Brīvības piemineklis Rīgā. Foto no arhīva.

Back in the USSR

218
(atjaunots 18:45 18.08.2016)
Pirms ceturtdaļgadsimta savu eksistenci beidza PSRS. Tā saira 15 neatkarīgās republikās. Katra no tām devās pa savu ceļu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins "sarkanās impērijas" bojāeju nosauca par ģeopolitisko katastrofu, taču lielākajai daļai jauno valstu radās iespēja celt vai atjaunot savu valstiskumu.

RĪGA, 17. augusts — Sputnik, Viktors Petrovskis. PSRS sabruka ekonomisku iemeslu dēļ. Plānveida ekonomika nebija dzīvotspējīga, un komunisma celtniecības ideja jau pašos tās pamatos bija utopiska. Tas kļuva saprotams jau 60. gados. Ņikitas Hruščova dēls Sergejs kādā intervijā stāstīja, ka jau viņa tēva valdīšanas laikos visi saprata: komunisms, kādu to tēloja sākotnēji, nav iespējams.

Hruščova acīs "gaišajai nākotnei" bija konkrēti vaibsti: lai katram PSRS iedzīvotājam būtu savs mājoklis. Ar ērtībām. Pēc kara valsts gulēja drupās, un šis uzdevums bija ļoti svarīgs.

"Pēc būtības, tēvs gribēja, lai PSRS panāktu ASV no mājokļu nodrošinājuma viedokļa. Tā bija "komunisma celtniecība" viņa acīs," – stāstīja Sergejs Hruščovs, kurš dzīvo ASV kopš 1991. gada.

Šodien daudziem PSRS dzimušiem cilvēkiem attieksme pret Padomju Savienību ir emocionāla, nevis racionāla. Vieni skumst par "stagnācijas" un "varenības" gadiem, bet citi, gluži pretēji, Savienību uzskata par absolūtu ļaunumu.

Protams, gan vieniem, gan otriem ir savi iemesli tādiem uzskatiem. Maigi izsakoties, PSRS bija neviennozīmīga valsts. Piemēram, Staļina laiki kardināli atšķiras no Gorbačova valdīšanas perioda. Apstākļi mainījās līdz ar cilvēku, kurš vadīja lielāko valsti pasaulē.

Šodien daudzi PSRS atceras kā stabilu un mierīgu valsti, kurā nebija bomžu, iekšējo konfliktu un cilvēki viens pret otru izturējās labvēlīgi, brālīgi. Tas ir "nostalģijas rožaino briļļu" efekts – atmiņas par jaunību, kad koki bija lieli, bet mēs bijām maziņi. Un par varenību. No valsts baidījās, jā, taču jautājums ir par to, vai pret PSRS izjuta cieņu.

Patiešām, laiki bija citādi – ne tik strauji un agresīvi. Taču arī informācija padomju pilsoņiem, kuri apdzīvoja sesto daļu sauszemes, bija pieejama tikai daļēji. Kā tad notiek mūsdienās? Ja kaut kur ārvalstīs noticis terorakts, ar savu gadžetu palīdzību mēs to uzzinām jau pēc dažām minūtēm. Pasaule ir kļuvusi mazāka, bailes – lielākas, dzīve – ātrāka. PSRS nekā tamlīdzīga nebija. Toties bija ilūzija, ka viss ir labi un mierīgi. Taču dzīve ritēja uz priekšu ar visām tās problēmām, traģēdijām un notikumiem. Vienkārši mēs daudz ko nezinājām.

Kad sākās karš Afganistānā, neviens par to vispār nerunāja. Saskaņā ar oficiālo informāciju, padomju karavīri devās turp vākt kokvilnu. No visas PSRS uz Černobiļu sūtīja iesauktos kareivjus, bet Pripjatā pat netika atcelta parāde, lai sabiedrībai parādītu, ka nekas briesmīgs nav noticis. Apstarotie cilvēki dārgi samaksāja par šiem meliem. Ja zviedri nebūtu sacēluši trauksmi, iespējams, informācija par Černobiļas katastrofas mērogiem pat netiktu atklāta.

Aptauja

Vai PSRS laikos dzīve Latvijā bija labāka?
  • Nepareizi būtu salīdzināt – laiki ir citi
    12.3% (8)
  • Jā, ES nav labākā alternatīva
    24.6% (16)
  • Nē, nekas nevar būt labāks par brīvību
    38.5% (25)
  • Visur ir sava gaišā un tumšā puse
    24.6% (16)
Nobalsojuši: 5

Es nedomāju ne demonizēt, ne arī attaisnot PSRS. Manuprāt, šī valsts nebūtu spējusi pastāvēt mūžīgi – pārāk labi bija redzams, cik tā ir nepilnīga.

Šķist, nevis būt

Paskatīsimies uz slaveno lozungu "Panākt un apdzīt Ameriku!" – PSRS galveno ārpolitisko pretinieku. Šis Hruščovam piedēvētais lozungs jau pašos pamatos ir nepilnīgs. Galu galā, padomju valsts vadība par labas dzīves paraugu, par komunisma iemiesojumu dēvēja "pūstošos Rietumus". Visa Padomju Savienība bija pārpilna ar tamlīdzīgiem paradoksiem.

Interesanti, kas notiktu, ja mūsdienu cilvēks, kurš grimst ilgās pēc Padomju Savienības, patiešām atgrieztos tajā. Vai viņš tādā vidē jutīsies komfortabli? Domāju, ka dažam labam, iespējams, iepatiksies, taču diezin vai tādu būs vairākums. Lai kādas pašlaik būtu problēmas un grūtības, mēs dzīvojam daudz komfortablākā pasaulē. Es nerunāju par pašiem nabadzīgākajiem slāņiem, taču tā saucamā vidējā klase pašlaik var atļauties daudz vairāk nekā agrāk. 

Mašīna nav luksuss, tā ir pārvietošanās līdzeklis. Atsevišķs dzīvoklis vai māja, iespējams, gan kredītā, taču ir pieejama daudziem. Neapšaubāmi, mūsu sadzīve ir labāka. Mēs brīvi pārvietojamies pa pasauli. Varam doties uz ārzemēm, tikties ar ārzemniekiem, saņemt informāciju dažādās valodās. PSRS laikos tas bija pieejams tikai nedaudziem.

Es saprotu, ka šis raksts daudziem nepatiks, jo, kā jau teicu, attieksme pret bijušo "sarkano impēriju" ir ļoti emocionāla. Uzvara karā, atombumba, pirmais cilvēks kosmosā, Prokofjevs, Šostakovičs, Solžeņicins, Saharovs… PRSR ir atstājusi nozīmīgas pēdas vispasaules zinātnē un kultūrā. No šī viedokļa, protams, ar to var lepoties. Taču tai pašā laikā šī valsts radīja NKVD, GULAGus, 58. pantu, Ježovu, Beriju, Černobiļu, Afganistānu…

Mūsdienās PSRS ir gan politiska iespēja, gan "fantomu sāpes".

Bijušajās padomju republikās nereti tiek runāts par to, kā cilvēki dzīvojuši padomju sistēmas jūgā. Daļēji tā patiešām ir, jo Staļina represijas skāra daudzu republiku iedzīvotājus, tomēr mūsdienu politiķi šo tēmu nereti noved līdz absurdam. Piemēram, par režīma upuriem sevi uzskata 70. gadu beigās un pat 80. gados dzimušie cilvēki. Latvijā viens pēc 1991. gada dzimis deputāts pat stāsta, kā cietis no padomju varas – mātes klēpī būdams.

Tādas spekulācijas ir saprotamas, jo pēc PSRS sabrukuma bija jāveido jauns politiskais kurss. Bijušajās padomju republikās manna no debesīm nekrita, un nācās kaut kā skaidrot iedzīvotājiem savas pašu ekonomiskās neveiksmes. Pie visa vainojams padomju mantojums – tas taču ir ļoti ērts aizbildinājums.

Tas darbojas, kamēr vien iedzīvotāji tam grib ticēt. Psihologi to skaidro ar upura kompleksu – tādā stāvoklī cilvēkam nav jābūt atbildīgam par saviem darbiem, viņš visu var pamatot ar ārējo faktoru ietekmi. Piemēram, bezdarbnieks, kurš, vāļādamies uz dīvāna, lamā valdību, rod pamatojumu savām neveiksmēm, un tas viņam nes gandarījumu.

AES teritorijā
© Sputnik / Oksana Dzadana

Kāds mans paziņa pēc skolas nevarēja sameklēt normālu darbu. Manuprāt, iemesls ir acīmredzams – viņš dzer un spēlē automātos. Taču viņš pats turklāt ir pārliecināts, ka viņš tiek pakļauts etniskajai diskriminācijai: sak, citādi viņš stabili būtu zirgā un saņemtu lielu algu.

Lielākajā daļā pēcpadomju republiku vēl joprojām ir saglabājusies padomju sabiedrība. Tas ir simptomātiski. Teiksim, Baltijas valstis centīgi pilda visus Eiropas Savienības un NATO ieteikumus. Latvieši, lietuvieši un igauņi īpaši necenšas aizstāvēt savas intereses ES, atšķirībā, piemēram, no Polijas, kura PSRS sastāvā neietilpa, taču bija sociālistiskās nometnes valsts. Man šķiet, tāda bezierunu paklausība ir sovjetiskās domāšanas rezultāts, tikai agrāk centrā bija Maskava, bet tagad – Brisele.

Ļoti daiļrunīgs ir stāsts par NATO tankiem, kuri iegāja Baltijas valstīs, lai nostātos pie robežas ar Krieviju. Jā, situācija ir citāda, vēsturiskais periods ir cits, taču valstis no jauna brīvprātīgi ielaiž savā teritorijā citas valsts karavīrus. Atgādināšu, ka arī 1940. gadā padomju tanki bez grūtībām ienāca Latvijā – to atbalstīja prezidents Kārlis Ulmanis. Reiz sarunājos ar kādu pazīstamu krievu žurnālistu, kurš Rīgā ieradās, lai tiktos ar skatītājiem.

"Kādi ir iespaidi?" – pajautāju pēc uzstāšanās.

"Es sapratu, ka šeit vēl joprojām ir ļoti daudz padomju cilvēku," – viņš atbildēja, turklāt necenzdamies piešķirt saviem vārdiem pozitīvu vai noraidošu jēgu.

Pašlaik bijušās padomju republikas meklē savu identitāti. Tas ir dabisks process, jo valstiskuma pieredze tām ir visai neliela. Meklējumi rit smagi, jo pastāvīgi draud ar nepieciešamību pamest komforta zonu.

Lai dzīvotu kā Eiropā, ir jāstrādā kā Eiropā

2004. gadā, kad Baltijas valstis stājās Eiropas Savienībā, politiķi solīja, ka pēc desmit gadiem šīs republikas pietuvosies dzīves līmenim, kāds valda savienības "vecajās" valstīs. Protams, tas nav noticis.

Un tomēr Eiropas Savienība dāvāja arī dažādas priekšrocības: atvērtas robežas, iespēju strādāt ārvalstīs. Tiesa, Baltijas valstīm tā izrādījās nopietna problēma, jo iedzīvotāju skaita kritums pēdējo desmit gadu laikā ir pārspējis visus rekordus. Demogrāfi norāda, ka tamlīdzīga emigrācija nav notikusi pat Otrā pasaules kara laikā. Simtiem tūkstošu cilvēku no katras Baltijas republikas ir devušies uz bagātākām ES valstīm. Tikai Latvija vien ir zaudējusi 250-300 tūkstošus cilvēku. Iespējams, kāds jau atgriezīsies dzimtenē, taču diezin vai to skaits būs īpaši liels. Algas Īrijā vai Vācijā ir desmitiem reižu lielākas nekā Baltijas valstīs – tas ir galvenais arguments par labu emigrācijai.

Zīmīgi, ka arī Latvijas valdības locekļu bērni ir stājušies emigrantu rindās. Piemēram, premjerministra Māra Kučinska dēls dzīvo Vācijā, un premjers neslēpj, ka lepojas ar viņu un vēl sekmīgu karjeru svešatnē.

Tiesa, no PSRS prom nebrauca nevis tāpēc, ka dzīve tur bija viegla un jauka, bet gan tāpēc, ka tādu iespēju gandrīz nebija. Pirmkārt, par to bija paredzēts sods, no noteica ne īpaši humānie likumi, otrkārt, cilvēks saprata, ka tas ir uz visiem laikiem. Neviens viņu atpakaļ neielaistu.

Mani paziņas 80. gadu vidū emigrēja uz Kanādu. Pametot padomju Latviju, viņi atzinās, ka nezinot, vai varēšot vēl kādreiz sastapt savus tuviniekus. Tas bija ceļš vienā virzienā. Pēc tam PSRS sabruka, un viņiem radās iespēja braukt uz Latviju, kad vien rodas vēlēšanās, taču es vēl joprojām atceros bailes viņu acīs: vai patiešām viņi nekad šurp neatgriezīsies? Kad stāsta, ka, sak, no PSRS neviens prom nebrauca, bet no Baltijas valstīm bēg, ko māk, man vienmēr ataust atmiņā šie cilvēki. Esmu pārliecināts, ka daudzi padomju pilsoņi būtu izmantojuši iespēju, ja tā viņiem tiktu dota.

Taču ir nepareizi vainot PSRS par visām jauno valstu problēmām. Vai atceraties okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķinu, ko sarīkoja Baltijas valstis? Tas izskatījās patiešām komiski. Latvija sarēķināja vairākus simtus miljardu eiro, taču teica, ka nelūgs no Krievijas šo naudu. Par atbildi Krievija pavēstīja, ka ir gatava aprēķināt līdzekļus, ko PSRS ieguldīja Baltijas republiku infrastruktūrā – šķiet, ka arī tur varētu sanākt liela nauda.

Pie tam PSRS netaupīja līdzekļus nacionālo republiku kultūras attīstībai. Republikānisko autoru grāmatas tika aktīvi izdotas, tulkotas krievu valodā un izplatītas tirāžās, kas sasniedza miljonus. Netika aizliegtas arī mazākumtautību valodas, lai gan, protams, galvenā un svarīgākā visur bija krievu valoda – kas nu bija, tas bija.

Man šķiet, ka patiesībā pēcpadomju telpa ļoti baidās šķirties no PSRS un turpināt savu evolūciju pastāvīgi. Savienība šīm valstīm ir kļuvusi par smagu enkuru, kurš vienlaikus dāvā stabilitātes sajūtu, it īpaši mūsdienu pasaulē, kur vērojama ideoloģiskā un ģeopolitiskā krīze. Pat tie, kas apgalvo, ka ienīst padomju varu, šķiet, turas pie tās, lai vajadzīgajā brīdī atgādinātu par "padomju šausmām". Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim doties uz priekšu, ja beidzot atzīsim, ka PSRS vairs neeksistē, bet mēs vēl joprojām esam dzīvi. Mēs varēsim doties tālāk, pretī nākotnei. Iespējams, pat gaišai nākotnei.

218
Temats:
Ceturtdaļgadsimts bez PSRS (11)
Pēc temata
Latvija atcerējās barikādes: solījumi netika izpildīti, par PSRS nesēro
Bez PSRS uzvaras Tēvijas karā Latvijas neatkarība nebūtu iespējama
Darba vieta Saeimā, foto no arhīva

Latvijā varētu no jauna ieviest ārkārtējās situācijas režīmu

12
(atjaunots 13:45 29.05.2020)
Ja iedzīvotāji neievēros drošības pasākumus pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas 9. jūnijā, valdība atkal ieviesīs minēto režīmu.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš informēja, ka sakarā ar Covid-19 pandēmiju ieviesto ārkārtējās situācijas režīmu nav plānots pagarināt pēc 9. jūnija.

Taču tagad noskaidrojies, ka otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets pieņēmis Tieslietu ministrijas plānu, kas ļauj elastīgi reaģēt uz stāvokli pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas.

Tieslietu ministrija pieļāva, ka epidemioloģiskā situācija pēc tā atcelšanas var strauji pasliktināties. Tādā gadījumā valdība no jauna izsludinās ārkārtējo situāciju.

Turklāt pat pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas 9. jūnijā nav plānots atteikties no visiem ierobežojumiem. Pretējā gadījumā augs epidēmijas atkārtota uzliesmojuma risks. Situāciju ir grūti prognozēt, brīdināja TM.

Ar mērķi mazināt atkārtotas ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas iespējas, iedzīvotājiem ir jāievēro sociālā distance pat pēc 9. jūnija. Nav pieļaujama arī liela skaita cilvēku pulcēšanās vienuviet.

Atgādināsim, ka iepriekš Rīgas dome pieņēma lēmumu atcelt plašos pasākumus, kas veltīti Līgo svētkiem, Latvijas neatkarības atjaunošanas 30 gadu jubilejai, kā arī Mātes dienai un Bērnu aizsardzības dienai. Pagaidām nav zināms, vai notiks pilsētas svētki, kas ieplānoti augusta vidū.

Jāpiebilst, ka TM plānā minēti trīs galvenie principi, ko vēlams ņemt vērā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Starp tiem ir minimāla cilvēka tiesību ierobežošana, sabiedrības veselības apdraudējuma minimizācija un svarīgu pakalpojumu pieejamība.

Saskaņā ar plānu, valsts iestādes iespēju robežās turpina sniegt pakalpojumus attālināti. Tiesu sistēma, valsts un pašvaldību iestādes, pakalpojumu saņemšana, kriminālsodu izpilde, sociālo un medicīnas pakalpojumu sniegšana – tas viss darbosies ar īpašiem noteikumiem.

Sods par pašizolācijas pārkāpšanu un ierobežojumu pārkāpumiem publiskās sapulcēs saglabājas.

Šis projekts vēl jāapstiprina Saeimā.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā bija fiksēti četri Covid-19 inficētie. Viens  cilvēks ar koronavīrusa infekciju ir miris.

Mirušais piederēja pie 70-75 gadu vecuma grupas, viņam bija hroniskas slimības.

Patlaban ar koronavīrusu inficēto cilvēku kopējais skaits valstī sastāda 1061 cilvēku, 741 inficētais ir izveseļojies, 24 cilvēki miruši.

Slimnīcās ārstējas 23 pacienti. 20 pacientiem konstatēja vidēji smaga slimības gaita, trīs cilvēki ir smagā stāvoklī. No slimnīcām izrakstīti 149 pacienti.

12
Tagi:
koronavīruss, ārkārtējā situācija, Latvija
Pēc temata
Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ir pagarināts līdz 9. jūnijam
Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur
Rīgas dome pastāstīja, kad atjaunosies atlaides pensionāriem sabiedriskajā transportā
Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi
Atkritumu konteiners Rīgā, foto no arhīva

Rīga slīkst atkritumos

17
(atjaunots 14:59 29.05.2020)
Kopš 20. maija Rīgā stājusies spēkā atkritumu izvešanas jaunā kārtība. Pilsēta sadalīta četrās zonās, katrā no tām strādā savs operators. Tomēr modeļa nomaiņa nav noritējusi gludi.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik, Jūlija Granta. Atkritumu reforma, kas palīdzēja vides ministram Jurim Pūcem "gāzt" Rīgas domi un iesēdināt galvaspilsētas vadības krēslos valdības koalīcijas ielikteņus, plīst pa visām šuvēm: galvaspilsēta slīkst atkritumu kalnos.

Nezināma iemesla dēļ "X" stunda rajonu pāreja no viena apkalpojošā operatora pie otra bija ieplānota 20. maijā, lai arī iepriekš noslēgtie līgumi paredzēja mēneša maksu, tātad – arī pakalpojumus. Pie tam, pat noslēdzot jaunus līgumus, operatori nesniedza klientiem informāciju par to, kad un kādā termiņā tiks ieviesti jaunie grafiki. Nekādu pārejas periodu sistēma neparedzēja.

20. maijā pagaidu administrācija izsūtīja mundras ziņas presei: jaunos līgumus par atkritumu izvešanu noslēguši 74% klientu. Pagaidu administrators Edvīns Balševics apgalvoja, ka sadzīves atkritumu apstrādes jaunā kārtība risina un sakārto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas līdz šim bijusi haotiska un nepārskatāma. Viņš apliecināja, ka izmaiņas nodrošināšot tīru un sakoptu vidi galvaspilsētā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piebilda, ka arī klienti, kuri vēl nav paspējuši noslēgt līgumus, nepaliks bez atkritumu izvešanas – viņi varot vērsties pie savas zonas operatora ar iesniegumu, un uzņēmumu pienākums būs izvest atkritumus, bet klientam vajadzēs apmaksāt pakalpojumu. Iesniegumi par atkritumu izvešanu tiks izpildīti tikai ar priekšapmaksu.

Patiesībā "pārskatāmā sistēma" jau nedēļu pēc starta ir pārvērtusi Rīgu par otru Neapoli atkritumu karu laikā. Rajonus, kas no uzņēmuma "Clean R" nonākuši "Eco Baltia vide" ziņā, pārpilda smirdoši konteineri. Tas ir nepatīkami daudzdzīvokļu mājās, kur atkritumi tiek izvesti reizi divās vai trijās dienās, vēl nepatīkamāk – privātajā sektorā, kur atkritumus izved reizi nedēļā, vai pat divās: ja nav izvesti tagad gaidi, bet, kamēr gaidi, krāmē atkritumus kaut vai kabatās...

Solījums "nodrošināt visus" nedarbojas, operatori netiek galā ar "pēdējā brīdī" noslēdzamo līgumu lavīnu. "Eco Baltia vide" Sputnik Latvija korespondentam paskaidroja, ka līgumu dienests strādā atsevišķi, bet datu bāze un grafiku sastādīšana – atsevišķi, tāpēc viņi nevar pateikt, kad tiks apstrādāts līgums un jaunais klients tiks iekļauts grafikā.

Ja haoss iestājies jau ar ilgtermiņa (7 gadu) līgumiem, kā var cerēt uz "saistībām", kas jāpilda tikai ar priekšapmaksu? Dokumentu ir divreiz vairāk. "Līgums-grafiks" vietā iznāk "pieteikums-priekšapmaksas rēķins-apmaksas apstiprinājums-grafiks".

Piedevām vēl iestājies silts laiks, tāpēc līguma gaidīšana kļūst vēl grūtāka. Iespējams, šeit meklējama slēpta jēga: atbrīvojušies no atkritumu kaudzēm, rīdzinieki aizmirsīs, ka "pārskatāmā reforma" padarījusi viņus mazliet nabadzīgākus – atkritumu izvešanas tarifi ir paaugušies, apkalpošanas biežums palielinājies, piemēram, ja agrāk grafiki tika sastādīti ik mēnesi, tagad – ik nedēļu. Un operatora reisu biežums no aptuveni 48 (4 nedēļas mēnesī) pieaudzis līdz 52 gadā. Līdz ar tarifa pieaugumu tas nodrošinās operatoriem ienākumu pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar veco sistēmu.

Rīgas pagaidu administrācija norādīja, ka, noslēdzot līgumu, iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko konteineru. Patiesībā konteineri palikuši tie paši, bet līgumu marta versijās bija paredzēta to nomas maksa! Pēc klientu sašutuma viļņa absurdā prasība tika atcelta līdz ar drakoniskajiem sodiem par konteinera bojāšanu vai zaudēšanu.

Tika apgalvots, ka saskaņā ar jauno līgumu visi operatori bez maksas nodrošinās utilizējamo atkritumu izvešanu (papīrs, metāls, plastmasa, stikls), tomēr standarta līgumā tāda iespēja nav paredzēta. Acīmredzot bezmaksas izvešana attiecas uz 1050 šķiroto atkritumu punktiem, ko divu gadu laikā plānots veidot galvaspilsētā. Tātad apzinīgajiem pilsoņiem nāksies ne tikai šķirot atkritumus, bet arī nogādāt tos tuvākajā punktā.

Par to, ka esat apkrāpti, varēsiet dusmoties pēc diviem gadiem, jo atkritumos slīkstošo iedzīvotāju pašreizējos pārmetumus pagaidu administrācija ir noraidījusi ar argumentu no kategorijas "pats tu esi muļķis" – noslēgtais līgums nenozīmējot, ka jau šodien vai rīt klientam tiks sniegts pakalpojums un viņa atkritumu konteiners nekavējoties tiks iztukšots. Ja jūs atverat kontu bankā, maksājumu karti ar klienta vārdu un uzvārdu jums neizsniedz uzreiz!

Administrācija palūdza iedzīvotājus ar sapratni uztvert izmaiņas un ņemt vērā: vajadzīgs laiks, lai visas puses pielāgotos viena otrai – atkritumu šķirošana pārcieš vēsturiskas pārmaiņas, un īslaicīgās neērtības attaisnosies ilgtermiņa perspektīvā.

Lai arī konteiners ir tas pats, nevērīgā attieksme pret klientu interesēm pieaugs, viņu maciņi kļūs plānāki. Vēsturiskas pārmaiņas ir svarīgākas nekā smirdoņa no atkritumu konteinera.

17
Tagi:
Rīgas dome, Rīga, atkritumi
Pēc temata
Rīdzinieki satraukti – Brīvības pieminekli okupējušas žurkas
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Žurkas iebiedējušas veselu māju Rīgā. Namu pārvalde neko nedara
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju