot, ka stāties ceļā jūrai ir bezjēdzīgi. Ne velti Holandē realizācijai gatavojas projekts dzīvošanai uz ūdens zināmā attālumā no krasta. Dambjus celt kļūst arvien grūtāk, turklāt to efektivitāte samazinās.

Pēdējais brīdinājums

Latvijai, kur situācija pagaidām vēl nav tik traģiska, Jānis Lapinskis iesaka: "Cilvēkam vairāk būtu jādomā par krastu dabisko aizsardzību, piemēram, neiznīcinot kāpas. Runa ir ne tikai par lielajām, mežiem apaugušajām kāpām, kur tik daudzi kāro uzcelt sev māju pat apejot likumu, bet arī par mazajām, kas atrodas pašā ūdens tuvumā," – situāciju skaidro speciālists.

Viņš uzskata, ka mazajām kāpām ir ļoti liela nozīme, taču tās nespēj izveidoties teritorijā, kur ir pārlieku daudz iedzīvotāju – tās gluži vienkārši nomīda, un krasts tiek pakļauts erozijai. Pilsētu vadībai, kur mājas ir saceltas pašā ūdens malā, pēc speciālista domam, pareizāk un lētāk būtu necelt milzumdārgos nostiprinājumus, bet gan izsniegt ļaudīm kompensācijas, kas viņiem ļautu pārcelties uz dzīvi tālāk no ūdens.

"Savukārt jaunos, pilsētām stratēģiski svarīgos objektus celt jūras tuvumā nedrīkst nekādā gadījumā, tāpat kā nedrīkst būvēt tur ceļus. Tas nozīmētu izkaisīt naudu vējā, pareizāk sakot, ūdenī noslīcināt," – tā savus uzskatus pauž Lapinskis.

Kas attiecas uz attīrīšanas iekārtām Liepājā, pilsētas vadībai nāksies pamatīgi patukšot maciņus, lai nostiprinātu ziemeļu puses krastus – tāpēc vien, ka dienvidu pusē kādreiz ir uzcelti viļņlauži. Viss šeit ir savstarpēji saistīts. Daba cilvēka kļūdas nepiedod.

547
Pēc temata
Daba sauc: tūristiem piemērotas vietas Latvijā
Elektrovilciena salonā, foto no arhīva

Uz Bolderāju kursēs "bimodāli" elektrovilcieni

8
(atjaunots 09:55 05.08.2020)
"Pasažieru vilciens" grasās speciāli Bolderājas virzienam sarīkot konkursu un iepirkt trīs īsus elektrovilcienus ar akumulatoriem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Valsts uzņēmums "Pasažieru vilciens" satiksmes atklāšanai uz Bolderāju grasās iegādāties trīs "bimodālus" elektrovilcienu. Citiem vārdiem sakot – trīs elektrovilcienus ar papildu akumulatoru, raksta "Bizness Segodņa".

Labi aizmirst vecais

Pirms pusgadsimta šādas elektrovilcienu motorvagonu sekcijas tika ražotas Rīgas Vagonu rūpnīcā un pat kursēja no Ogres līdz Jelgavai, un pēcāk no Rīgas līdz Limbažiem un, kā liecina fotogrāfijas, dažkārt nobrauca pat līdz Siguldai. Taču masveida ražošanā šie elektrovilcieni tā arī nenonāca, bet tagad Vagonu rūpnīca vispār ir slēgta un pasludināta par maksātnespējīgu.

Taču atgriezīsimies pie mūsdienām. "Pasažieru vilciens" preses sekretāre Agnese Līcīte pastāstīja, ka šobrīd tiek izstrādāta jauna saimniekošanas sistēma neelektrificētajos posmos. Pilnībā biznesa plānam ir jābūt pieņemtam līdz šī gada beigām, un pēc tam jāiziet saskaņošanas procedūra gan Satiksmes ministrijā, gan Ministru kabinetā. Jo pasažieru pārvadājumi taču tiek subsidēti no budžeta.

Tomēr tā kā satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzstādīja uzdevumu izskatīt reālas perspektīvas pasažieru dzelzceļa satiksmes atjaunošanai uz Bolderāju, un pēcāk "Latvijas Dzelzceļš" iesniedza ideju izveidot staciju pie Slokas ielas pārbrauktuves, bijušās stacijas "Nordeķi" vietā, un jaunus pasažieru sliežu ceļus pie Silikātu ielas pārbrauktuves, tad nākamais solis ir jāsper "Pasažieru vilcienam".

Bez pārsēšanās

Sākumā pasažieru kompānija plānoja piesaistīt šim mērķis dīzeļvilcienu. Taču nesastapa piekrišanu Satiksmes ministrijā, jo papildu dīzeļvilcienu maršruts neveicina atmosfēras uzlabošanos, pie tam zem esošās elektrifikācijas no Zasulauka līdz Rīgas Centrālajai stacijai.

No idejas dzenāt dīzeļvilcienu tikai no Bolderājas līdz Zasulaukam, kur piedāvāt pasažieriem pārsēsties elektrovilcienos, kuri iet uz centru no piejūras, atteicās praktiski uzreiz: Latvijas pasažieri nemīl pārsēšanās.

Dzelzceļa posma Zasulauks – Bolderāja elektrifikācija ir visnotaļ dārgs pasākums. Un arī elektrovilcienus šai līnijai nesenā elektrovilcienu konkursā netika pasūtīti.

Tādēļ "Pasažieru vilciens" pašlaik pieturas pie idejas speciāli Bolderājas virzienam sarīkot konkursu un iepirkt trīs īsus elektrovilcienus ar akumulatoru dzinēju. Tas arī ir dārgs prieks. Šāds vilciens spēs braukt uz kontakttīkla elektriskā vilcējspēka starp Rīgu un Zasulauku, bet tālāk, no Zasulauka līdz Bolderājai – ar akumulatoru vilcējspēku.

Šī ideja pamudināja "Pasažieru vilcienu" vispār pamazām nākotnē sākt aizstāt vecos un savu mūžu nokalpojušos dīzeļvilcienus un atvērt jaunus reisus uz neelektrificētajām līnijām ar "bimodāliem" elektrovilcieniem. Taču šī perspektīva mājo kaut kur tālā nākotnē, un nekādi detalizēti plāni pagaidām nav apstiprināti.

Kas tā par staciju

Bet ar trīs elektrovilcieniem bijušajam Rīgas Bolderājas dzelzceļam "Pasažieru vilciens" uzskata, ka atbildīgās struktūras nesāks vilcināties ar saskaņošanu un tuvākajos mēnešos konkursu varēs izsludināt.

Tā vai savādāk, bet 2023. gadā, kad jau uzbūvēs peronus, jaunie akumulatoru elektrovilcieni, visticamāk, vēl nebūs gatavi. Tādēļ, pēc Agneses Līcītes sacītā, kustība varētu sākumā tikt atklāta ar "Pasažieru vilciena" rīcībā esošajiem dīzeļvilcieniem.

Taču sākot no 2024. gada dīzeļvilcieni jau var tikt aizstāti ar diviem-trim jauniem "bimodāliem" sastāviem, jeb ar elektrovilcieniem ar akumulatoru dzinējiem. Tiem ir jābūt neliela garuma vilcieniem ar 100-150 sēdvietām.

Kā paziņoja Agnese Līcīte, pašlaik turpinās diskusija starp atbildīgajām struktūrām par to, vai Bolderājas līnijas galastacijai jābūt Centrālajai stacijai, jeb maršruts var kursēt tālāk pa citām līnijām.

8
Tagi:
vilciens, Pasažieru vilciens
Pēc temata
Jaunu Krievijā ražotu dzinēju vietā Latvijai nāksies iepirkt veselus dīzeļvilcienus
Mikroautobusi Rīgā joprojām nav pieejami: kad gaidāma kustības atvēršana
Kristians Rozenvalds

Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu

7
(atjaunots 09:50 05.08.2020)
Pēc Kristiana Rozenvalda domām, Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, savukārt vēlēšanu laikā cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, partiju "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējo sarakstu gaidāmajās Rīgas vēlēšanās atbalsta 14,9%, par "Saskaņu" ir gatavi nobalsot 14,1% aptaujāto, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotajam sarakstam simpatizē 7,7% respondentu.

Diez vai šādi aptaujas rezultāti liecina par jaunas tendences parādīšanos gaidāmajās vēlēšanās, vienkārši cilvēkiem iepatikās "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" vēlēšanu kampaņa, atzīmēja latviešu politologs Kristians Rozenvalds.

"Tas, kurš pirms tam balsoja par "Saskaņu", un tas, kurš plāno balsot par "Attīstībai/Par!", – tie ir dažādi vēlētāji. Nav tā, ka cilvēks no vienas politiskās nometnes pēkšņi pārietu citā. Vienkārši šobrīd "Attīstībai/Par!" veic visnotaļ gudru kampaņu, tādēļ arī pārņēma līderību," paziņoja Rozenvalds Sputnik Latvija.

No otras puses, "Saskaņai" nav spilgtu līderu, bet tajā flangā ir pārāk daudz politisko spēku, kā dēļ vēlētāju balsis dalās starp visiem dalībniekiem, spriež politologs.

"Iepriekšējās vēlēšanās "Saskaņa" monopolizēja visus dalībniekus savā flangā un tādēļ ieguva tik daudz balsu. Šobrīd savu lomu spēlēs arī "Saskaņas" vēlētāju pasīvums – agrāk viņus mobilizēja iespēja "paņemt" Rīgu savējiem. Pēc visām aptaujām, "Saskaņai" neizdosies saglabāt savas pozīcijas, tādēļ šīs partijas piekritējiem nav kādreizējās aktivitātes," atzīmēja eksperts.

Pēc Rozenvalda sacīta, Latvijā vēlētājs nepieder pie konkrētas partijas un atdod savu balsi nevis ideoloģisku, bet gan personīgu uzskatu pēc.

"Galvenā Latvijas politikas problēma ir tā, ka nav "savējo". Elektorāts nav iedalīts kā Amerikā, kur puse valsts ir par demokrātiem, bet otra puse – par republikāņiem. Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, un vēlēšanās cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem," paskaidroja Sputnik sarunas biedrs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ieplānotas uz 29. augustu, uz iekļūšanu galvaspilsētas pašvaldības sastāvā pretendē vairāk nekā 700 kandidāti no 15 vēlēšanu sarakstiem.

Розенвалдс сравнил выборы в Рижскую думу с конкурсом красоты
7
Tagi:
vēlēšanas, Rīga
Pēc temata
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

0
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

0
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss