RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik. Jūnijā veiktās aptaujas "Baltic International Bank Latvijas barometrs" rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ekonomisko situāciju valstī vēl joprojām vērtē pesimistiski.

© Sputnik / Вадим Анцупов

Igaunijas uzņēmēji nav apmierināti ar Krievijas sankciju pagarināšanu

Maijā analītiķi, apspriežot pirmā ceturkšņa rezultātus, izdarīja pozitīvus secinājumus par Baltijas valstu ekonomikas stāvokli, piemēram, bankas DNB eksperti apgalvoja, ka Baltijas ekonomikas izaugsmes tempi ir mēreni, taču visās trijās valstīs šogad pārsniegs ES vidējos rādītājus. Savukārt maijā starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) saglabāja Latvijas kredītu reitingu ingtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā — tas joprojām paliek "A-" līmenī ar stabilu nākotnes prognozi.

Tomēr jūnijā Latvijas iedzīvotāji vairs nebija vienisprātis ar šo optimistisko viedokli. Tikai 2% iedzīvotāju pašreizējo ekonomisko situāciju uzskata par labu, bet 53% respondentu uzskata, ka tā ir slikta, turklāt maijā neapmierināto skaits bija par 6% mazāks.

© Sputnik / Valery Melnikov

Igors Jurgens: nenodalu kontrsankciju sekas krievu un latviešu ciestajos zaudējumos

Vēl vairāk, salīdzinājumā ar šī gada maiju, pasliktinājies ir arī valdības darba vērtējums — tā indekss ir krities par 12 punktiem. "Latvijas barometra" aptaujā maijā Latvijas iedzīvotāji apgalvoja, ka valstij ir jāizveido labi apmaksātas darba vietas, jāsamazina un jāsakārto nodokļi, jāpalielina minimālās algas apmērs, turklāt jāattīsta ekononomika un ražošana. Skaidrs, ka jūnijā neviens no šie noteikumiem netika izpildīts.

Kritisku viedokli par savas ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli izteica 32%, un tikai 12% respondentu norādīja, ka tas ir labs. Viens no iemesliem — ģimenes, kas cerēja uz valsts atbalstu pirmā mājokļa iegādei, tagad būs spiestas maksāt lielākus kredīta procentus. Un tomēr pilsoņi ir noskaņoti optimistiski — 11% uzskata, ka gada laikā viņu ģimenes materiālais stāvoklis pasliktināsies, 32% vērtē, ka tas uzlabosies. Toties par valsts nākotni pilsoņi ir daudz sliktākās domās nekā paši par savējo. 15% aptaujāto uzskata, ka pēc gada ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies, savukārt 21% sagaida, ka tā pasliktināsies.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

© Sputnik / Sergey Melkonov

Endziņš: taras depozīta sistēma Latvijā nokavējusi piecus gadus

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

© CC BY 2.0 / flickr / Bernt Rostad / Birzu Alus

Latvijas Saeima ierobežojusi alus realizāciju PET pudelēs

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.