Baltijas flotes jūrniekiem veltītais piemineklis Limbažos.

SS veterāni nojaukuši padomju jūrniekiem veltīto pieminekli Limbažos

499
(atjaunots 14:55 30.08.2016)
Organizācija "Daugavas vanagi" ir panākusi pirms gada nosprausto mērķi – Limbažos līdz ar zemi nolīdzināts Baltijas flotes jūrniekiem veltītais piemineklis, kas tika uzstādīts par godu 26 jūrniekiem, kuri 1941. gada jūlijā sāka nevienlīdzīgu cīņu pret kolaboracionistiem – Latvijas SS leģiona nākamajiem karavīriem.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Piemiņas monuments atradās skvērā līdzās Limbažu sākumskolai. Dīvaini, taču tas nebija iekļauts "Brāļu kapu komitejas" bilancē, un uz to neattiecās Latvijas un Krievijas divpusējā vienošanās par padomju periodā uzstādīto pieminekļu aizsardzību. Tāpēc ar to izrēķinājās ātri.

Organizācijas "Daugavas vanagi" Limbažu nodaļa jau pirms gada sāka diskusiju par padomju jūrniekiem veltītā pieminekļa nojaukšanu. Limbažu novada dome atbalstīja bijušo SS leģionāru ierosinājumu un sāka darbu šajā jautājumā. Tika pat organizēta parakstu vākšana, kurā pilsoņi tika lūgti izteikt viedokli par pieminekļa nojaukšanu.

Pie tam Organizācijas "Daugavas vanagi" Limbažu nodaļas vadītājs Gunārs Grīnbergs bez jebkādiem pierādījumiem apgalvoja, ka 26 bojāgājušie jūrnieki esot bijuši marodieri un slepkavas, un esot vainojami septiņu Limbažu civiliedzīvotāju nāvē.

Neviens neieminējās par to, ka piemineklis atklāts 1975. gada 7. maijā un veltīts 26 Baltijas flotes jūrniekiem, kuri gājuši bojā 1941. gadā, aizsargājot Limbažu pilsētu no vācu iebrukuma.

Jāpiebilst, ka monuments netika nojaukts vienā rāvienā – tas notika pakāpeniski, un neviens tam nepievērsa uzmanību.

Dzelzsbetona konstrukciju, kas atgādināja kuģa priekšgalu ar granīta akmeni centrā, rotāja enkurs un ķēdes. Pirms zināma laika tika nozagti tieši šie elementi. Iespējams, tam nebija nekāda sakara ar politiku, un pie tā vainojami metāllūžņu mednieki. Tomēr neviens pat nepapūlējās atjaunot pieminekli.

Vēlāk pazuda uzraksts, kas vēstīja, kam par godu uzstādīts piemineklis.

Nesen pašvaldība saņēma "Brāļu kapu komitejas" sniegto informāciju par to, ka monuments nav minēts dokumentos kā padomju perioda piemineklis, un atbalstīja lēmumu par tā nojaukšanu. Turklāt "Daugavas vanagi" pat saņēma valsts atbalstu pieminekļa nojaukšanai un teritorijas sakārtošanai – no valsts budžeta šiem nolūkiem tika piešķirti 8000 eiro.

Galu galā pagājušajās brīvdienās pie monumenta sabrauca celtniecības tehnika, un tas tika iznīcināts.

499
Pēc temata
Polijā sākusies padomju karavīriem veltītā pieminekļa restaurācija
Saeimas deputāts vēlas uzstādīt Rīgā pieminekli nacistiem
Nacionālisti pieprasa Uzvaras pieminekļa demontāžu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

5
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

5
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

6
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

6
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro