Latvija vēlas atmodināt Baltijas ceļu
(atjaunots 16:51 19.08.2016)
Bērnu filmas uzņemšanai par Atmodas gadiem vajadzīgi masu skati, kuru dalībnieki atkārtos slaveno Baltijas ceļu. Uzņemšana notiks 20. augustā Cēsu apkaimē. Laipni lūgti visi interesenti.RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Bērnu filmas "Paradīze ‘89" uzņemšanas grupa meklē masu skatu dalībniekus, lai atkārtotu vienu no svarīgākajiem notikumiem Latvijas jaunāko laiku vēsturē – Baltijas ceļu.
Kinematogrāfisti ir publicējuši sludinājumu par masu skatu dalībnieku uzņemšanu filmas lapā Facebook. Visi, kas vēlas no jauna izjust patriotisko sajūsmu, kas visus pārņēma 1989. gadā, ir laipni gaidīti 20. augustā šosejas Cēsis-Valmiera iecirknī Bušu gravā. Ieteicams izvēlēties apģērbu, kas atbilstu 80. gadu beigu modei vai vienkārši apģērbu neitrālos toņos (pelēks, bēšs, brūns).
Filmu "Paradīze ‘89" uzņem režisore Madara Dišlere. Filmas varone, deviņus gadus vecā Paula izrādās Latvijas neatkarības cīņas centrā.
"Paradīze ‘89" ir viena no sešām spēlfilmām, kas tiek uzņemtas ar Latvijas Nacionālā kino centra atbalstu projekta "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros. Filmas treileris publicēts producentu kompānijas Tasse mājas lapā.
Aptauja
Vai PSRS laikos dzīve Latvijā bija labāka?
- Nepareizi būtu salīdzināt – laiki ir citi12.3% (8)
- Jā, ES nav labākā alternatīva24.6% (16)
- Nē, nekas nevar būt labāks par brīvību38.5% (25)
- Visur ir sava gaišā un tumšā puse24.6% (16)
Nobalsojuši: 5
Uzņemšana noritēs neilgi pirms Baltijas ceļa gadadienas, jo šogad 23. augusts iekrīt darba dienā. Tiesa, arī 1989. gadā tā bija darba diena – trešdiena, taču diviem miljoniem cilvēku tas netraucēja. Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas 50. gadadienā aptuveni ceturtā daļa Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju nostājās gandrīz 600 km garā dzīvā ķēdē, savienojot Tallinu, Rīgu un Viļņu. Sešus mēnešus pēc Baltijas ceļa Lietuva kā pirmā PSRS republika pasludināja par savu izstāšanos no Padomju Savienības. Tai sekoja Latvija un Igaunija. Pēc Eiropas Parlamenta ierosinājuma kopš 2008. gada ik gadus 23. augustā tiek svinēta Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres diena.
Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.
Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.
©
Sputnik / Владимир Вяткин
Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.
2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.
Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.
Tagi:
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
©
Sputnik / Юки Ивамура
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
©
REUTERS / INTS KALNINS
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.
Lindermans: vakcinācija Latvijā, bērnudārzu slēgšana Rīgā un "ģimenes" problēma
(atjaunots 23:42 23.01.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.Vai Latvijas jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts spēs atrisināt vakcinācijas problēmu valstī? Vai tiešām Rīgā vairs nebūs krievu bērnudārzu? Kāpēc valdībā tiek cilāts jautājums par "ģimeni"? Kāpēc Pasaules čempionāta hokejā Minskā ieplānoto maču atcelšana sāpīgāk skar Latviju, nevis Baltkrieviju?
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.
Tagi: