Dzelzceļa sliedes. Foto no arhīva

Osinovska advokāts: liela nauda ne vienmēr esot kukulis

55
Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskam draud sods ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem lietā par kukuļdošanu 500 tūkstošu eiro apmērā Latvijas dzelzceļa valdes bijušam vadītājam. Taču biznesmeņa advokāts paziņojis, ka liela nauda ne vienmēr ir kukulis.

RĪGA, 9. jūlijs — Sputnik. Lieta par iespējamo kukuli, kura dēļ pērn bijušais Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis zaudējis savu amatu, beidzot ir sākusi virzīties uz priekšu. Latvijas prokuratūra uzaicinājusi ierasties Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski, kurš tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Magonim.

Osinovska advokāts Saulvedis Vārpiņš uzskata, ka tādējādi izteikts nodoms uzrādīt oficiālo apsūdzību. Advokāts paskaidroja, ka Osinovskis negrasās slēpties no tiesas, gluži otrādi – viņš ir ieinteresēts pēc iespējas ātrāk atrisināt situāciju, jo neatzīst sevi par vainīgu, bet krimināllieta kaitē lietišķajai reputācijai.

Kas tad tas ir, ja ne kukulis?

Atgādināsim lietas būtību: 2015. gada 6. augustā KNAB aizturēja LDz vadītāju Uģi Magoni ar summu aptuveni 500 tūkstošu eiro apmērā. Gandrīz uzreiz radās aizdomas, ka Magonis saņēmis kukuli no bagātākā Igaunijas iedzīvotāja Oļega Osinovska. Nākamajā dienā Satiksmes ministrija atbrīvoja Magoni no amata un atņēma viņam pielaidi valsts noslēpumam.

Magoņa pirkstu nospiedumu uz naudas nebija, taču Osinovskis uzreiz atzina, ka devis naudu Magonim, taču nevis kā kukuli, bet "nodošanai trešajai juridiskai personai". Šis neskaidrais formulējums jau gadu klejo medijos.

Igauņu miljonāra advokāts skaidroja, ka Osinovskis diez vai stāstīs, kāpēc iedevis Magonim naudu, jo aizstāvība to neuzskatot par nepieciešamu.

"Skaidrs, ka jebkurš specdienests ieinteresēsies par jebkuru lielu skaidras naudas summu un, visticamāk, uzskatīs to par kukuli. Bet tā nav vienmēr taisnība. Vienkārši jāsaprot, ka lielas naudas summas nodošana ne vienmēr ir kriminālnoziegums," — uzsvēra Vārpiņš.

Viņš atgādināja, ka krimināllikums aizliedz nodot lielas summas skaidrā naudā, veicot finanšu operācijas starp uzņēmumiem, bet attiecībā uz darījumiem starp privātām personām viss ir citādi.

"Iespējams, tika pārkāpts nevis Krimināllikums, bet citi administratīvie noteikumi, un tā ir pavisam cita atbildība," — sacīja advokāts.

Kam var iztērēt pusmiljonu eiro

Sputnik lūdza advokātu minēt šāda lūguma vai darījuma piemēru. Tomēr advokāts no komentāriem atturējās, norādot, ka principiāli tādi lūgumi ir iespējami.

Aģentūras redakcija nolēma uzminēt — ko tieši Osinovskis varētu lūgt Magonim. Parastam cilvēkam ar vidējiem ienākumiem šķitīs, ka tādu naudu nemaz nav tik viegli iztērēt. No miljonāra viedokļa šī summa nepavisam nav liela.

Piemēram, par 500 tūkstošiem eiro var nopirkt 20 vienistabas dzīvokļus vairākos Rīgas rajonos, bet šīs summas var pietrūkt daudzu ekskluzīvu dzīvokļu iegādei Jūrmalā vai Vecrīgā – to vērtība dažreiz pat četrkart pārsniedz šo summu.

Par pusmiljonu eiro var iegādāties gandrīz 30 jaunas budžeta automašīnas, vai 250 lietotus auto, tomēr Premium klases Maserati tipa automašīnu par šo summu nopirkt neizdosies.

Visbeidzot, par šo naudu var nopirkt vairāk nekā 8 tūkstošus laulības gredzenus (gandrīz 10 kilogramus), bet dažām rotaslietām vai mākslas priekšmetiem ar to nepietiks. Piemēram, 2012. gadā viena no Leona Baksta gleznām tika pārdota Christie’s izsolē par divreiz lielāku summu.

Informācija liecina, ka Osinovska bagātība  ir mērāma  220 miljonu eiro apjomā. Jautājums, vai šīm cilvēkam varētu būt pusmiljons skaidrā naudā, ko nodot paziņam kaut kā iegādei, neafišējot šo faktu, gandrīz neprasa atbildi.

Runāt par brīvības atņemšanu būtu pāragri

Uz Sputnik lūgumu minēt, ar ko varētu skaidrot tik ilgu lietas izmeklēšanu, zvērinātais advokāts Vārpiņš atteicās izvirzīt versijas, taču uzsvēra, ka krimināllietas vilcināšanās ir slikta prakse.

"Kad tiks izvirzīta oficiāla apsūdzība, būs redzams, kāpēc specdienesti un prokuratūra tik ilgi neuzrādīja apsūdzību: vai tas bija garš grūts izmeklētāja darbs, vai vienkārša procesa vilcināšana," — skaidroja Vārpiņš.

Pieņemot, ka prokuratūra pierādīs kukuļa faktu, Osinovskim var draudēt brīvības atņemšana līdz sešiem gadiem.

"Pats Osinovskis uzskata, ka nav pārkāpis krimināllikumu. Viņa vainas pierādījumu es neesmu redzējis. Pat ja vaina ir pierādīta, brīvības atņemšanas termiņš var būt dažādš. Tiesa ņem vērā visu: apsūdzētā reputāciju, viņa sadarbību ar izmeklēšanu vai atteikšanos no tās, jautājumu, vai tas ir viņa pirmais likuma pārkāpums, vai tā bija tieša, apzināta likuma pārkāpšana," — sacīja advokāts.

Piemēram, kādam citam advokāta Vārpiņa klientam, "Imantas hakerim" Denisam Čalovskim, sākotnēji saskaņā ar visiem apsūdzības punktiem draudēja brīvības atņemšana uz 67 gadiem. Tomēr tiesa Čalovskim piesprieda divus gadus, ko viņš jau bija nosēdējis izmeklēšanas laikā. Tāpēc Saulvedis Vārpiņš uzskata, ka runāt par konkrētu sodu Osinovskim par nepierādīto noziegumu pagaidām ir pāragri.

55
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļš: mazāki tarifi, vairāk kravu
Jaunās sliedēs: "Krievijas Dzelzceļš" vēlas sadarboties ar "Latvijas Dzelzceļu"
Ministru kabinets apstiprināja nolīguma parakstīšanu par dzelzceļu satiksmi ar Krieviju
Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļi parakstījuši sadarbības vienošanos
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

11
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

11
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

9
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

9
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam