ВидVecrīgas ainava. Foto no arhīva

Banku skaits samazinās, jo cilvēki dodas projām

116
(atjaunots 08:13 27.08.2016)
Kopš 2008. gada Latvijas tirgu pametušas daudzas bankas, un šī tendence saglabāsies, kamēr vien Latvijas iedzīvotāji dosies uz ārvalstīm, pastāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

RĪGA, 27. augusts — Sputnik. Latvijā un Baltijā kopumā demogrāfiskās tendences ir negatīvas. Tā rezultātā ierobežojas ekonomikas izaugsme. Ja uzņēmumu skaits nepieaug, ja iedzīvotāju skaits samazinās, samazinās arī banku skaits, intervijā Latvijas radio pastāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atgādināja, ka bankas ir ekonomikas spogulis. Baltijas valstu ekonomikas ierobežotais potenciāls ietekmē banku iespējas augt un pelnīt. Bankas nevar celt savu biznesu bez cilvēkiem un uzņēmumiem, — viņa vārdus citēja LETA.

Īpašu uzmanību Mārtiņš Bičevskis pievērsa divu lielu banku — DNB un Nordea — plāniem apvienoties. Banku sektorā mainīsies konkurence, un eksperts izteica pārliecību, ka tas ir lielisks jaunums klientiem.

"Otra ļoti laba ziņa tirgum ir tas, ka apvienotā banka kļūs par Baltijas banku, uzskata Bičevskis. Viņš skaidroja, ka pašlaik "DNB banka" un "Nordea" pēc būtības ir Skandināvu banku filiāles Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuras izpilda biznesa plānu, ko izlemj Skandināvijā. Taču jaunā banka būs īsta Baltijas banka, kas liek cerēt, ka banka ļoti nopietni domās par inovācijām un attīstību," — pskaidroja Bičevskis.

Kā ziņots, "Nordea" un "DNB banka" noslēdza vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai izveidotu jaunu banku Baltijā ar spēcīgām Skandināvijas valstu saknēm. Plānots, ka darījums par jaunas bankas izveidošanu tiks noslēgts 2017. gada 2. ceturksnī, bet līdz tā noslēgšanas brīdim abas bankas darbosies atsevišķi kā konkurējoši uzņēmumi.

Nordea pārstāvji uzsver, ka abas bankas papildinās viena otras darbību — Nordea savas darbības laikā ir ieņēmusi stabilu vietu lielo uzņēmumu segmentā, bet DNB specializējās mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas jomā. Apvienojot abus šos segmentus, Baltijas valstīs parādīsies liela banka, kas spēs piedāvāt saviem klientiem plašu un pieejamu pakalpojumu sortimentu.

Jaunā banka būs plašāk pieejama, ar izdevīgu ģeogrāfisko stāvokli, ņemot vērā Nordea spēcīgās pozīcijas Igaunijā un DNB — Lietuvā, kā arī vienlīdz stabilo vietu Latvijas tirgū, teikts banku ziņojumā par plānoto apvienošanos.

Jaunā banka, kas parādīsies pēc Nordea un DNB apvienošanās, būs otrā lielākā banka Baltijā. Tās kredītportfeļa apjoms sastādīs 13 miljardus eiro, bet ieguldījumu apmērs — 8 miljardus eiro.

 

116
Pēc temata
Rekordliels sods: par ko ABLV Banka samaksās 3 miljonus eiro
FKTK pieprasa regulāras banku pārbaudes naudas atmazgāšanas jautājumos
Bankas meklē politiski nozīmīgas personas

Lavijā miris Covid-19 pacients

4
(atjaunots 13:52 13.07.2020)
Diennakts laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums, viens cilvēks miris. Patlaban valstī reģistrēti 1174 koronavīrusa gadījumi, 31 cilvēks miris.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 996 testi, fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums, viens cilvēks miris, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Mirušais paciens piederēja pie 90-95 gadu vecuma grupas, viņam bija vairākas hroniskas slimības.

Patlaban slimnīcās ārstējas 4 pacienti, vierns no viņiem ir smagā stāvoklī.

Kopumā kopš epidēmijas sākuma valstī fiksēti 1174 Covid-19 gadījumi, izveseļojušies 1019 cilvēki, 31 pacients miris. Latvijā kopā veikti 169 943 izmeklējumi.

Iepriekš Pasaules veselības organizācijas speciālisti norādīja, ka cerība uz koronavīrusa ātru izzušanu ir ļoti maza. PVO ārkārtējo situāciju programmas vadītājs Maiks Raiens informēja, ka iespēja pilnībā atbrīvoties no vīrusa savā teritorijā ir tikai salu valstīm, taču pat tur liels ir risks, ka Covid-19 tiks ievazāta no citām valstīm, kad robežas atvērsies.

Raiens atzīmēja, ka koronavīrusa izplatības risks saglabāsies vienmēr. Vīruss var cirkulēt gan valsts iekšienē, gan iekļūt no citas teritorijas. Ievestas Covid-19 gadījumā inficēšanās būs reta, atliks tikai izolēt cilvēkus, lai izvairītos no uzliesmojuma. Daudz nopietnāku risku rada lieli saslimstības perēkļi, kas var veidoties pēc masu pasākumu apmeklējuma.

4
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā pastiprina pašizolācijā esošo iedzīvotāju kontroli un aicina ziņot par pārkāpējiem
Latvijā 8 jauni Covid-19 gadījumi: SPKC meklē autobusa Liepāja-Rīga pasažierus
SPKC pievieno vēl vienu valsti, no kuras ierodoties jāievēro pašizolācija
Latvija uzvarējusi Covid-19? Aizritējušajā diennaktī nav atklāti inficēšanās gadījumi

Latvija var pārskatīt vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

5
(atjaunots 13:18 13.07.2020)
14. jūlijā Latvijas valdība apspriedīs vīzu politiku attiecībā pret valstīm ar augstiem Covid-19 saslimstības rādītājiem.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Iespējams, tiks mainīta vīzu izsniegšanas kārtība Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem – Covid-19 saslimstības rādītāj šajās valstīs vēl aizvien ir augsti, informēja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas programmā "Rīta panorāma".

Viņa pastāstīja, ka 14. jūlijā Latvijas Ārlietu ministrija iesniegs valdības sēdē ierosinājumus vīzu politikas jautājumos attiecībā pret valstīm ar augstiem Covid-19 saslimstības rādītājiem.

Viņķele atzina, ka pasažieru testēšanas intensitāte Rīgas lidostā bija zema, tomēr šajā gadījumā vajadzētu apsvērt, vai desmit iebraukušu pasažieru dēļ vajadzētu lidostā turēt veselu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi. Ministre atklāja, ka tiekot izvērtēta iespēja atvērt lidostā izmeklējumu punktu un lidosta ir gatava piesaistīt privāto laboratoriju, ja to nedarīs NMPD.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Ministru kabineta sēdē pievērsa ministru uzmanību Covid-19 ievesto gadījumu statistikai, it īpaši no Krievijas un Baltkrievijas. Ministrs skaidroja, ka lielākā daļa minēto valstu pilsoņu iebrauc Latvijā ar darba vīzām, piemēram, 39% izsniegti jūrniekiem. Daudzi ierodas ar termiņuzturēšanās atļaujām.

Ministrs atgādināja, ka arī ārkārtējās situācijas periodā valstī tika ielaisti cilvēki ar termiņuzturēšanās atļaujām, un norādīja – viņš neesot pārliecināts, vai viņi ievēro divas nedēļas ilgu pašizolāciju.

Politiķis uzskata, ka Latvijai jāpārvērtē termiņuzturēšanās atļauju sistēma. Viņš ierosināja izskatīt šo jautājumu valdības sēdē 14. jūlijā.

Visiem, kuri ieradušies Latvijā no valstīm, kurās fiksēti vairāk nekā 15 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, jāievēro divas nedēļas ilga karantīna, tomēr Valsts policija atzina, ka iespējams kontrolēt tikai iebraucējus no Krievijas un Baltkrievijas – ES valstu pilsoņi ierodas valstī gandrīz nekontrolēti.

5
Tagi:
vīzas, Latvija, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas iedzīvotāji arvien biežāk brauc uz KF un ne tūrisma nolūkos: FDD skaidro iemeslus
Eiropas Parlaments atbalstīja: ES vienkāršos vīzu režīmu ar Baltkrieviju
Uz Londonu caur Minsku: Latvijas iedzīvotājus nekavē slēgtās robežas
Donalds Tramps

Vašingtona nolēmusi sodīt Eiropu pa īstam

0
(atjaunots 15:22 13.07.2020)
Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.

Neskatoties uz grūtībām attiecībās starp Donalda Trampa administrāciju un tādiem amerikāņu IT gigantiem kā Facebook, Google un Amazon, ASV prezidents ir gatavs upurēt transatlantiskās solidaritātes un labas gribas atliekas, kas vēl saglabājušās ASV un ES starpā, lai aizsargātu amerikāņu korporāciju ienākumus no Eiropas nodokļu dienestiem, stāsta Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti

Vecais, jau vairākus gadus briedušais konflikts tagad ir nonācis līdz atklātiem sāpīgiem finansiāliem triecieniem miljardiem dolāru vērtībā – ES vēlas "piespiest pie sienas" amerikāņu korporācijas, kas gadu desmitiem strādājušas ES un nav maksājušas nodokļus, bet ASV plāno sodīt ES par mēģinājumu iegūt minimālu fiskālo suverenitāti. Atliek noņemt cepuri Trampa komandas priekšā – viņiem izdevusies ļoti individuāla atriebība, tas ir, identificēts konkrēts autors, kas gatavojis Eiropas izrāvienu pretī brīvībai un "nekauņa", kas uzdrīkstējies ieteikties, sak, amerikaņu IT biznesam, kas strādā "ASV kolonijās Eiropā" tomēr būtu jāmaksā nodokļi. Kad viņš bija identificēts, sekoja amerikāņu atbilde.

"Google, Facebook un Amazon nodokļa" autors un iedvesmotājs ir Francijas prezidents Emanuels Makrons, kam turklāt ļoti patīk aprunāties par "pasaules spēka pola" statusa atgriešanu Eiropai. Tātad kompāniju saraksts, pret ko vērstas Baltā nama dusmas, sastādīts tā, lai sagādātu maksimālu diskomfortu Elizejas pilij.

ASV telekanāls CNBC vēsta:

"Luksa (segmentā strādājošo – red.) franču kompāniju akcijas kritušās, kad ASV paziņoja, ka varētu noteikt augstas likmes dažām precēm no šīs kategorijas.

Saskaņā ar jaunajiem tarifiem, kuri varētu sākt darboties janvāra beigās, ASV Tirdzniecības pārstāvniecība var iekasēt nodevas līdz 100% apmērā tādu preču importam no Francijas. Domājamā summa (imports, uz ko attiecināti jaunie tarifi – aut.) sastāda 2,4 miljardus dolāru. Franču akciju krišanās skārusi kompānijas, kam pieder Louis Vuitton, Hennessy, Hermes, Christian Dior, Gucci, Yves Saint Laurent un Balenciaga".

"Simt procenti – tas ir diezgan daudz," amerikāņu The Wall Street Journal teica Bruno Pavlovskis, Chanel prezidents. "Tas nav tarifs. Simt – tas ir sods," viņš piebilda.

Jāpiebilst, ka amerikāņu ierēdņi piedāvā savu notikumu versiju un apgalvo, ka pie visa vainīgs Makrons, kuram it kā griboties diskriminēt tieši amerikāņu kompānijas ES teritorijā. Pārmetumam īsti netic pat patriotiski noskaņotie amerikāņu mediji.

"Savienotās Valstis uzskata, ka Francijas nodokļu struktūra ir netaisnīgi vērsta pret amerikāņu lielajām interneta kompānijām, tādām kā Facebook, Google un Amazon. Tomēr citas valstis aizvien vairāk cenšas atrast iespēju, kā gūt ienākumus no firmām, kas pelna miljardiem dolāru savos tirgos," vēsta izdevums Politico.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Atmaksas instrumenta izvēle, domājams, saistīta ar to, ka "franču lukss" tika uzskatīts par tādu kā stabilitātes saliņu investoriem, kuri uzskatīja, ka franču kompānijas, kas strādā tikai ar bagātākajiem patērētājiem, ir ideāli aizsargātas gan no koronavīrusa epidēmijas ietekmes, gan tirdzniecības karu riskiem.

Ņemot vērā epidēmijas apkarošanai veiktos pasākumus, valsti skārusi dziļa ekonomiskā krīze. Tās melnajā fonā luksa kompānijas izskatījās kā gaismas stars un cerību avots, turklāt liecināja: valstij, kas nespēj konkurēt ar Vāciju vai Ķīnu tradicionālās rūpniecības jomā, tomēr ir zināmas konkurences priekšrocības starptautiskajā arēnā. Samīdīt šo simbolu, faktiski atņemt kompānijām piekļuvi ASV tirgum, - tā ir laba ideja, ja uzdevums ir gan nobiedēt Francijas prezidenta administrāciju, gan ietekmēt Eiropas nodokļu politiku.

Franči var izrādīties principiāli un ieviest nodokļus amerikāņu kompānijām (vismaz nacionalā līmenī), tomēr nav zināms, vai, piemēram, vācu ierēdņi gribēs atbalstīt tāda veida nodokļa ieviešanu visā Eiropā, riskējot saņemt "tarifu 100% apmērā", piemēram, vācu automašīnu eksportam.

No otras puses, runa šajā gadījumā nav par ekonomisku konfliktu vien. Tas ir strīds par Eiropas politiķu statusu. Noteicošais faktors, kas norāda uz noteiktas teritorijas faktisko piederību, ir jautājums par to, kam vietējie uzņēmēji maksā nodokļus. Kam ir tiesības noteikt un iekasēt šos nodokļus, tam pieder vara konkrētajā teritorijā. Vēsturei zināmi gadījumi, kad ārvalstu tirgoņi vai uzņēmēji saņēmuši tiesības tirgoties vai sniegt pakalpojumus bez nodevām un nodokļiem noteiktā valstī, taču tas notika tikai gadījumā, ja valsts bija zaudējusi karā vai parakstījusi kaut kādus ellīgus kapitulācijas noteikumus, militāra spēka pielietošanas draudu spiesta.

Tātad, ja amerikāņu kompānijas iegūst dominējošās pozīcijas interneta reklāmas un tirdzniecības tirgū, piemēram, Francijā, saņem miljardiem eiro no franču kompānijām (pie tam iegūst iespēju "nogalināt" jebkuru franču biznesu, vienkārši atņemot tam iespēju efektīvi reklamēties vai pārdot savas preces internetā), turklāt Francijas budžets šajā situācijā nevar dabūt ne kapeiku, tas nozīmē, ka Francija ir ASV kolonija, vai tai nav pilnīgas ekonomiskās suverenitātes. Lēmums noteikt pieticīgu nodokli 3% apmērā – tā ir ne tikdaudz vēlme papildināt budžetu, cik mēģinājums atjaunot neatkarību.

Daiļrunīgs fakts: Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.

Vismaz atbildot uz agrākajiem draudiem, Francijas un pat Vācijas valdības pārstāvji demonstrēja gatavību iet tālāk un aizstāvēt savas tiesības uz neatkarīgu ekonomisko politiku.

Ja situācija arī turpmāk ritēs pēc šī scenārija, vienalga, kas uzvarēs vēlēšanās ASV, Vašingtonas attiecības ar Parīzi un Berlīni joprojām pasliktināsies. Būs amizanti, ja drīz vien Chanel smaržas vai Hermes somiņu amerikaņu patērētājs varēs saņemt tikai ar kontrabandas palīdzību, bet eiropieši būs spiesti meklēt alternatīvas amerikāņu sociālajiem tīkliem. Ekonomiskās deglobalizācijas dīgsti jau spraucas cauri stabilo starptautisko sakaru asfaltam.

Valstīm, ko pašreizējā globalizētās ekonomikas sistēma neapmierina, šī ir pēdējā un nopietnā iespēja labot pagātnes kļūdas un izgādāt sev ērtāku vietu deglobalizētajā nākotnē.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

0
Tagi:
Tramps, Francija, Eiropa, ASV
Pēc temata
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Eiropu gaida "liela traģēdija"