Bijušais superslepenais PSRS radioteleskops RT–32 Zvaigznīte

Ventspils mežā klausās kosmosu

121
(atjaunots 11:45 10.01.2020)
Agrākais absolūti slepenais PSRS objekts, kas darbojās "zvaigžņu karu" programmas radioizlūkošanas sistēmā, tagad "klausās" Visumu miermīlīgu un globālu programmu ietvaros.

RĪGA, 9. jūlijs — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Pirmais Latvijas mākslīgais pavadonis Venta-1, ko pirms dažiem gadiem uzbūvēja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) studenti un pasniedzēji sadarbībā ar Ventspils augstskolu un Brēmenes universitāti nesen tika palaists kosmosā. To kosmosā nogādāja Indijas nesējraķete PSLV-C34. Tiesa, vēl pavisam nesen tika plānots, ka orbītā no Baikonura to nogādās Krievijas raķete…

Taču šo jaunumu aizēnoja cits, Latvijai tikpat ievērojams. VSRC drīz pabeigs lielākā radioteleskopa Ziemeļeiropā, RT-32 regulēšanas darbus – pērn tika pilnībā atjaunots tā "šķīvis" un antena.

Jau pašlaik VSRC sadarbojas gan ar NASA, gan vadošajiem zinātniekiem Krievijā – uztver un atpazīst signālus no kosmosa. Pirms RT-32 mūsu zinātniekiem nebija iespējas strādāt pilnā sparā (viņi klausījās ar vienu ausi), toties tagad viņi gatavojas "izklausīt" visu mūsu Galaktiku un uztvert signālus no tālākajiem Visuma nostūriem.

Agrāk no meža izspiegoja NATO

Tā gan ir, ka viss jaunais ir labi atjaunots vecais. VSRC atrodas agrākā padomju superslepenā objekta "Zvaigznīte" vietā. Vairāk nekā 30 gadus, līdz pašai PSRS iziršanai superjutīgais RT-32 uztvēra informāciju no pavadoņiem un kuģiem Zemes orbītā, bez problēmām varēja slāpēt kosmisko objektu signālus no "dzelzs aizkara" viņas puses, viegli noklausījās pārrunas starp visiem NATO militārajiem centriem ziemeļos un zemūdeņu bāzi Zviedrijā (tai sekoja īpaši vērīgi).

"Zvaigznītes" teritorijā atradās pats RT-32 un teleskopi RT-16 un RT-8, strādāja lielākais Kosmiskās informācijas apstrādes centrs reģionā un milzīga kara pilsētiņa, ko ieskāva vairāki nožogojumi.

"Zvaigznīte" bija gandrīz tikpat liela kā Ventspils, taču par tās pastāvēšanu Latvijā zināja tikai nedaudzi cilvēki – galvenokārt, zinātnieki, kuri solīja neizpaust noslēpumu visu mūžu. Uz "Zvaigznīti" sūtīja vislabāk pārbaudītos cilvēkus no citām republikām…

Бывший совсекретный объект СССР радиотелескоп RT–32 Звездочка
© Foto : Valdis Avotins
Bijušais superslepenais PSRS radioteleskops RT–32 "Zvaigznīte"

Kopš 50. gadu sākuma viss Irbenes rajons Kurzemē kļuva par vienu vienīgu slepenu zonu.

Viegli iedomāties latviešu politiķu, virsnieku un zinātnieku pārsteigtās sejas, kad 1993. gadā viņi ieradās nesen atstātajā armijas daļā un saprata, ka šeit gadu desmitiem ir strādājis labākais teleskops Ziemeļeiropā.

Viņiem pēkšņi pavērās sirreālistiska aina: mežs, "perimetri" ar dzeloņstieplēm, milzīgi teleskopi un visapkārt, gandrīz līdz pašai Ventspilij – tikai tukšas mājas. Šajā apkaimē cilvēkiem lika pārcelties uz citām vietām, jau "Zvaigznītes" būvdarbu sākuma posmā.

Kā Jeļcins aizstāvēja teleskopus

Reiz, 1994. gadā es ar kanoe laidos pa Irbes upi. Trīs dienu laikā nesatiku nevienu cilvēku. Arī par teleskopiem neko nezināju, biju dzirdējis tikai par "kaut kādu tur kara bāzi".
Piestāju pie krasta. Līdz pat ūdenim veda salauzts betona žogs ar armatūras gabaliem. Kad priekšā ieraudzīju milzīgos teleskopu šķīvjus, ģīmis izstiepās, droši vien, tāpat kā tālaika premjeram Valdim Birkavam, kurš ieradās līdz ar pirmo "apskates grupu"…

Teleskopus nodeva Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) rīcībā, kas nesaprata, ko ar visiem tiem labumiem iesākt. Vadību uzticēja Jurim Žagaram, Ventspils augstskolas asociētajam profesoram, LZA korespondējošajam loceklim un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (padomju laikā – "Ventspils-8") direktoram. 80. gados viņš piedalījās "zvaigžņu karu" programmā: pētīja Zemes gravitācijas lauka smalko struktūru ar mērķi precīzi notēmēt raķeti pret mērķi kosmosā…

Atceros, kā pirmās tikšanās laikā ("Zvaigznīti" sāku apciemot apmēram reizi gadā), viņš stāstīja, ka RT-32 spēj uztvert viļņus no kosmosa miljardiem gaismas gadu attālumā, atpazīt ārpuszemes civilizāciju pārstāvju signālus un atbildēt tiem.

Reiz viņš man pastāstīja, piemiedzis acis: "Arī pašlaik mēs uztveram kaut kādus signālus no citām pasaulēm, tikai "izlasīt" nevaram."

90. gadu sākumā, kad sāka izirt Padomju Savienība, militāristi gatavojās pamest "Zvaigznīti" un plānoja visu tajā esošo uzspridzināt. Taču zinātniekiem no Maskavas, kas sarakstījās ar kolēģiem Latvijā, ar Krievijas Zinātņu akadēmijas starpniecību izdevās nokļūt pie prezidenta Jeļcina un paskaidrot: radioteleskopus iznīcināt nedrīkst!

Pats Boriss Nikolajevičs – gandrīz vai pēdējā brīdī! – pavēlēja saglabāt visas "Zvaigznītes" ēkas. Taču karavīri tik un tā sabojāja teleskopus RT-32 un RT-16, bet RT-8 šķīvi aizveda līdz ar visu dokumentāciju. Teleskopu iekšienē bija pārgriezti vadi, un vadības sistēmas elektrodzinējos salieta sālskābe…

Kā noskaņoties uz "Visuma balsi"

Zinātniekiem pašiem nācās minēt "Zvaigznītes" noslēpumus un gandrīz vai par savu naudu un no darba brīvajā laikā atjaunot objektus. Lielu palīdzību sniedza entuziasti no LZA Fizikas un enerģētikas institūta.

Naudu viņi pelnīja, kā mācēja. Reiz atbraucu uz "Zvaigznīti" un ieraudzīju, kā RT-32 ēkā kaut kāda avangarda rokgrupa ieraksta "oriģinālus signālus" no kosmosa savam jaunajam albumam. Toreiz muzikanti atvēlēja teleskopu atjaunošanai kaut kādas kapeikas. Tā viņi vāca līdzekļus no visām malām…

Tikai XXI gs. sākumā gan Latvija, gan ES struktūrfondi sāka piešķirt naudu objektu nopietnai atjaunošanai. Finansiāli palīdzēja arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Zinātnieki sagatavoja unikālus kursus, kuros tika gatavoti speciālisti Latvijas darbam starptautiskajās satelītu informācijas apstrādes programmās, kurās strādāja arī Krievija, Francija un Vācija. Kopīgiem spēkiem tika atklāts Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.

Бывший совсекретный объект СССР радиотелескоп RT–32 Звездочка
© Foto : Valdis Avotins
Bijušais superslepenais PSRS radioteleskops RT–32 "Zvaigznīte"

Ar VSRC sāka draudzēties pat NASA. Mūsu zinātnieki veica GPS signālu precīzos mērījumus, bet NASA izmantoja datus koordināžu sistēmas aprēķiniem, palaižot orbītā kosmiskos aparātus – lai ekonomētu degvielu. Nu, bet pirms dažiem gadiem VSRC un Ventspils augstskola sāka konstruēt pavadoni Venta-1…
Pirms trim gadiem VSRC speciālisti piedalījās starptautiskā projektā kopā ar kolēģiem no NASA un Krievijas Zinātņu akadēmijas: ar RT-32 viņi sūtīja signālus uz asteroīdu 2012-DA14, kas lidoja 27 000 kilometru attālumā no Zemes un uztvēra atpakaļraidītos signalus. Pēc tam mērījumu dati tika izmantoti asteroīda precīzas orbītas aprēķinam.
Taču līdz šim teleskopi nedarbojās pilnā sparā. RT-32 antena un "šķīvis" bija nodoti pilnam remontam, un 2015. gadā tie atkal atgriezās savā vietā. Rekonstrukcijas projekts kopumā izmaksāja aptuveni 8 miljonus eiro – saskaņā ar amerikāņu tehnoloģiju tika notīrītas 32 metrus lielās antenas 944 alumīnija plāksnes un uzklāts īpašs segums.

Kosmosa tumšās matērijas noslēpumi

Jau vairākus gadus VSRC vada un par teleskopu darbību atbildību uzņēmies profesors Valdis Avotiņš.

"Jau vairākus gadus sadarbojamies ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Ļebedeva vārdā nosaukto Maskavas Fizikas institūtu, kā arī KZA Pulkovas astronomisko observatoriju Sanktpēterburgā. Decembrī pievienojāmies lielai starptautiskajai programmai, kurā strādā arī Krievija. Tās mērķis ir tumšās matērijas mērījumi, kas neraida elekromagnētisko starojumu un neatrodas mijiedarbībā ar to. Pieņēmumi par tās pastāvēšanu reiz tika izdarīti, ņemot vērā plašas, savstarpēji saskanīgas, taču vienīgi netiešas astrofizisko objektu darbības pazīmes un to veidotos gravitācijas efektus. Ļoti sarežģīts darbs! Šajā programmā strādā arī citu valstu radioteleskopi," – pastāstīja profesors.

Viņš piebilda, ka tiek pabeigta RT-32 noregulēšana, un gatava ir arī stacija ar nelielu, taču mūsdienīgu teleskopu, kas seko Venta-1 darbam orbītā.

Tā raidītie signāli tiek saņemti un apstrādāti gan Irbenē, "Zvaigznītē", gan arī Ventspilī – augstskolas paspārnē. Tātad varam gaidīt fantastiskus rezultātus, tagad, kad RT-32 darbojas pilnā sparā!

121
Pēc temata
Krievija vēlas būvēt kosmosa kuģi ar atomdzinēju
Jurijs Gagarins – pirmais cilvēks kosmosā. Kadri no arhīva
NASA: ASV kravas kuģis saņemts kosmosā
Pentagons uzskata, ka Krievija gatavo uzbrukumu ASV kosmosā
Zīdainis. Foto no arhīva

Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā

13
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.

Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).

​Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.

Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

13
Tagi:
demogrāfija, mirstība, dzimstība
Pēc temata
Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

51
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

51
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"