Raimonds Pauls

Raimonds Pauls: Pat es nevarēju iedomāties, ka PSRS sabruks

239
(atjaunots 11:15 26.08.2016)
Ja muzikantiem no Padomju Savienības ļautu izbraukt uz rietumiem, viņi nedumpotos šeit", - uzskata bijušās Padomju Savienības populārākais komponists Raimonds Pauls.

Raimonds Pauls, kavējoties atmiņās sarunā ar Jevgēniju Ļeškovski, pagātni nekritizē: "Kāpēc gan lai es to darītu? Ar PSRS man saistīts daudz vairāk gaišu jūtu, kaut vai tādēļ vien, ka tolaik biju daudz jaunāks." Tiem, kam tuvāka ir to laika kritizēšana un nomelnošana, maestro iesaka sakāmo vispirms kā nākas apdomāt un apsvērt katru vārdu.

— Pirms dažām dienām tikos ar Allu Pugačovu, kura šobrīd atpūšas Jūrmalā. Mēs ar viņu runājām par tiem laikiem pirms ceturtdaļgadsimta — par tēmu, ko vēlējāties apspriest ar mani un paziņojāt par to jau iepriekš, — tā sarunu sāka maestro. — Alla man sacīja: "Stāsti visu, kā tas patiesībā bija. Nebūt ne viss tolaik bija slikti. Atceries?"

Labi atceros! Un tie, kuri visu mālē melnās krāsās, kļūdās. Es nevaru piekrist arī tiem, kuri to laiku sauc par brīnišķīgu, salīdzinot ar šodienu. `Tie, kuriem šobrīd dzīvē neklājas visai labi, sāk kavēties atmiņās: kartupeļi toreiz bija lētāki, benzīns kādreiz maksāja tikai 7 kapeikas litrā, maksa par dzīvokļa īri bija niecīga, bet medicīna vispār bija pieejama bez maksas.

Taču arī mūsu laikus nevar celt debesīs, salīdzinot ar pagātni. Paskatieties, kāda šobrīd ir ekonomiskā situācija! Nekā iepriecinoša, vai ne? Maza valstiņa, kurai nav ne naftas, ne ražošanas. Un es nespēju saprast, kā gan tie cilvēki, kas šeit nostrādājuši pusi gadsimta, tagad ir spiesti iztikt ar pensiju 150-200 eiro. Tās taču nepietiek pat komunālo pakalpojumu nomaksai. Es uz to visu skatos ar skaidru skatu.

Tiesa, runājot par trūkumiem, bija viena liela muļķība: slēgtas robežas, un nevienu nelaist ārā. Iespēja aizbraukt uz Vācijas Demokrātisko Republiku jau bija liels notikums. Skaidrs, ka daudzi radoši, brīvības alkstoši cilvēki par visām varītēm gribēja palūkoties, kas notiek aiz dzelzs priekškara. Viņiem vajadzēja ļaut izbraukt, ļaut novērtēt situāciju. Domāju, ka daudzi jebkurā gadījumā atgrieztos.

"Domāja — pašaudīsies, pašaudīsies, vara nomainīsies, bet PSRS paliks…"

- Jūs taču noteikti atceraties 1991. gada puču. Kādas sajūtas tobrīd pārņēma jūs?

— Jutos ļoti satraukts. Todien biju šeit — Latvijas Radio mājā. Ļaudis šeit staigāja, skatījās viens uz otru, jautāja: kas notiks? Neviens nezināja, taču daudzi izteica minējumus, ka bez asins izliešanas neiztiks arī Latvijā. Tikmēr televīzijā rādīja "Gulbju ezeru". Starp citu, es vēl joprojām nespēju saprast, kāpēc tieši šo brīnišķīgo baletu rādīja vienmēr, kad PSRS notika kaut kas īpašs. Paldies Dievam, Rīgai tas viss gāja secen — mums nenācās piedzīvot asiņainos, briesmīgos notikumus, ko pieredzēja Maskava.

Tolaik biju kultūras ministrs. Pat es tad nevarēju iedomāties, ka PSRS sagrūs. Gan es, gan arī citi paziņas domāja — pašaudīsies, pašaudīsies, nāks pie varas citi, bet PSRS paliks kā bijusi.

- Ko teiksiet tiem bijušajiem kolēģiem politiķiem, kuri tagad kritiski izsakās par padomju laiku gadiem, lai arī paši tolaik vēl pat skolas solā nesēdēja?

— Patiešām, tagad PSRS kritizē daudzi, kaut arī paši tajā laikā tā īsti nav pat dzīvojuši, tikai atceras šo un to no bērnības. Es atceros vairāk, piemēram, pēdējos kara gadus vai arī to, kas bija pirms tam — kā pa ielām gāja cilvēki ar dzeltenām zvaigznēm uz krūtīm. Briesmīgi. Mēs ar ģimeni tolaik dzīvojām Pārdaugavā. Es vēl atminos, kā pēdējās kara dienās visu spridzināja, pēc tam redzēju, kā pa ielām virzījās vācu gūstekņu rindas.

Un vēl es atceros, kā pēc kara pat divas dienas vajadzēja stāvēt rindā pēc maizes. Pats redzēju, kā Rīgu atjaunoja — visi kopā. No visas Padomju Savienības valstīm šurp sabrauca cilvēki. Mēs, puišeļi, toreiz skraidelējām pa pagalmiem un lasījām ne tikai patronas vien, bet pat granātas. Vēlāk metām patronas ugunī, galu galā kāds palika bez pirkstiem.

Īsi sakot, daudz esmu pārdzīvojis. Tie nebija paši gaišākie gadi. Bet, pat ņemot vērā to visu, es Padomju Savienības gadus redzu ne tikai drūmās krāsās. Dzīve pati par sevi ir dažāda, turklāt man vēl arī muzikāla.

"Atšķirībā no rokmuzikantiem, komjaunieši bija gatavi pieņemt PSRS sabrukumu…"

- Jums ir gadījies uzstāties PSRS pirmo personu priekšā. Vai Brežņevam patika Raimonda Paula daiļrade?

— Esmu spēlējis arī Andropovam un Gorbačovam, bet kā mani uztvēra Brežņevs un citi "augstākie" — to nezinu. Un kā gan lai es to zinātu? Viņi sēdēja pirmajā rindā milzīgajā Kremļa pilē, bet es spēlēju uz skatuves. Atnācu, nospēlēju, aizgāju. Kad atzīmēja Oktobra svētkus, Milicijas dienu vai Jauno gadu, muzikanti no visas PSRS brauca turp, lai uzstātos kaut dažas minūtes. Tādas uzstāšanās bija ļoti nepieciešamas karjerai. Tomēr atmiņā dziļāk iespiedušās nevis pašas uzstāšanās, bet viss apkārt notiekošais. Mēnesi mēs dzīvojām Maskavā. Tā tik bija valstu sadraudzība viesnīcās! Ko tur darījām? Skaidra lieta… Iedzērām, uzkodām un gatavojāmies izrādei "augstākajā līmenī".

- Daudzi no tiem, kuri 1991. gadā bija viskaismīgākie PSRS pretinieki, tagad saka, ka nav bijuši gatavi tam, kas sekoja vēlāk, proti, kapitālisma sabiedrības jaunajiem likumiem.

— Pilnīgi pareizi! Latvijā gandrīz neviens nebija gatavs pārmaiņām. Kā piemēru varu minēt rokmuzikantus. Labi atceros, kā 80. gados viņi bieži uzstājās Vecrīgā, kafejnīcā Allegro, kas darbojās LPSR komjauniešu CK paspārnē, kur tobrīd sēdēja vēlāk par banķieri pārtapušais Valērijs Kargins. Komjauniešu organizāciju vadība jau bija gatava visam. Manuprāt, ja Savienība nebūtu sagruvusi bet gan, kā tagad daudzi saka, tikai reformējusies, visi viņi nonāktu aiz restēm, piemēram, par valūtas mahinācijām.

"Ne par to Olimpiādi Latvijā runā"

- Vai padomju laikā jūs skāra cenzūra?

— Gan tie, kam sacerēju mūziku, gan arī es pats kā muzikants — mēs Padomju varai bijām pilnīgi nekaitīgi. Jā, dziesmu tekstus mūsu muzikanti atdeva "saskaņošanai". Atceros, kādā dziesm tika aizliegti vārdi "baltais kuģītis", kurš "pa jūru peld". Laikam nodomāja, ka tam ir kaut kāda saistība ar Balto gvardi… Arī televīzijā bija cenzūra. Tieši tāpat taču arī tagad Latvijā valsts masu medijos notiek tas pats.

Patiesībā cenzūra ne vienmēr ir slikta lieta. Paskatieties, cik brīnišķīgas kādreiz bija filmas, kaut vai tās pašas komēdijas. Kad režisori vēlējās pasacīt kaut ko īpašu, vajadzēja visu kā nākas apdomāt, jo vajadzēja taču panākt, lai viss būtu saprotams, smieklīgs un interesants reizē. Tauta to saprata, tāpēc šīs filmas joprojām mīl. Tās nenoveco. Tāpat vajadzēja darboties arī mūzikā. Starp citu, tolaik rokmuzikantu dziesmu teksti bija daudz spēcīgāki nekā tagad. Tie bija dziļāki, daudzslāņaināki.

Neviens neapstrīdēs, ka tolaik lielā cieņā bija Latvijas pašdarbnieku kolektīvi: deju kolektīvi, kori… viņiem bija daudz vairāk iespēju uzstāties lielas auditorijas priekšā, jo viņus atbalstīja. Par viņiem rakstīja un runāja daudz biežāk. Arī tagad Latvijā pašdarbnieku kultūras līmenis ir ļoti augsts, taču par viņiem maz runā.

Te mūsu sportisti olimpiādē Rio ieņēma kaut kādu vietu, lai arī ne augstāko, bet tas vismaz ir kaut kas. Saprotiet, svarīgs notikums… Toties mūsu koristi vasarā, Koru olimpiādē ieguva pirmo vietu, zelta medaļu saņēma. Ļoti nopietni! Vai daudzi Latvijas medijos par to stāstīja? Tas taču ir ļoti liels notikums tik mazai valstij.

Starp citu, gandrīz visi muzikanti, kas tagad uzvar, izglītību ir ieguvuši Padomju Savienībā vai vismaz tolaik viņu sirdīs ir iekritis kāds radošs zelta graudiņš. Tagad, protams, izglītība ir citādāka. Pedagogi taču jūt valsts attieksmi pret sevi. Algas viņiem ir smieklīgas, bet ierēdņu, kas viņus regulē, — ka biezs. Kad šādos apstākļos mūsu muzikanti saņem labu izglītību un pēc tam plūc laurus, izcīnot uzvaras, ir svarīgi par viņiem runāt.

- Vai tagad komponējot, bieži kavējaties atmiņās par PSRS laikā radīto?

— Man vēl līdz šim brīdim ir sava studija Latvijas radio mājā. Kā ienācu šajā ēkā 50. gados, tā vēl joprojām esmu šeit. Es šajās sienās esmu jau dinozaurs. Tieši šeit taču tolai attīstījās visi tālaika muzikanti — šeit notika gan mēģinājumi, gan ieraksti. Ierakstu arhīvi ir milzīgi. Tā ir neaprakstāma muzikālā enerģija. Tā ir spēcinoša.

239
Pēc temata
Andrejs Žagars: mēs ar Ilzi Liepu bijām lielisks pāris
Andrejs Žagars: Maskavā gribējām iestudēt vienu operu, bet iestudējām citu
Asteroīds, foto no arhīva

Unikāla Latvijas ierīce palīdzēs pasargāt Zemi no asteroīdiem

0
(atjaunots 12:21 21.10.2020)
Ukraiņu izcelsmes rīdzinieka izgudrojums ir ne vien precīzāks par analogu, bet arī desmit reizes lētāks, ko augsti novērtēja Eiropas Kosmosa aģentūrā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas kompānijas "EvenTech" mērīšanas iekārta tiks izmantota Eiropas Kosmosa aģentūras misijā pie Zemes tuvumā esošā asteroīda Didimosa un tā pavadoņa Dimorfa, vēsta TV3.

Eiropas Kosmosa aģentūras mājaslapā par misiju "Hera" stāsta leģendārās grupas Queen ģitārists Braiens Meijs, kuram arī ir zinātniskais grāds fizikā.

"Iedomājaties kalnu debesīs, kuram apkārt riņķo akmens Lielās piramīdas izmērā. Tas ir Didimoss," stāsta Meijs.

Kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes maģistrants, kompānijas "EvenTech" elektronikas inženieris Imants Pulkstenis, Eiropas kopīgajā kosmosa misijā tiks izmantots Latvijas aparāts, kurš ļauj ļoti precīzi izmērīt laiku. Sākotnēji to izstrādāja ukraiņu izcelsmes rīdzinieks, zinātnieks Jurijs Artjuhs, turklāt viņam izdevās piedāvāt tik precīzu tehnoloģiju, ka analogu tai pasaulē nav. Artjuhs aizgāja viņsaulē 2012. gadā, taču paguva ieraudzīt savu izgudrojumu praktiski tagadējā izskatā 2011. gadā. Viņa zinātniskie pēcteči izveidoja aparāta versiju, kuru var nosūtīt kosmosā.

"Unikāls ir tas, kādā veidā viņš to izdarīja. (..) Viņš noslīpēja tehnoloģiju līdz perfektumam, kādā veidā pielasa elementus, kādā veidā saliek un kādā veidā tas tiek darīts," pastāstīja Imants Pulkstenis.

Runa ir par staciju, kura šauj ar lāzeri līdz satelītam, bet kad lāzers atgriežas, kompānijas izstrādātais taimeris nosaka, cik ātri lāzers sasniedza mērķi un atgriezās, ar precizitāti līdz 2 pikosekondēm – tās ir divas tūkstošās daļas no nanosekundes. Pēcāk šo iekārtu plānots pielietot kvantu datoros, kur ir nepieciešama augsta precizitāte.

Pastāv daudz mērīšanas iekārtu, taču citu tik precīzu un nedārgu kā Latvijas, pasaulē nav – tā ir desmit reizes lētāka par analogiem.

"EvenTech" vadītājs Pāvels Razmajevs skaidro, ka jau šobrīd vairāk nekā puse lāzera mērīšanas staciju pasaulē izmanto "EvenTech" aparātus.

" Mūsu taimerus izmantos altimetrijas sistēmai. Altimetrijas sistēma ir, kura mēra no punkta, kur atrodas altimetrs un kur asteroīds lido un mūsu taimeris būs tur pielietots," saka Razmajevs.

0
Tagi:
zinātnieki, Latvija, asteroīds
Pēc temata
Astronomi Latvijā noteikuši mīklainu kosmosa signālu avotu
Par godu neatkarības 100. gadadienai Latvija palaidīs kosmosā raķeti
Jūnijā kosmosā dosies pirmais pavadonis no Latvijas
Protesta akcija pie Latvijas Ministru kabineta ēkas pret valdības lēmumu ierobežot grupu treniņus slēgtās telpās

Latvijā ieviesīs naudas sodus par masku nelietošanu: apmēru policija noteiks uz vietas

2
(atjaunots 12:16 21.10.2020)
Naudas sods par atteikšanos lietot sejas masku personai sastādīs no 10 līdz 50 eiro (paredzēts arī brīdinājums); naudas soda apmēru uzdots noteikt uz vietas policijas darbiniekiem, ņemot vērā "pārkāpuma bīstamības pakāpi".

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kurš paredz naudas sodu ieviešanu par sejas masku režīma neievērošanu publiskās vietās.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, iedzīvotājiem ir pienākums lietot sejas masku sabiedriskajā transportā, kultūras un tirdzniecības iestādēs, citās pakalpojumu sniegšanas vietās (DUS, pasts un tt.) Lakati un šalles, kuras vēl pavasarī bija atļauts lietot sejas maskas vietā, rudens viļņa laikā tika atzīti par nepietiekamu aizsardzību no Covid-19. No sejas masku lietošanas ir atbrīvoti bērni vecumā līdz 13 gadiem, kā arī personas, kuras nevar valkāt sejas masku veselības stāvokļa dēļ.

Līdz šim normatīvie akti neparedzēja nekādas sankcijas par sejas masku nelietošanu. Kontrolieriem gan bija tiesības izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažierus, kuri pārkāpj masku lietošanas režīmu.

Situācija izmainījās pēc valdības sēdes, kura notika otrdien. Tieslietu ministrijas sagatavotais un valdības atbalstītais likumprojekts paredz naudas sodu ieviešanu par atteikšanos no sejas aizsargmasku lietošanas – tas sastādīs no 10 līdz 50 eiro (tiesa, paredzēts arī brīdinājums). Noteikt naudas soda apmēru uz vietas uzdots policijas darbiniekiem, ņemot vērā "pārkāpuma bīstamības pakāpi". Ministrijā norāda, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā straujo koronavīrusa infekcijas izplatību. Likumprojektam piešķirts "augstas steidzamības" statuss un drīzumā to paredzēts apstiprināt arī Saeimā.

Vienlaikus valdībā notika saspringtas diskusijas par to, vai ir jāparedz atbildība komersantiem, kuri pieļauj pircēju bez maskām parādīšanos veikalos. Viedokļi ir dažādi – no finanšu sankciju piemērošanas līdz tiesību leģitimēšanai neapkalpot pircējus bez sejas maskas.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards paziņoja valdības sēdē, ka, saskaņā ar viņa informāciju, Saeimas deputāti jau gatavo likumu grozījumus, kuri paredzēs atbildību par sejas masku režīma pārkāpšanu arī komersantiem.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens norādīja, ka viņš ir pret masveida naudas sodu piemērošanu, tomēr, pēc viņa sacītā, komersantiem ir jāpiemēro tiesības neielaist telpās personas bez sejas maskām: "Es neesmu par sodīšanu, taču ir jābūt vadlīnijām, kas paredz komersantiem dot norādījumus neapkalpot klientus, kuri nelieto maskas. Es ierosinu ieviest šādas vadlīnijas, bet uzreiz neķerties pie sodiem."

Cita starpā tika apspriests variants piešķirt veikalu apsardzei vai pārdevējiem tiesības dzīt ārā apmeklētājus bez sejas maskām.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina aicināja Ekonomikas ministriju izvērtēt iespējamos ietekmēšanas pasākumus komersantiem, kā arī jauno noteikumu iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību. "Ja būs nodefinēti precīzi pienākumi, tad var paredzēt atbildību par pienākumu neievērošanu."

Var nešaubīties, ka likumprojekta izskatīšanas procesā Saeimā opozīcijas deputāti izturēsies pret to kritiski. Parlamentārieši jau ir izteikuši pirmos publiskos paziņojumus. Komentējot gaidāmo naudas sodu ieviešanu, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko savā Facebook lapā paziņoja: "Jaunu sodi! Nu ļoti ātri pieņemts lēmums, tiešām malači! Ar masku nodrošināšanu mazaizsargātajām grupām gan neveicas it nemaz. Viņķeles atbilde deputātiem apliecināja pilnīgu vienaldzību: "Mēs pamēģinājām veikt iepirkumu, mums nekas nesanāca. Nu mēs vēl 19. oktobrī sanāksim kopā un svarīgi pasēdēsim, bet vispār - lai tās pašvaldības domā." Vai sapratāt? Viņi tikai veiks pilnveidojumu publisko iepirkumu likumā! Tātad, jautājumu pat nav vēl sākts risināt! No marta!"

Kad oktobrī valdība pieņēma lēmumu par obligātas sejas masku lietošanas prasības ieviešanu sabiedriskajā transportā un tirdzniecības vietās, tai skaitā Rīgas pašvaldības pārstāvji solīja izdarīt visu, lai līdz iespējamo sankciju ieviešanai visas maznodrošināto iedzīvotāju grupas tiktu apgādātas ar bezmaksas maskām. Tika pat teiks, ka tam nepieciešamais masku apjoms ir. Tomēr, jautājums tā arī palika neatrisināts.

2
Tagi:
maska, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
Šuplinska paskaidroja interešu un sporta nodarbību ierobežojumu nozīmi
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem
Policija nerīkos reidus, lai "izķertu" cilvēkus bez sejas aizsargmaskām