Ātrgaitas šosejas būvdarbi

Minimālās algas paaugstināšana par 10 eiro mārketinga gājiens

95
(atjaunots 16:51 19.08.2016)
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzskata, ka valdošās koalīcijas lēmums palielināt minimālo algu par 10 eiro ir pašreklāma, jo nauda tik un tā aizies nodokļos.

RĪGA, 18. augusts — Sputnik. Valdošās koalīcijas partijas ir vienojušās, ka nākamgad minimālo algu varēs celt par 10 eiro – līdz 380 eiro. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers šo ziņu uzņēma skeptiski – viņš uzskata, ka paaugstinājums neko nedos, vēsta LETA. Minimālās algas celšana, nepalielinot neapliekamo minimumu, ir deputātu mārketinga gājiens, uzskata arodbiedrību priekšsēdētājs. Ja deputātus patiešām uztrauktu pašreizējā situācija, viņi apspriestu arī šo jautājumu, taču tas nav noticis.

"Pēc nodokļu nomaksas cilvēkam no šīs summas nekas nepaliks," – norādīja Pēteris Krīgers. Pēc viņa domām, tāds minimālās algas paaugstinājums tikai palīdzēs savākt vairāk naudas valsts budžetā. Krīgers cer, ka deputāti ņems vērā šo aspektu un atkārtoti izvērtēs savu lēmumu, jo pašlaik "bumba ir viņu laukuma pusē."

Minimālās algas paaugstināšana par 10 eiro apmierināja arī ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu. Nedēļas sākumā viņš LNT pārraidē "900 sekundes" paziņoja, ka zina, kā apturēt migrāciju – palielināt minimālo algu par 37 eiro no pašreizējiem 370 eiro līdz 407 eiro. Šajā jautājumā Ašeradens atbalstīja labklājības ministra ierosinājumu. 

"Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju," — paskaidroja ekonomikas ministrs.

Taču trešdien valdošās koalīcijas partijas vienojās par to, ka minimālo algu nākamgad varēs celt tikai par 10 eiro. Premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka lēmums pieņemts pēc politiķu konsultācijām ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem. 

Premjers pavēstīja, ka darba devēji piekrituši pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet LTRK uzskata, ka tās strauja celšana pat kaitēs biznesam. Pie tam Labklājības ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka kopš 1. jūlija minimālā alga Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs un trešā zemākā Eiropas Savienībā.

95
Pēc temata
No kā latvieši cenšas paslēpties ārzemēs
Latvijas iedzīvotāji dodas uz Igauniju, igauņi – uz Somiju
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk
Cilvēki aizsargmaskās Romas pieturā, foto no arhīva

No Rīgas transporta katru dienu izsēdina piecdesmit cilvēkus bez sejas maskām

6
(atjaunots 14:27 29.10.2020)
"Rīgas satiksme" aicina Rīgas sabiedriskā transporta pasažierus lietot sejas aizsargmaskas un ievērot distanci.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. "Rīgas satiksmes" preses sekretārs Viktors Zaķis pastāstīja radio Baltkom ēterā, kā uzņēmums tiek galā ar jaunajām prasībām.

No 24. oktobra spēkā stājušās prasības attiecībā uz sejas masku lietošanu visās sabiedriskās vietās, tai skaitā tur, kur cilvēki atrodas fiksētās vietās - publisko pakalpojumu sniegšanas vietās (valsts un pašvaldību, medicīnas un sociālo pakalpojumu sniegšanas iestādēs) un privātā sektora pakalpojumu sniegšanas vietās.

Pēc Zaķa sacītā, katru dienu "Rīgas satiksmes" kontrolieri izsēdina no transporta aptuveni 50 pasažierus, kuri neievēro sejas aizsargmasku lietošanas prasību sabiedriskajā transportā.

"Pašlaik sabiedriskajā transportā ir jālieto maksas. Šobrīd mūsu kontrolieri uzrauga ne tikai biļešu iegādi, bet arī to. Kā viņi apgalvo, katru dienu ir 40-50 gadījumi, kad viņi izsēdina no transporta pasažierus bez maskām. Taču pie mūsu apjomiem procentos tas nav tik daudz, jo dienā mēs pārvadājam aptuveni 200 tūkstošus cilvēku. Tādēļ šis cipars ir neliels. Un mēs varam apgalvot, ka pārsvarā cilvēki tomēr lieto maskas," pastāstīja viņš.

Zaķis uzsvēra, ka kontroles trūkums konkrētos maršrutos nenozīmē, ka pasažieri var nelietot maskas, un aicināja pasažierus atbildīgi izturēties pret valdības ieviestajiem ierobežojošajiem pasākumiem.

Tāpat, pēc viņa sacītā, pasažieriem patstāvīgi ir jāseko līdzi sociālās distances ievērošanai, jo ierobežojošās norādes uz sēdekļiem sabiedriskajā transportā var tikt ieviestas tikai ar Ministru kabineta atļauju.

"Mēs saprotam, ka sociālo distanci ievērot ir grūti, vēl jo vairāk sastrēgumstundās – kad transportā brauc daudz cilvēku, tas vispār nav iespējams. Tādēļ tas paliek pašu pasažieru ziņā. Taču vismaz ir jāmēģina ievērot šo distanci, un šeit, protams, palīgā nāk situācija, kad visi pasažieri valkā maskas," sacīja Zaķis.

6
Tagi:
maska, Rīga, sabiedriskais transports, Latvija
Pēc temata
Latvijā atgriežas obligātais sejas aizsargmasku režīms
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Latvijas Saeimas deputāts Jānis Dombrava

Dombrava biedē Latvijas iedzīvotājus ar humanitārās katastrofas iespēju Krievijā

12
(atjaunots 13:38 29.10.2020)
Latvijas Saeimas deputāts Jānis Dombrava vai nu nolēma pazoboties, vai arī patiešām izrādīja līdzjūtību, bet varbūt arī patiešām nobijās. Twitter viņš publicēja tvītu, kurš ir veltīts Covid-19 situācijai Krievijā.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Pēc pārmetumiem Latvijas varasiestādēm, kuras pārāk maigi cīnās ar Covid-19 pandēmiju, ieviešot nepietiekamus pasākumus, Saeimas deputāts Jānis Dombrava metas virsū kaimiņu Krievijai. Tiesa, uzbrukt nesāka, bet gan piedāvāja izteikt līdzjūtību.

Cik lielā mērā Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības, kurš ir pazīstams ar savu negatīvo attieksmi pret visu, kas nav latvisks, un kurš piedāvāja nojaukt pieminekli Atbrīvotājiem, padzīt krievu valodu un krievus no Latvijas, spēj just līdzi, spriediet paši.

Taču savu publikāciju Dombrava uzsāka neviennozīmīgi. "Šī ir reize, kad nevajag ņirgāties par Krieviju. Nespēja sniegt pietiekamu medicīnisko palīdzību covid uzliesmojuma laikā var piemeklēt jebkuru valsti.

Tas būtu ļoti briesmīgi, ja mūsu kaimiņvalstī sāktos humānā katastrofa," secina deputāts.

​Nekādu pamatojumu šādiem secinājumiem Dombrava nesniedz. Krievijā patiešām plosās koronavīruss, tāpat kā Latvijā. Taču totālas karantīnas valstī vai galvaspilsētā, Maskavā, nav. Varasiestādes ieviesa virkni ierobežojumu, un to ievērošana jau veicinājusi jaunu inficēto skaita samazināšanos.

Krievijā un Latvijā

Vislielākais diennakts laikā inficēto skaita pieaugums tiek novērots Maskavā. Taču, kā atzīmēja Maskavas mēra vietniece sociālās attīstības jautājumos Anastasija Rakova, Covid-19 pandēmijas laikā Maskavas ārsti ir paspējuši uzkrāt lielu pieredzi pacientu ar šo infekciju ārstēšanā, pastāvīga saslimšanas izpēte ļāvusi izveidot skaidras nepieciešamās zāļu terapijas shēmas pacientiem ar dažādu slimības gaitu.

Visas nepieciešamās zāles infekcijas ārstēšanai Maskavas poliklīnikas izsniedz par brīvu. Savukārt gultasvietu skaits, kas ir ieplānots pacientu uzņemšanai Maskavā, ir palielināts par 30%, lai būtu iespēja atdalīt pacientus ar gripas infekcijām, vīrusu infekcijām, pneimonijas slimniekus, ar koronavīrusa infekciju.

Tāpat nevajag piemirst, ka Krievijā ir izstrādātas jau vairākas vakcīnas pret koronavīrusu. Un preparāta "Sputnik V" izmēģinājumu trešās fāzes ietvaros valstī jau notiek vakcinācija.

Tikmēr Latvijā, kur katru dienu inficēto skaita pieaugums izskatās nomācoši, Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPVI noslogojums 90% apmērā) vecāka gadagājuma pacientiem (virs 75 gadiem) un hroniski slimiem ārsti var sākt atteikt ārstēšanu uz likumīga pamata.

Latvijas Veselības ministrija norāda, ka mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtu iedalīšanas principiem pandēmijas periodā ir rekomendējošs raksturs un tie ir nosprausti Valsts katastrofu medicīnas plāna pielikumā Nr.24, kurš attiecas tikai un vienīgi uz pandēmijām. Šādu iekārtu skaits Latvijā šobrīd sastāda 596 vienības.

Tāpat ir zināms, ka no 8845 valstī esošajām slimnīcu gultasvietām 19. oktobrī bija pieejamas 2323 (70-75% aizņemtība), turklāt reanimācijas gultasvietas tika aizņemtas mazākā apjomā: par 65-66%. Kopumā tās ir 272 otrā un trešā līmeņa intensīvajā terapijā un 220 pirmā līmeņa intensīvajā terapijā.

Līdz šim smagi slimo pacientu skaits bija mērāms viena cipara skaitļos, un stacionārā ievietoja vien katru desmito inficēto. Taču pie pozitīvo testu skaita pieauguma virs 3% no kopskaita epidēmijai rodas "nekontrolējams raksturs", tādēļ arī vietas slimnīcās var ātri aizpildīties.

12
Tagi:
Krievija, Latvija, Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
"Nav īstais laiks imigrantiem": Dombrava piedāvā anulēt vīzas un uzturēšanās atļaujas
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

0
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

0
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā