Mirušās dvēseles: Latvijā pazaudēti 175 tūkstoši iedzīvotāju. Foto no arhīva

Mirušās dvēseles: Latvijā "pazaudēti" 175 tūkstoši iedzīvotāju

150
(atjaunots 16:33 07.07.2016)
Divi statistikas dienesti nav vienisprātis par iedzīvotāju skaitu Latvijā, ņemot vērā aprēķinos konstatēto starpību. Šķiet, 175 tūkstoši iedzīvotāju uzturas ārvalstīs, taču dzīvesvietu deklarējuši dzimtenē.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīcībā esošie dati liecina, ka šī gada sākumā dzīvesvietu Latvijā deklarējuši 2,144 miljoni cilvēku, savukārt Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apgalvo, ka 2016. gada sākumā valstī dzīvojuši 1,969 miljoni cilvēku.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāvis Kristaps Prēdelis paskaidroja, kur pazuduši 175 tūkstoši "mirušo dvēseļu". Viņš norādīja, ka PMLP datos tiek ņemts vērā tikai dzīvesvietu deklarējušo cilvēku skaits, bet CSP salīdzina datus ar citu iestāžu – nodokļu dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Nacionālā veselības dienesta – sniegto informāciju un ar speciāla algoritma palīdzību aprēķina domājamo valsts iedzīvotāju skaitu.

Acīmredzot liela daļa ārvalstīs dzīvojošo valsts iedzīvotāju vēl joprojām savu dzīvesvietu deklarē dzimtajā valstī.

PMLP rīcībā esošie dati liecina, ka iedzīvotāju skaits ir samazinājies visās republikas nozīmes pilsētās, izņemot Rīgu, kur tas pieaudzis par 443 cilvēkiem. Lielākais iedzīvotāju skaita kritums vērojams Daugavpilī – par 1325 cilvēkiem, Rēzeknē — par 670 cilvēkiem un Liepājā — par 643 cilvēkiem. Tikai 18 novados (no 110) iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, un visi šie novadi atrodas Rīgas apkaimē.

Iedzīvotāju skaits Latgalē samazinājies par 6127 cilvēkiem, Kurzemē – par 3937 iedzīvotājiem, Vidzemē — par 3425 iedzīvotājiem un Zemgalē – par 3382 iedzīvotājiem.

150
Pēc temata
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir pārsteidzoša
Latvijas iedzīvotāji dodas uz Igauniju, igauņi – uz Somiju
Līgo svinēšana Rīga, foto no arhīva

Nosvinēsim Līgo, nākas: 2021. gadā gaidāmas garas brīvdienas

1
(atjaunots 00:33 29.05.2020)
Garu brīvdienu ieceri iedzīvotāji atbalstīja gandrīz vienbalsīgi, liecina aptaujas rezultāti.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Valsts sekretāru sapulces vajadzībām sagatavotais pārskats liecina, ka 2021. gadā Līgo svētkos gaidāmas piecas izejamās dienas, vēsta Mixnews.lv.

Garas brīvdienas iedzīvotājiem gaidāmas tāpēc, ka tiks pārceltas darba dienas. 24. jūnijs 2021. gadā ir ceturtdiena. Līgo svētki ir 23. jūnija naktī. 25. jūnijs ir piektdiena. Tāpēc tiek izvērtēta iespēja pārcelt šo darba dienu uz sestdienu, 19. jūniju. Tad iznāks četras brīvas dienas.

Bez tam darba dienu, 19. novembri, kas iekrīt piektdien, starp sestdienu, 20. novembri un svētku dienu 18. novembrī, iecerēts pārcelt uz 13. novembri.

Pirmdien, 3. maijā darba dienu plānots pārcelt uz 8. maiju, sestdienu, jo 3. maijs iekrīt starp svētdienu un svētkiem 4. maijā.

Ekonomikas ministrija aptaujā jau painteresējusies, vai iedzīvotāji ir gatavi tādām garām brīvdienām. Starp 23 005 respondentiem 94,57% atzinīgi novērtēja tādu ieceri.

Atgādināsim, ka šogad ārkārtējās situācijas dēļ Līgo svētkiem veltīti plaši pasākumi nenotiks. Nav zināms, vai tiks svinēti arī pilsētas svētki, kas bija iecerēti augusta vidū.

1
Tagi:
Latvija, svētki, Līgo
Pēc temata
Vainags, siers un labi laikapstākļi: kas latviešiem nepieciešams Līgo svētkos
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju nedēļā pirms Līgo neizdzēra nevienu alus pudeli
Līgo svinības Dzegužkalnā
Latvijas iedzīvotāji teju aizmirsuši par papardes zieda meklējumiem Līgo naktī
Kodoldegviela, foto no arhīva

Rīdzinieki izmetuši atkritumos bīstamu radioaktīvu priekšmetu

7
(atjaunots 00:19 29.05.2020)
Flakons ar radioaktīvo vielu izmests sadzīves atkritumos kaut kur Dārzciemā vai Pļavniekos. Lūgts atsaukties tā agrākais īpašnieks.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Sadzīves atkritumu poligonā Getliņos operatīvi likvidēts radioaktīvā piesārņojuma avots, vēsta Vides dienests.

Otrdien dienests saņēma informāciju par paaugstinātu radiācijas līmeni sadzīves atkritumu kravā, kas nogādāta cieto atkritumu poligonā Getliņos.

Inspektori ieradās notikuma vietā un konstatēja piesārņojuma avotu – tā izrādījās neliela stikla pudelīte ar kristālisku vielu, kura konstatēts rādija radionuklīda paaugstināts saturs. Provizoriska apskate liecina, ka atrastais priekšmets, domājams, ir PSRS laiku mantojums.

Atradums iesaiņots, ievērojot visus drošības pasākumus un nodots Latvijas meteoroloģijas centram, kas to savukārt nogādāja izpētei, pēc tam – radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" Baldonē. Vides dienesta inspektori nekonstatēja paliekošu radioaktīvo piesārņojumu notikuma vietā.

Izdevies noskaidrot, ka flakons ar radioaktīvo vielu izmests sadzīves atkritumos kaut kur Dārzciemā vai Pļavniekos, kur atkritumi tiek savākti gan daudzdzīvokļu dzīvojamos namos, gan pie privātajām mājām.

Priekšmets bija ietīts polietilēna maisiņā līdz ar citiem sadzīves atkritumiem. Uz paša maisiņa radioaktīvā piesārņojuma pēdas nav atrasts. Vides dienests apliecina, ka tā atrašanās konteinerā neapdraudēja autovadītāju un krāvēju, kuri savāca atkritumus, kā arī iedzīvotājiem teritorijā, no kurienes atkritumi nogādāti poligonā.

Vides dienests aicina Pļavnieku vai Dārzciema iedzīvotāju, kurš izmetis minēto priekšmetu, atsaukties un informēt par tā izcelsmi un glabāšanas vietu. To iespējams izdarīt pa Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra tālruni 26565626 vai pa e-pastu rdc@vvd.gov.lv.

7
Tagi:
radiācija, Rīga, atkritumi