Bijušais LPSR Komunistiskās Partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks

Alfrēds Rubiks: "marksisms šodien ir populārāks nekā pirms 25 gadiem"

378
(atjaunots 13:04 22.08.2016)
Pēdējais padomju vadītājs un pirmais Latvijas politieslodzītais Alfrēds Rubiks pastāstīja Sputnik par dzīvi PSRS laikos, par gadiem pēc tās sabrukšanas un par komunisma gaišo nākotni.

Bijušais LPSR Komunistiskās Partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks ir pārliecināts: Eiropā sociālisma un komunisma idejas ar katru dienu kļūst populārākas, jo Kārļa Marksa darbi tiek izdoti no jauna dažādās valodās un pārdoti visā pasaulē miljonu eksemplāru tirāžās.

— Rubika kungs, vieniem PSRS sabrukšana kļuva par svētkiem, citiem – par traģēdiju, tomēr atmiņas par dzīvi pirms 25 gadiem daudziem "padomju laiku bijušajiem" ir gaišas, kaut vai tāpēc, ka tolaik viņi bija jaunāki. Kādas jūtas ir jums, ja atskatāties pagātnē?

Brīvības piemineklis Rīgā. Foto no arhīva.
© Sputnik / Ян Тихонов

— Mana nostāja ir skaidra: gadsimta ceturtdaļa ir pagājusi nevis kopš Padomju Savienības sairšanas, bet kopš tās izjaukšanas. Man bija pietiekami daudz laika padomāt par "dzīvi PSRS", kamēr sēdēju cietumā, kur 1991. gadā mani iespundēja Latvijas jaunā buržuāziskā valdība par to, ka es aizstāvēju sociālistisko, komunistisko ideju. Es no tās neesmu atteicies – šajā ziņā cietums mani nav izlabojis. Kad es – brīvās Latvijas pirmais politieslodzītais, pēc sešiem gadiem iznācu brīvībā un piedalījos dažādās konferencēs, tostarp arī starptautiskos pasākumos, izrādījās, ka daudzi cilvēki man piekrīt.

Patiesībā milzīgās valsts sabrukumam nebija objektīvu iemeslu. Jā, ekonomika bija atpalikusi, bija vajadzīgas pārmaiņas. Taču bija reāli izlabot visu, ja Brežņevs laikus būtu aizgājis pensijā. Viņš trīsreiz mēģināja aiziet — bet viņam to neļāva. Vecā (maigi izsakoties!) gvarde bija apmierināta ar viņu. Viņi nelaida pie varas jaunekļus, kuri varētu organizēt kārtīgas reformas – mainīt PSRS, nevis to izjaukt.

"Ierēdņu ES tagad ir vairāk nekā PSRS laikā!"

— Es vienmēr saku jauniem: nevajag banāli citēt Marksa darbus, mēģiniet saprast, ko viņš saka, attieciniet viņa vārdus uz mūsdienu realitāti, — turpina Alfrēds Rubiks.

- Kapitālistiskajā sabiedrībā cilvēks strādā 1 stundu savā labā un 7 stundas – īpašnieka labā. Tā, šķiet, viņš rakstīja? 

— Tā ir taisnība. Tā bija pirms simt gadiem, un tāpat ir arī tagad. Tagad gan ir vēl sliktāk. Padomju laikā cilvēkam arī nemaksāja visu algu, bet naudu krāja sabiedriskos fondos un pēc tam sadalīja: bezmaksas dzīvokļiem, izglītībai, medicīnai. Protams, bija arī problēmas. Piemēram, jaunus dzīvokļus piešķīra lēni, rindas bija milzīgas. Tāpēc, kad es vadīju Rīgu no 1984. līdz 1990. gadam, es pastāvēju uz kooperatīvo māju būvniecības apjomu palielināšanos – tiem, kuri spēja to nopirkt. Tādu bija daudz.

— Es dzirdēju, ka ierēdņu Padomju Savienībā bija neticami daudz, bet birokrātiskā mašīna — ārkārtīgi lempīga. Jūs esat bijis Eiropas Parlamenta deputāts. Vai ES ir mazāk ierēdņu? Cik lielā mērā birokrātizēta sistēma?

Aptauja

Vai PSRS laikos dzīve Latvijā bija labāka?
  • Nepareizi būtu salīdzināt – laiki ir citi
    12.3% (8)
  • Jā, ES nav labākā alternatīva
    24.6% (16)
  • Nē, nekas nevar būt labāks par brīvību
    38.5% (25)
  • Visur ir sava gaišā un tumšā puse
    24.6% (16)
Nobalsojuši: 5

— ES ierēdņu skaits ir lielāks, un viss ir ļoti birokratizēts. PSRS procesi notika straujāk nekā ES sistēmā. PSRS laikā viss ritēja ļoti ātri, ja bija pavēle "no Politbiroja". 

Rīkojumi iedarbojās tieši. Tiklīdz no "augšas" tika teikts, ka līdz 2000. gadam katrai ģimenei ir jābūt atsevišķam jaunam dzīvoklim, LPSR ierēdņi sāka darboties. Es esmu pārliecināts, ka šis plāns būtu realizēts, ja PSRS nebūtu izjaukts.

Tagad ES vadības rīkojumiem nav tiešas darbības: kāds kaut ko saka, taču nav skaidrs, kur un – galvenais – kā to izpildīs (un vai vispār izpildīs).

Piebildīšu, es biju un palieku plānotās saimniecības piekritējs. Šobrīd ES tādas nav. No tā rodas nestabilitāte gan lauksaimniecībā, gan būvniecībā, gandrīz visās jomās. Pārsvarā cilvēki grib justies droši un stabili, tomēr es šaubos, ka tādā Eiropā, kādu mēs redzam tagad, stabilitāte vispār kādreiz būs. "PSRS vairs nav. Agrāk vajadzēja domāt!"

— Daudzi no tiem, kuri 1980. un 1990. gadā iestājās par PSRS sabrukumu, tagad pārdomā pagātni un sevi tajā…

— Jā, un es bieži tiekos ar cilvēkiem, kuri ir "pārdomājuši". Taču vajadzēja domāt ar galvu tolaik! Kur viņi bija, kad mani arestēja 1991. gadā? Tie kuri gribēja, lai mani ietupinātu, no visām pusēm ielenca CK ēku, bet nedaudzie mani aizstāvji pat iepīkstēties nevarēja: labākajā gadījumā viņus vienkārši piekautu. Nu lūk, pagājusi jau ceturtā daļa gadsimta kopš PSRS beigam. Latvijā tik tikko savāksies pusotrs miljons iedzīvotāju. Ja nu vēl lielākā daļa šī skaita būtu jauni, aktīvi, darbaspējīgi… pārsvarā tie ir neko neražojoši ierēdņi – birokrāti un pensionāri. Pašreizējās varas iestādes ir izdarījušas visu, lai šeit nepaliktu jaunieši un darbaspējīgi cilvēki. Jaunie un perspektīvie strādā ārzemēs un nes labumu tur.

— Cik lielā mērā pašlaik Eiropā ir populāras un spēcīgas sociālisma, pat komunisma idejas?

— Vērienīgākās protestu akcijas rīko kreisās partijas un organizācijas. Kad ES sākās ekonomiskā krīze, no jauna miljonu eksemplāru tirāžās sāka izdot Kārļa Marksa, nevis Ādama Smita grāmatas pat. Es uzskatu, ka sociālisma un komunisma idejas ir dzīvas. Kapitālisms ir ievedis pasauli strupceļā, pašreizējās ekonomiskās problēmas ar kapitālisma idejām vairs nav iespējams atrisināt.

"… Vai tad viņus Kremlis deportējis? Viens otru nosūdzēja!"

— Šķiet, ka jums būtu jālamā komunisms un "nolādētais PSRS". Jūs audzināja patēvs, leģionārs, gandrīz visa jūsu ģimene tika deportēta, vēlāk jums, cilvēkam "ar sliktu biogrāfiju", neļāva kāpt pa karjeras kāpnēm.

— Patēvs bija īsts latvietis – Ēvalds Ērglis. Viņš bija ļoti godīgs cilvēks. Jā, 1944. gadā viņu mobilizēja Waffen SS leģionā: no rīta aizgāja uz darbu dzelzceļa stacijā – un viss. Pēc tam viņu nosūtīja uz filtrēšanas nometni kaut kur Urālos, bet mājās viņš atgriezās ar visām tiesībām un turpināja strādāt tālāk, pat pie šosejas Rīga-Daugavpils būvdarbiem. Es viņam tur palīdzēju. Tolaik īpašas tehnikas nebija, un visu darīja ar rokām: pieaugušie ar lieliem āmuriem saskaldīja dolomīta bluķus, bet mēs, sīkie, tos drupinājām sīkās frakcijās. Visa pārtika – maize un skābpiens. Tas bija 1947.-1949. gadā.

Ja runāt par deportācijām tad… pats savējos, latviešus, es dažkārt nesaprotu. Kurš tad rakstīja denunciācijas? Kremlis? Nē, paši viens otru denuncēja: satiekas divi viensētā, kuriem liekas, ka trešais dzīvo labāk, un uzraksta par viņu, kam vajag. Jā, cieta daudzi nevainīgi cilvēki. Un tomēr es nesaprotu cilvēkus, kuri uzskata, ka šīs ģimenes sāpes var pārvarēt ar nacionālismu.

Kāpēc tagad šīs dusmas nav vērstas uz tiem, kuri iznīcina latviešu nāciju? Es runāju par XXI gadsimta piespiedu deportācijām, kuru laikā latvieši pamet Latviju. Ir apritējuši 25 gadi kopš PSRS vairs nepastāv, kopš Latvija ir brīva — un kas notiek? Vai daudzus iedzīvotājus politiķi spējuši te noturēt? Lūk, kāds ir rezultāts.

378
Temats:
Ceturtdaļgadsimts bez PSRS (11)
Pēc temata
Suverenitāšu parāde. PSRS pēdējās dienas
PSRS un ASV līderi - Gorbačovs un Reigans Ženēvā. 1985. gada ieraksts
Latvija atcerējās barikādes: solījumi netika izpildīti, par PSRS nesēro
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

4
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

4
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

9
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

9
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija