Viens eiro. Foto no arhīva

Tikai 2% Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar valsts ekonomiku

43
(atjaunots 06:57 22.07.2016)
Maijā Latvijas iedzīvotāju domas par pasauli, ekonomiku un valdības darbu bija optimistiskākas, taču jūnijā virsroku atkal guva pesimisms. Tikai 2% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī ir laba.

RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik. Jūnijā veiktās aptaujas "Baltic International Bank Latvijas barometrs" rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ekonomisko situāciju valstī vēl joprojām vērtē pesimistiski.

Maijā analītiķi, apspriežot pirmā ceturkšņa rezultātus, izdarīja pozitīvus secinājumus par Baltijas valstu ekonomikas stāvokli, piemēram, bankas DNB eksperti apgalvoja, ka Baltijas ekonomikas izaugsmes tempi ir mēreni, taču visās trijās valstīs šogad pārsniegs ES vidējos rādītājus. Savukārt maijā starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) saglabāja Latvijas kredītu reitingu ingtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā — tas joprojām paliek "A-" līmenī ar stabilu nākotnes prognozi.

Tomēr jūnijā Latvijas iedzīvotāji vairs nebija vienisprātis ar šo optimistisko viedokli. Tikai 2% iedzīvotāju pašreizējo ekonomisko situāciju uzskata par labu, bet 53% respondentu uzskata, ka tā ir slikta, turklāt maijā neapmierināto skaits bija par 6% mazāks.

Vēl vairāk, salīdzinājumā ar šī gada maiju, pasliktinājies ir arī valdības darba vērtējums — tā indekss ir krities par 12 punktiem. "Latvijas barometra" aptaujā maijā Latvijas iedzīvotāji apgalvoja, ka valstij ir jāizveido labi apmaksātas darba vietas, jāsamazina un jāsakārto nodokļi, jāpalielina minimālās algas apmērs, turklāt jāattīsta ekononomika un ražošana. Skaidrs, ka jūnijā neviens no šie noteikumiem netika izpildīts.

Kritisku viedokli par savas ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli izteica 32%, un tikai 12% respondentu norādīja, ka tas ir labs. Viens no iemesliem — ģimenes, kas cerēja uz valsts atbalstu pirmā mājokļa iegādei, tagad būs spiestas maksāt lielākus kredīta procentus. Un tomēr pilsoņi ir noskaņoti optimistiski — 11% uzskata, ka gada laikā viņu ģimenes materiālais stāvoklis pasliktināsies, 32% vērtē, ka tas uzlabosies. Toties par valsts nākotni pilsoņi ir daudz sliktākās domās nekā paši par savējo. 15% aptaujāto uzskata, ka pēc gada ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies, savukārt 21% sagaida, ka tā pasliktināsies.

43
Pēc temata
Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla
Eiropieši baidās zaudēt darbu imigrantu dēļ
Latvijas medicīnu var izglābt uz iedzīvotāju rēķina
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

20
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

20
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi