ВидVecrīgas ainava. Foto no arhīva

Banku skaits samazinās, jo cilvēki dodas projām

116
(atjaunots 08:13 27.08.2016)
Kopš 2008. gada Latvijas tirgu pametušas daudzas bankas, un šī tendence saglabāsies, kamēr vien Latvijas iedzīvotāji dosies uz ārvalstīm, pastāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

RĪGA, 27. augusts — Sputnik. Latvijā un Baltijā kopumā demogrāfiskās tendences ir negatīvas. Tā rezultātā ierobežojas ekonomikas izaugsme. Ja uzņēmumu skaits nepieaug, ja iedzīvotāju skaits samazinās, samazinās arī banku skaits, intervijā Latvijas radio pastāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atgādināja, ka bankas ir ekonomikas spogulis. Baltijas valstu ekonomikas ierobežotais potenciāls ietekmē banku iespējas augt un pelnīt. Bankas nevar celt savu biznesu bez cilvēkiem un uzņēmumiem, — viņa vārdus citēja LETA.

Īpašu uzmanību Mārtiņš Bičevskis pievērsa divu lielu banku — DNB un Nordea — plāniem apvienoties. Banku sektorā mainīsies konkurence, un eksperts izteica pārliecību, ka tas ir lielisks jaunums klientiem.

"Otra ļoti laba ziņa tirgum ir tas, ka apvienotā banka kļūs par Baltijas banku, uzskata Bičevskis. Viņš skaidroja, ka pašlaik "DNB banka" un "Nordea" pēc būtības ir Skandināvu banku filiāles Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuras izpilda biznesa plānu, ko izlemj Skandināvijā. Taču jaunā banka būs īsta Baltijas banka, kas liek cerēt, ka banka ļoti nopietni domās par inovācijām un attīstību," — pskaidroja Bičevskis.

Kā ziņots, "Nordea" un "DNB banka" noslēdza vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai izveidotu jaunu banku Baltijā ar spēcīgām Skandināvijas valstu saknēm. Plānots, ka darījums par jaunas bankas izveidošanu tiks noslēgts 2017. gada 2. ceturksnī, bet līdz tā noslēgšanas brīdim abas bankas darbosies atsevišķi kā konkurējoši uzņēmumi.

Nordea pārstāvji uzsver, ka abas bankas papildinās viena otras darbību — Nordea savas darbības laikā ir ieņēmusi stabilu vietu lielo uzņēmumu segmentā, bet DNB specializējās mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas jomā. Apvienojot abus šos segmentus, Baltijas valstīs parādīsies liela banka, kas spēs piedāvāt saviem klientiem plašu un pieejamu pakalpojumu sortimentu.

Jaunā banka būs plašāk pieejama, ar izdevīgu ģeogrāfisko stāvokli, ņemot vērā Nordea spēcīgās pozīcijas Igaunijā un DNB — Lietuvā, kā arī vienlīdz stabilo vietu Latvijas tirgū, teikts banku ziņojumā par plānoto apvienošanos.

Jaunā banka, kas parādīsies pēc Nordea un DNB apvienošanās, būs otrā lielākā banka Baltijā. Tās kredītportfeļa apjoms sastādīs 13 miljardus eiro, bet ieguldījumu apmērs — 8 miljardus eiro.

 

116
Pēc temata
Rekordliels sods: par ko ABLV Banka samaksās 3 miljonus eiro
FKTK pieprasa regulāras banku pārbaudes naudas atmazgāšanas jautājumos
Bankas meklē politiski nozīmīgas personas
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas

1
(atjaunots 16:19 27.09.2020)
Latvijas ministriju ierēdņu komandējumu izmaksas tika pazeminātas par 20%, samazinot tās līdz 2,72 miljoniem eiro.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Atbalstot 2021.gada valsts budžeta ietvaru, Latvijas Ministru kabinets samazināja līdzekļu apjomu valsts pārvaldes darbinieku komandējumu izdevumiem, vēsta Mixnews.lv.

Rezultātā nākamā gada budžetā šie izdevumi ir samazinājušies par 20% - līdz 2,72 miljoniem eiro.

Vismazāk ir paveicies Latvijas Aizsardzības ministrijas ierēdņiem. Viņiem izdevumi ir samazināti par 978 384 eiro. Ārlietu ministrijai nāksies samazināt izdevumus par 401 828 eiro, savukārt Iekšlietu ministrijai – par 269 608 eiro.

Atgādināsim, ka Latvijas premjers Krišjānis Kariņš iepriekš atklāja, ka pateicoties ārkārtējās situācijas režīmam, kuru izraisīja Covid-19 pandēmija, daudzas ministrijas un valsts iestādes sākušas taupīt līdzekļus.

Tostarp ĀM uz atcelto komandējumu rēķina ietaupīja 200 tūkstošus eiro, kas sastāda 10% no centrālā aparāta un vēstniecību darbinieku komandējumiem paredzētajiem līdzekļiem. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits pastāstīja, ka viņa iestādei izdevies ietaupīt 20 tūkstošus eiro.

Toties jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklāja virkni gadījumu, kad valsts amatpersonas par valsts apmaksātiem dienesta komandējumiem saņēma lojalitātes programmu punktus no aviokompānijām, kurus pēcāk izmantoja savu privāto ceļojumu apmaksai.

Tādējādi aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudziem Latvijas ierēdņiem, kuri regulāri brauc komandējumos uz ārzemēm, kļuva par patīkamu papildinājumu algai.

KNAB toreiz iztika ar mutisku aizrādījumu.

1
Tagi:
Latvija, ierēdņi, budžets
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvijas ĀM ārkārtējās situācijas apstākļos ietaupījusi lielu naudu uz komandējumu rēķina
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Kur ir taisnīgums? Ļ.Švecova sašutusi par ministra nevēlēšanos samazināt ierēdņu skaitu
Kapu krusts, foto no arhīva

No Latvijas aizbrauca, kapavietu nekopj: pamesto kapavietu problēma Rīgas kapos

7
(atjaunots 16:03 27.09.2020)
Ja kaps Rīgas kapos izskatās nesakopts un pamests, vieta tiks atdota citiem īpašniekiem jaunam apbedījumam.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis pastāstīja radio Baltkom intervijā par to, kā nepazaudēt vietu kapos.

Pēc Svincincka sacītā, Rīgas domē pastāv speciāla komisija. Tā vērtē kapavietu stāvokli. Ja apbedījuma vieta izskatās pamesta un nesakopta, šī vieta īpašniekiem var tikt atņemta.

Kapavietas pamestība paredz, ka apglabātajam, iespējams, nav palicis radinieku, kuri var apkopt kapavietu, vai arī visi, kam bija sakars ar mūžībā aizgājušo, ir aizbraukuši uz ārzemēm, paskaidroja Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks.

Komisija katru gadu sastāda šādu vietu sarakstu un publicē informāciju par tām. Ja saimnieki nesniedz ziņas par sevi, tad vieta var tikt nodota jauniem īpašniekiem.

Turklāt tikai mirušā radiem ir tiesības noslēgt līgumu ar Rīgas Kapsētu pārvaldi. Savukārt kapavietu drīkst uzturēt kārtībā jebkurš cilvēks.

Sakoptas vietas atņemšanai pārvaldei nav nekāda pamatojuma.

Latvijā norisinās kapsētu digitalizācijas process. Tas nozīmē, ka dati par apbedījuma vietām visā valsts teritorijā – mirušo attēli, dzīves gadi – tiek pārvesti elektroniskā formātā un publicēti portālā Cemety.lv.

Atgādināsim, ka 2019. gadā Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka v.i. Gints Zēla paziņoja, ka, ja Rīga turpinās piešķirt saviem iedzīvotājiem bezmaksas apbedījuma vietas, tad pēc kāda laika kapi būs pilnībā pārpildīti.

Zēla uzsvēra, ka tieši apbedījuma vietas cena kapos varētu motivēt cilvēkus izmantot jau esošās kapavietas, kur ir apbedīti viņu radinieki.

7
Tagi:
emigrācija, Latvija, kapsēta
Pēc temata
Klusā vieta: Madonas novada iedzīvotājs pie kapsētas audzējis marihuānu
Kapsētas ir pārpildītas, Latvijā kļūst populārāka kremācija
Kaps dārgāks nekā bēres: Valsts kontrole īstenojusi kapsētu revīziju
Rūjienas kapsētā nelaiķiem atgādina par parādiem
Sirmgalvis parkā, foto no arhīva

Bāzes un koeficientu kāpums: tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija

0
(atjaunots 16:25 27.09.2020)
Cik turpmāk sastādīs minimālā vecuma pensija un kādus tās aprēķināšanas principus valdība ir apstiprinājusi.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Valdība ir ņēmusi vērā Labklājības ministrijas piedāvājumu un konceptuāli vienojās par minimālo ienākumu, tostarp minimālās vecuma pensijas, palielināšanu – no nākamā gada tā sastādīs 149,60 eiro, raksta Neatkarīgā.

Vislielākā minimālā pensija ir paredzēta pensionāriem ar lielu darba stāžu – viņi saņems vairāk nekā 220 eiro mēnesī, tikmēr šobrīd "lielākais minimums" sastāda 136 eiro. Šāds pensijas pielikums var šķist ievērojams, ja neņem vērā, ka, lai saņemtu šādu minimumu, cilvēkam ir jānostrādā vairāk nekā 40 gadus, turklāt oficiāli.

Minimālā pensija no 149 līdz 220 eiro

Šonedēļ valdība atbalstīja informatīvu paziņojumu, kurā tiek apkopoti piedāvājumi par valsts izdevumiem un ienākumiem 2021. gadā un budžeta rāmjiem tuvākajiem trim gadiem. Šajā paziņojumā nospraustas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu rādītāja palielināšanu. No 2021. gada 1. janvāra plānots paaugstināt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstu sirmgalvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, izmaiņas izmaksās 70,7 miljonus eiro.

Minimālo pensiju varēs saņemt, ja būs vismaz 15 gadu darba stāžs. To aprēķina pēc bāzes, kurai tiek piemērots koeficients atkarībā no stāža. Jo lielāks stāžs, jo lielāka minimālā pensija.

No nākamā gada valdība vēlas paaugstināt minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 136 eiro tagadējo 80 eiro vietā. (Personām ar invaliditāti bāze kļūs vēl lielāka – to pacels līdz 163 eiro esošo 122,69 eiro vietā).

Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā būs ne zemāka par 149,6 eiro, savukārt lielākā minimālā pensija sastādīs 220 eiro.

Paredzēta koeficientu celšana

Šobrīd pastāv četras stāža grupas: no 15 līdz 20 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem, no 31 līdz 40 gadiem un no 41 un vairāk gadiem. Nākotnē Labklājības ministrija vēlētos ņemt vērā katru stāža gadu, savukārt koeficientus palielināt.

Šobrīd, nosakot minimālo vecuma pensiju, bāzei tiek piemērots koeficients 1,1. No 2025. gada to pacels līdz 1,2, savukārt par katru gadu, kurš pārsniedz minimālo stāžu, plāno palielināt pensijas apmēru par 2% no bāzes. Tā ir Labklājības ministrijas atbilde uz kritiku, saskaņā ar kuru minimālās pensijas aprēķināšana ir netaisnīga, sevišķi cilvēkiem ar nelielu stāžu un tiem, kam stāžs pārsniedz 40 gadus.

Iepriekš Satversmes tiesa uzdeva politiķiem izstrādāt pabalstu apmēra aprēķina metodoloģiju. Labklājības ministrija piedāvā noteikt, ka vecuma pensijas aprēķina bāzei būs jāsastāda 25% no tekošā mājsaimniecību ienākumu mediānas uz vienu patērētāju (šobrīd tie ir 136 eiro), savukārt personām invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas valstī (šobrīd tie ir 163 eiro).

Minimumu saņem tūkstošiem

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā minimālo vecuma pensiju saņem vairāk nekā 30 tūkstoši pensionāru, nākamgad to skaits sastādīs 31 373 cilvēkus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālo pensiju saņēmēju skaits tuvākajos gados samazināsies – par 100 cilvēkiem gadā. Minimālās vecuma pensijas palielināšanai budžetā vajadzēs piešķirt vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Tie, kas nevar pretendēt uz vecuma pensiju, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī to valdība vēlas palielināt. Tā apmērs arī tiks aprēķināts no ienākumu mediānas un sastādīs 20% no tās – 109 eiro. Tāds pats ir paredzēts garantētais minimālo ienākumu līmenis.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 1677 pensijas vecuma cilvēki. Tuvākajos gados to skaits nedaudz pieaugs, prognozē ministrija.

0
Tagi:
pensionāri, pensija, Latvija
Pēc temata
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju