Padomju un Latvijas roka mūziķis, Rīgas Roka kluba prezidents Andrejs Jahimovičs

Andrejs Jahimovičs: "Mēs sevi pārvērtējām astoņdesmitajos gados"

155
(atjaunots 11:25 24.08.2016)
1980. gados pāri PSRS vēlās milzīgs roka vilnis. Grupas "Kino", "Alisa", "Nautilus Pompilius", "Akvarium", "DDT","AukcIon","Brigada S" klausījās miljoniem cilvēku. Galvenie muzikālās dzīves centri valstī bija Ļeņingrada, Maskava, Sverdlovska un Rīga.

Rīgas roka klubs, ko vadīja Andrejs Jahimovičs, aicināja dziedātājus no Ļeņingradas roka kluba, Maskavas roka laboratorijas un aktīvi piedalījās vienotajā protestu kustībā. Jevgēņijs Ļeškovskis tikās ar Andreju Jahimoviču, lai noskaidrotu: vai mūziķi bija gatavi tam, kas sāksies pēc PSRS sabrukšanas.

Lai tās pārmaiņas deg elles ugunīs!

— Kāda tagad 1980. gadu dumpiniekiem ir attieksme pret tiem laikiem?

— Daudzi paziņas atceras tos laikus un skumst pēc normālas dzīves stabilā vidē. Tas ir galvenais: bija stabilitāte. Arī miers. Jā, 80. gados bija Afganistāna. Bet tā bija vienīgā. Tagad visa pasaule ir liesmās, turklāt šeit mums blakus šo uguni var sajust ar ādu. Tomēr mēs šo stabilitāti nevērtējām, tāpat kā mierīgu dzīvi bez kara.

— "Assa" filmas autors Sergejs Solovjovs pirms vairākiem gadiem teica: 1980. gados Cojs dziedāja par pārmaiņām, kurus "pieprasa mūsu sirdis"; pārmaiņas īstenojās; Lai tās pārmaiņas deg elles ugunīs! Ja to būtu teicis cits cilvēks, šie vārdi neskanētu tik skarbi. Taču šie vārdi pieder filmas-himnas veidotājam, kurā skanēja tā laika roka līderu — Coja un Grebenščikova — dziesmas.

— Mēs Latvijā arī dziedājām viņiem līdzi. Tagad jau leģendārajā Rīgas roka klubā, ko es vadīju.

Латвийский рок-музыкант Андрей Яхимович (Яхим) на улице Аудею
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas roka mūziķis Andrejs Jahimovičs

Mazliet novērsīšos no temata. Tolaik mums pirmajiem paveicās ataicināt Viktoru Coju (jau pirms "Assas"). Rīgā viņam bija pirmais koncerts ārpus Maskavas un Pēterburgas. Pirmais koncerts ārpus Sverdlovskas šeit bija grupai "Čai-F". Rīgā pirmo reizi uzstājās "Raznije ļudi" (te arī radās grupas nosaukums!) un "Strannije Igri".

Rīga tolaik varēja lepoties ar savām grupām: "Pojezd ušol", "Specbrigada", "Hot Dog", "Atonaļnij Sindrom", "Dubļ 5", "Piligrim". Mēs bijām uz viena viļņa ar draugiem no Ļeņingradas un Maskavas. Tomēr…

Varbūt mani kāds nosauks par retrogradu, taču teikšu tā: tolaik gandrīz visi mēs pārvērtējām savus spēkus, domādami, ka varēsim sekmīgi dzīvot jaunajā pasaulē un pelnīt ar mūziku, kā sapņojām.

Jā, mēs "uzvarējam" PSRS — un tad? Kurš no tiem Latvijas rokeriem (īpaši — krievvalodīgajiem), kuri aktīvi piedalījās milzīgajā protestu kustībā, tagad pelna ar mūziku? Ne tikai kaut kur uzstājas un viņus pazīst uz ielām, bet ieraksta komerciāli veiksmīgus albumus dārgās studijās, labi pelna ar koncertiem, nenodarbojoties ar kaut ko citu. Nosauciet kādu grupu.

"Mēs visi bijām tik gudri, un izrādījāmies muļķi"

— Kad Savienība sabruka, mēs izgājām pasaulē, kur valda pavisam citi likumi, un rīdzinieki nespēja pārveidoties tik ātri, kā Maskavas un Pēterburgas kolēģi, — turpina Andrejs Jahimovičs. — 1980. gados mēs sevi pārvērtējām, un pilnīgi neapjēdzām, kas mūs gaida. Vai muļķi bijām? Ko tu! Lai tik kāds būtu pamēģinājis mums kaut ko tādu tolaik teikt! Būt gudram bija moderni, ti īpaši mūsu neformālajā vidē: laba literatūra, laba mūzika, sarunas par augstām tēmām. Modē bija pacelties pari "sovkam".

Mēs, tolaik tik gudri bijām, uzskatījām, ka sabruks "sovoks", un televīzijā rādīs tikai Tarkovski, radio skanēs DeepPurple, visi ģērbsimies kā Lāgerfelds un Koko Šanele un, protams, nekur nebūs nekādu mietpilsoņu apkārt.

Bet patiesībā… Salīdzinot ar to, ko rāda mūsdienu televīzija, "sovoks" bija mākslas un pieklājības etalons, radio ēterā skan dziesmas, kas vienkārši pazemo cilvēka prātu, lielākā daļa cilvēku diemžēl nemaz neprot ģērbties. Un, protams, cilvēkus mērķi ir ļoti ātri mainījušies.

Aptauja

Vai PSRS laikos dzīve Latvijā bija labāka?
  • Nepareizi būtu salīdzināt – laiki ir citi
    12.3% (8)
  • Jā, ES nav labākā alternatīva
    24.6% (16)
  • Nē, nekas nevar būt labāks par brīvību
    38.5% (25)
  • Visur ir sava gaišā un tumšā puse
    24.6% (16)
Nobalsojuši: 5

— Man, piemēram, grūti iedomāties, ka padomju laikā mani vienaudži skolā, atbildot uz jautājumu: "par ko tu gribi kļūt?", teiktu "par deputātu". Tagad Latvijā skolēnu aptaujās tādas atbildes skan arvien biežāk.

— Mēs taču "gaidījām pārmaiņas", lai mazāk būtu tāda absurda, kā džinsi uz nomaksu (tas bija tālajā 1980.gadā, tas pastāv arī tagad veikalos, kuri "nav domāti visiem"). Nepārprotiet mani, es neesmu "par PSRS" — nekad nevajadzētu atgriezties pie vecā. Bet nevajag izmest to visu, kas bija labs, un nevajag atstāt sliktu.

"Nācās rakstīt denunciāciju. Par LPSR kultūras pārvaldi"

— Ļeņingradā un Maskavā tavi kolēģi juta spiedienu no valdības puses. Bet kā bija šeit?

— Te viss bija mierīgi. Roka grupu dziesmu tekstus skatīja cauri komjaunatnes pilsētas komiteja un "apstiprināja" bez īpašām problēmām. Tolaik pilsētas komitejā sēdēja Vaļera Kargins (nākamais "Parex bankas" vadītājs), un pret daudzām lietām izturējās ar humoru. Piemēram, mums pirms koncerta vajadzēja parādīt repertuāru, un mūsu grupa "Hot Dog" ziņoja, ka koncertā izpildīs autoru Bī Bī Kinga, Džona Lī Hukera dziesmas… Kargins šī ziņojuma apakšā rakstīja: "Pretenziju nav ". Nu, nebija biedram Karginam nekādu pretenziju pret Bī Bī Kinga kungu! Skaidrs, ka mūs tas patiesi iepriecināja.

Tomēr reiz man nācās rakstīt denunciāciju. Piedevām vēl par LPSR Izglītības un kultūras pārvaldi. Reiz kādu koncertu mums tomēr aizliedza nesaprotamu iemeslu dēļ (manuprāt, tie nebija politiski). Es nolēmu rīkoties.

Man likās, ka uzrakstīju pareizi, kā jābūt birokrātiskā sistēmā: "Latvijas padomju jaunatnei traucē dziedāt dziesmas…"

Kaut kur augstos kabinetos to izlasīja un, manuprāt, saķēra galvas: mums te vēl trūkst kādu latviešu nacionālistu, kuri neslēpjoties pa ielām staigā. Disidenti jau dažādas paštaisītas grāmatas izplata, tad vēl rokmūziķi sāks dumpoties! Rezultātā parādījās vārdos neizpausta vienošanās: jūs mūs neaiztiekat, un mēs jūs arī ne.

"Cik forši, ka jūs dziedat krievu valodā, angliski katrs var…"

— Nopietni runājot, mēs pārāk līdzināmies Rietumiem, — atzīst sarunbiedrs. — Atceros šīs Džoanas Stingrejas fotogrāfijas ar pavadoņiem, kuri viņu dievināja. Patiesi dižie mūziķi (gandrīz visi no Ļeņingradas un Maskavas tusiņiem) uz viņu skatījās, kā uz aizrobežas brīnumu, kas varētu izjaukt "murgaino PSRS". Šeit Latvijā arī skatījās pāri okeānam: kā tur dzied un nebaidās! Krievijā tāds stāvoklis beidzās ātri, bet šeit ne, lai gan mēs it kā bijām PSRS Rietumi.

Latvijas (Rīgas, Bolderājas) roks tomēr stipri atšķiras no krievu roka — pēc noskaņas, tekstiem, izpildījuma manieres. Tomēr 1980. gados grupu dziesmu teksti bija dziļāki. Toties instrumentus spēlēja švaki. Tagad jaunie mūziķi spēlē super, bet tekstos bieži vispār jēgas nav, bet citu daiļrade ir ļoti vērsta uz sevi, uz savu iekšējo pasauli ar saviem "garīgajiem dēmoniem" — drūmi. Ne velti 60. gadu grupa Doors Latvijas mūziķu vidū ir populārāka nekā jebkad.

Un vēl, ja mēs 80. gados spēlējām "kā Rietumos' (nu varbūt ļoti gribējām tam ticēt), tad gandrīz visu dziedājām krieviski. Šobrīd Latvijā un Baltijā tagad ļoti maz grupu, kuras dzied krievu valodā. Mēs vienā koncertā Tallinā uzstājāmies, tad kāds igaunis pienācis un teica:" puiši, cik forši, ka jūs dziedat krieviski, angliski tagad jebkurš var…"

155
Temats:
Ceturtdaļgadsimts bez PSRS (11)
Pēc temata
Summertime: "Maskavas virtuozi" un Latvijas bomonds

Sezona šogad sākusies agrāk: ārsti brīdina par lielu pulku ērču

8
(atjaunots 17:10 03.06.2020)
Siltā ziema būtiski ietekmējusi ērču populāciju, turklāt Latvijā aizvien straujāk izplatās šajā reģionā relatīvi jauna ērce, slimību pārnēsātāja, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas infektoloģijas centrs (LIC) apstiprinājis entomologu bažas par to, ka šogad gaidāms milzīgs ērču skaits, vēsta jauns.lv.

LIC pastāstīja, ka pirmā ērce pārbaudei atnesta jau janvārī, un piezīmēja, ka Latvijas teritorijā izplatās relatīvi jaunas sugas ērce, tā saucamā pļavu ērce, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Pļavu ērces mitinās aizaugušās pļavās. Viena mātīte vidēji izdēj līdz 6 tūkstošus olu, tāpēc to populācija ir ļoti liela.

Ērču izplatība Latvijā saistīta ar pamestajām cirsmām, atmatā aizlaistajiem laukiem, kuros gadiem ilgi nav izcirsti krūmāji, un dzīvnieku migrāciju.

Pļavu ērces ir encefalīta, Laima slimības un erlihiozes, kā arī suņiem bīstamās babeziozes pārnēsātājas.

Līdztekus Latvijā relatīvi jaunajai ērču sugai siltās ziemas dēļ ļoti aktīvi ir arī divu citu sugu ērču parstāves. 2020.gada pirmajos 5 mēnešos LIC pārbaudei saņemta 551 ērce, no tām 4,5% izrādījušies encefalīta pārnēsātāji.

Slimību profilakses un kontroles centrs informeja, ka līdz 7. maijam diagnosticēti trīs ērču encefalīta un 13 Laima slimības gadījumi.

Vēl joprojām iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, taču vakcīnu pret Laima slimību un erlihiozi nav, tāpēc ērces koduma gadījuma noteikti vismaz mēnesi jānovēro sava pašsajūta un pirmo simptomu gadījumā jāvēršas pie speciālistiem.

Iepriekš jau vēstīts, kādas sekas cilvēcei var nest globālā sasilšana. Tā var ne tikai skart bīstamu slimību un vīrusu izplatību, bet arī būtiski ietekmēt celtniecības nozari un infrastruktūru, lauksaimniecību un mežsaimniecību, veselības aprūpi un daudzas citas nozares.

8
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības
National Geographic paskaidroja, kāpēc Baltija varētu aiziet zem ūdens
Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā
Ne tikai encefalīts, arī Laima slimība: ar ko draud ērces kodiens Latvijā
 Vilis Krištopāns

Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne medīt zaķus

28
(atjaunots 16:52 03.06.2020)
Visgudrākā politika būtu panākt, lai Latvijā ierastos bagātnieki, taču valdība plānveidīgi iznīcina valstij izdevīgo uzturēšanās atļauju programmu.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – 48% atbalstīja termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām, 32% respondentu to uzskata par nevajadzīgu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš iepriekš paziņoja, ka programma vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Cilvēkiem Latvijā patlaban nav laika pārdomām par uzturēšanās atļauju programmu, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja valsts bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopāns.

"Vienkāršo cilvēku patlaban nodarbina jautājums, kā nepalikt bez darba un par ko nopirkt maizi – kādas tur uzturēšanās atļaujas! Sabiedriskais viedoklis rāda, ka 90% cilvēku tas ir absolūti vienaldzīgi. Un vēl ir cilvēki, kuri saka – nē, mēs nevienu šurp nekādā gadījumā nelaidīsim. Tā ir tuvredzīga un stulba domāšana," uzsvēra Krištopāns.

Diemžēl tikai retais saprot, ka nav liela muiža – piespiest pusmiljonu nabagu aizbraukt, atzīmēja ekspremjers.

"Pati gudrākā politika ir panākt, lai Latvijā ierastos bagātie. Tā ir uzturēšanās atļauju programmas būtība, un to ierobežo līdz ar tranzītu un dzelzceļu. Tad jau slēgsim ciet visu ekonomiku un dzīvosim kā agrāk – medīsim mežā zaķus. Diemžēl šī valstij izdevīgā programma jau ir iznīcināta, un tas ir muļķīgi. Virkne valstu cenšas piesaistīt bagātos, bet Latvijā visi pret to iebilst," konstatēja Krištopāns.

Statistika liezina, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā saņēma 19 121 cilvēks. Kopējie ieguldījumi Latvijas ekonomikā, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujām, šajā periodā sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

Martā Kariņš uzdeva vadībai sagatavot ierosinājumus ar mērķi pieņemt stingrākus uzturēšanās atļauju programmas noteikumus. Plānots, ka nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek iegādāts termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiks palielināta divkārt – līdz 500 tūkstošiem eiro.

Криштопанс: власти топят экономику, будущее - ловить зайцев в лесу
28
Pēc temata
Jurkāns: politiķi "apcērt" Latvijas iedzīvotājus kā okupētu cilti
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

0
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

0
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību