ASV karavīri Rīgā. Foto no arhīva

Latvija būvē kazarmu par pieciem miljoniem eiro

67
(atjaunots 14:00 11.07.2016)
Aizsardzības ministrijas vadītājs uzskata jauno telpu par soli republikas drošības nostiprināšanai.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Jaunās kazarmas Lielvārdē, kur mitīs Latvijas un ārvalstu karavīri, izmaksās 5 miljonus eiro, informēja Latvijas Aizsardzības ministrija.

Maskava izvērtēs NATO darbības pirms Iskanderu izvietošanas
Пресс-служба Минобороны РФ

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis iepriekš paziņoja, ka kazarmas būvniecība ir vēl viens solis valsts aizsardzības infrastruktūras attīstībā.

"Tas ir vēl viens solis Latvijas, NATO, Eiropas Savienības aizsardzības infrastruktūras attīstībā un Austrumu robežas aizsardzības stiprināšanā", — teica ministrs.

Jauno telpu platība sastādīs 3041 kvadrātmetru. Būvdarbi izmaksās 5 miljonus eiro, projektu īstenos uzņēmums "Ārčers".

Kā pie kaimiņiem

Jūnijā Igaunijas pilsētā Tapā tika atklāta kazarma, kuras būvdarbi izmaksāja nedaudz lētāk — 4,6 miljonus eiro. Trīsstāvu telpa ir paredzēta Igaunijas NATO sabiedroto personālsastāva izvietošanai. Kazarmā, kuras kopējā platība ir 5,1 tūkstotis kvadrātmetru, paredzētas 300 gultasvietas, mācību klases, darbnīcas, noliktavas un citas telpas.

Objekta celtniecību finansēja Igaunijas valdība no līdzekļiem, kas paredzēti sabiedroto karaspēku uzņemšanai. Igaunijas Aizsardzības ministrijas kanclers Jonatans Vseviovs paziņoja, ka jaunā ēka simbolizē attiecības ar NATO partneriem.

67
Temats:
NATO samits Varšavā (31)
Pēc temata
NATO ģenerālis: Krievija spēj iekarot Baltijas valstis trīs diennakšu laikā
Putins: Krievija ir spiesta reaģēt uz NATO agresīvo retoriku
Samita kaislības: NATO cīnās par budžetu
NATO ir jāpārtrauc centieni izspiest Krieviju no pasaules kartes
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika

0
(atjaunots 14:53 23.01.2021)
Zāļu valsts aģentūra pastāstīja, ka laikā no 28. decembra, kad Latvijā sākās vakcinācija Covid-19 profilaksei, saņemti 60 paziņojumi par blakusparādībām.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Līdz 20. janvārim Latvijā reģistrēti 14 blakusparādību gadījumi pēc Pfizer/BioNTech vakcīnas otrās devas, informēja Zāļu valsts aģentūra. Šajā laikā preparāta otru devu saņēmuši 2126 cilvēki, tātad par blaknēm informējis nepilns 1% vakcinēto, vēsta tvnet.lv.

Starp blaknēm pēc vakcīnas otrās devas atzīmētas sāpes un pietūkums vakcīnas vietā, nogurums, drudzis un sāpes muskuļos. Aģentūra atzīmēja, ka blakusparādības iespējamas biežāk nekā pēc pirmās devas – tas saistīts ar imūnsistēmas atbildes mehānisma īpatnībām.

Vienlaikus speciālisti uzsvēra: minētā reakcija neliecina, ka cilvēkam sācies Covid-19, jo vakcīnas nav "dzīvas".

Kopumā līdz 20. janvārim vakcinēti 16 278 cilvēki. Kopējais vakcīnu skaits sasniedzis 18 404, ieskaitot vakcināciju ar pirmo un otro devu.

Šajā periodā aģentūra saņēmusi 60 ziņas par reakciju pret vakcīnu Covid-19 profilaksei, tostarp piecas ziņas par Moderna vakcīnas radītajām blaknēm (to sāka izmantot no 13. janvāra) un 55 ziņas - par Pfizer/BioNTech vakcīnu (to sāka izmantot 28. decembrī).

Pārsvarā ziņots par zināmām un mērenām blaknēm, kas parasti pazūd vienas vai divu dienu laikā.

Visbiežāk sastopama tāda reakcija kā sāpes vakcīnas vietā, apsārtums, pietūkums, sāpīgi limfmezgli, nogurums, drudzis, galvassāpes, nelabums, sāpes locītavās un muskuļos, kā arī jutīga āda un kakla kairinājums.

Iepriekš ziņots, ka vairākos gadījumos radusies nepieciešamība atlikt vakcīnas otro devu, jo cilvēki inficējušies ar koronavīrusu starp vakcīnas pirmo un otro devu.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, Latvija, vakcinācija
Pēc temata
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
Medicīnas masa slimnīcā, foto no arhīva

Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija

3
(atjaunots 22:23 22.01.2021)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spiests rūpīgi novērtēt Covid-19 pacientu hospitalizācijas nepieciešamību, ņemot vērā vietu trūkumu slimnīcās.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Par to, kā Covid-19 inficēto skaita pieaugums ietekmējis hospitalizācijas iespējas, Latvijas televīzijas ēterā pastāstīja Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Pēdējo dienu laikā valstī krītas hospitalizācijas gadījumus skaits, tomēr daudziem cilvēkiem ik dienas vēl joprojām vajadzīga aprūpe stacionārā, liels ir arī gultasvietu aizpildījums – 80% un vairāk. Slimnīcās nokļūst aptuveni simt pacienti dienā.

Atsevišķos rajonos saslimušo skaits slimnīcās sarūk, tāpat kā samazinās arī saslimstība darbinieku vidū, bet citviet pacientu skaits pieaug, pastāstīja Cipule.

Satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums, proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta. Piemēram, slimnīcu gultu noslodze Stradiņa slimnīcā ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.

Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst.

"Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē," pastāstīja Cipule.

Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz slimnīcu valsts otrā malā.

"Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums. Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus," teica Cipule.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vidēji 15% no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā. Pie tam hospitalizēto skaits konkrētā dienā nav saistīts ar dienu iepriekš reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaitu. Ārsti skaidro, ka dažkārt slimnieka stāvoklis pasliktinās pat vienu vai divas nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas.

3
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Neielaida jau lidostā: kā darbojas prasība uzrādīt Covid-19 testu
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību