Petīcija vietnē manasbalss.lv ieroisina novietot Uzvaras parkā plakātus. Foto no arhīva

Petīcija pēc petīcijas: tagad Uzvaras parkā vēlas novietot plakātus

32
Kad izrādījās, ka neizdosies nojaukt pieminekli Atbrīvotājiem Uzvaras parkā, vietnē Manabalss tika publicēta jauna petīcija. Tagad parādījusies ideja novietot parkā plakātus, kas stāstīs par Latvijas vēsturi.

RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Petīcija vietnē manasbalss.lv ieroisina novietot Uzvaras parkā plakātus, kas stāstīs par Latvijas vēsturi Otrā pasaules kara gados.

Iepriekšējā petīcija par Uzvaras parka likteni bija publicēta 2012. gada aprīlī un četru gadu laikā saņēma 10 tūkstošus balstu, kas nepieciešami tās nodošanai Saeimā.

Iniciatīvas autori – Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks ierosināja atjaunot Uzvaras laukumu, kāds tas bija iecerēts un uzsākts Pirmās republikas laikos. Viņi ierosināja sākt ar pieminekli Atbrīvotājiem.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija jūnija sākumā izskatīja petīciju un nolēma pieprasīt Ārlietu ministrijas un Rīgas domes vērtējumu.

Ārlietu ministrija pavēstīja, ka pieminekli sargā 1994. gadā noslēgtais Latvijas un Krievijas starpvaldību līgums par pieminekļiem, memoriāliem un apbedījumu vietām, kā arī uz to attiecas starpvalstu līgums par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas kara pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību – tajā ir punkts par memoriālo būvju saglabāšanu. Rīgas dome vēl nav sniegusi oficiālu atbildi, taču Rīgas mērs Nils Ušakovs paskadroja, ka "laukuma vēsturiskā tēla atjaunošana" prasīs vairāku ēku nojaukšanu parka apkaimē.

Neatkarīgā Rīta Avīze uzskata, ka petīcijas autoru starpā arī līdz šim nav valdījusi vienprātība: Roberts Krastiņš un Emīls Gailis domāja par pirmskara projekta atjaunošanu, latviešu uzņēmējs no ASV Gunārs Indars centās panākt pieminekļa nojaušanu, savukārt publicists Māris Ruks bija gatavs iztikt ar plakātiem, kas izskaidrotu laukuma un memoriāla vēsturisko lomu.

Acīmredzot jaunā laukuma uzbūves un pieminekļa nojaukšanas plānus īstenot nedrīkst: pirmā ideja ir pārāk sarežģīta un dārga, bet otra ir aizliegta likumā. Jaunā petīcija ierosina uzstādīt vismaz plakātus, kas mazākumtautībām pastāstīs par Otrā pasaules kara notikumiem, kas skāruši Latviju – no Molotova un Ribentropa pakta līdz pat Vācijas kapitulācijai. Tos ierosināts rakstīt latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.

Petīcijas autors uzskata, ka plakāti palīdzēs mazākumtautībām labāk iepazīt Latvijas vēsturi un pie tam netraucēs atzīmēt parkā svarīgus svētkus (acīmredzot, ar to domāta Uzvaras diena). Pirms četriem gadiem iepriekšējās petīcijas autori apgalvoja, ka parka pašreizējais tēls rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas darbības (arī šeit domāts 9. maijs), tātad progress ir acīmredzams. Jauno petīciju pagaidām parakstījuši 44 cilvēki no nepieciešamajiem 10 tūkstošiem. Interesanti, cik ilgs laiks šoreiz būs vajadzīgs parakstu savākšanai.

32
Pēc temata
Saeimas deputāts pieprasa nojaukt Uzvaras pieminekli
Uzvaras dienu Rīgā svin tūkstošiem cilvēku
Pie Uzvaras pieminekļa Rīgā notika piemiņas ceremonija
"Nemirstīgais pulks" soļos piecās Latvijas pilsētās
Latvijas NBS

Elitāra virsnieku skola: Latvijā izdomājuši risinājumu kadru trūkumam armijā

3
(atjaunots 17:43 01.06.2020)
Otrdien valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Nacionālo bruņoto spēku skaits joprojām atpaliek no plānotā: 2019. gadā pamatsastāvu bija paredzēts novest līdz 6581 kareivim, taču faktiski ceturtajā ceturksnī pietrūka 7%, jeb 487 kareivji, raksta avīze "Segodņa". Tātad trūkst viena pilnvērtīga bataljona.

Aizsardzības ministrija radusi izeju – rīt valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām", kuri spēs apgūt bruņojumā esošās sistēmas: kāpurķēžu CRVT platformas, M109 haubices, pretgaisa raķetes RBS-70, prettanku SPIKE, radarus. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola kļūs arī par bāzisko iestādi, lai iestātos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur, starp citu, kadeti saņem 900 eiro stipendiju pēc nodokļu samaksas.

Celšanās pusseptiņos no rīta

"Bruņoto spēku jaunās virsniecības paaudzes audzināšanai", kurai ir jāizceļas ar "līderību, kritisko domāšanu un argumentācijas iemaņām", ir jāsākas pusaudžu vecumā. Turklāt specializētājā skolā varēs likt uzsvaru uz sportu. Konceptuālajā paziņojumā Ministru kabinetam militārās iestādes vadītājs un vicepremjers Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") konstatēja, ka piecu gadu laikā tiem, kas iestājas Nacionālajās aizsardzības akadēmijā, ir samazinājies fiziskās sagatavotības līmenis: 30% nolika sporta eksāmenu ar vērtējumu "apmierinoši" vai "vāji "; profesionālā militārā dienesta pretendentu vidū tādi vispār bija 64%. Tiek atzīmēts, ka NBS pamatsastāva vidū pastāv profesionālās slimības paaugstinātas slodzes dēļ – cieš apakšstilba un pēdas locītavas, ceļgali, mugura.

Tādēļ diena Kalpaka skolas dienesta viesnīcā sāksies plkst. 6:30 (brīvdienās – plkst. 7:30) ar "vieglu fizisku aktivitāti", un pēc tam nodarbības turpināsies – ar pārtraukumu ēdienreizēm – līdz plkst. 20:00, pēc kā sekos brīvais laiks un plkst. 22:30 būs jāiet gulēt. Audzēkņi ikdienas režīmā nēsās militāro formastērpu, savukārt brīvdienas tiks aizpildītas ar sporta sacensībām un lekcijām.

"Motivētie un patriotiski noskaņotie Latvijas Republikas pilsoņi" mācīsies militārajā skolā no 10. līdz 12. klasei, padziļināti apgūstot tehniskos priekšmetus, angļu valodu, sportu, savukārt papildu gadā būs 960 stundu praktiskās kaujas gatavības kurss. Tā programmā būs aptuveni 30 disciplīnas, tai skaitā komandas psiholoģija, NATO struktūra, topogrāfija un orientēšanās…

Interesanti, ka ierindas mācība aizņem tikai 12 stundas, tikmēr šaušanas mācība – 38, bet militārā vadība – 110.

Kurzemes lāča stūrī

Iestāde būs visnotaļ elitāra: paredzēts uzņemt līdz 50 audzēkņiem gadā, ne vairāk par 25 klasē, tātad aptuveni 200 kadeti kopsummā. Pabeidzot Aizsardzības ministrijas finansēto skolu, absolventi iegūs kvalifikāciju "Jaunākā līmeņa militārais vadītājs". Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā viņiem tiks ieskaitīts "jaunā cīnītāja kurss". Savukārt armijā viņi uzreiz varēs iegūt kaprāļa uzplečus, uzsākot profesionālo karjeru. Vai arī kļūt par Zemessardzes leitnantu, pabeidzot civilo augstskolu.

Aizsardzības ministrija plāno piesaistīt darbam skolā 2021. gadā 60 profesionālus kareivjus un civilos speciālistus, pēcāk palielinot to skaitu līdz 76. Par dislokācijas vietu kļūs Rudbārži – muiža starp Liepāju un Saldu, kur 1919. gada ziemā pulkveža Kalpaka bataljons gatavojās kaujām "un sākās faktiskā Latvijas atbrīvošana no boļševikiem". Līdz neseniem laikiem šajā vietā atradās pamatskola, tās ēku arī pārveidos militārajā iestādē.

2021. gada budžets sastādīs 2 487 640 eiro, savukārt 2023. gadā – 8 094 240 eiro. Kopumā četru gadu laikā skolai plānots iztērēt 20,5 miljonus eiro. Lai stimulētu pedagogu darbu, noteiks 50% algas pielikumu.

3
Tagi:
skola, NBS
Pēc temata
Deviņi no desmit vietējiem iedzīvotājiem ir pret poligona paplašināšanu Daugavpils novadā
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Valentīns Jeremejevs

Jeremejevs: Latvijā nav un nebija nepieciešamības ieviest ārkārtējā stāvokļa režīmu

33
(atjaunots 17:18 01.06.2020)
Ārkārtējās situācijas režīma ieviešana Latvijā ir nepamatota, valdībai nekavējoties tas ir jāatceļ, paziņoja "Tautas varas frontes" līderis Valentīns Jeremejevs.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sestdien policija aizturēja pie Brīvības pieminekļa Rīgā piketā izgājušos "Tautas varas frontes" (TVF) piekritējus, tai skaitā kustības līderi Valentīnu Jeremejevu. Pēc protestētāju sacītā, viņi uzstājās pret "noziegumiem pret demokrātiju un tautu". Par formālu piketētāju aizturēšanas iemeslu kļuva kopš 13. marta Latvijā ieviestā ārkārtējās situācijas režīma pārkāpšana.

Varasiestādes nejēdzīgi pagarināja ārkārtējās situācijas režīmu, paziņoja Sputnik Latvija pats Jeremejevs. Piemēra kārtā viņš minēja Baltkrieviju, kur, pēc viņa teiktā, ekonomiku, veselības aprūpi un izglītību netraumēja ierobežojošie pasākumi.

"Notikumu attīstība parādīja, ka nekādas ārkārtējās situācijas nepieciešamības Latvijā nebija. Valdībai bija jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms, taču tā pagarināja to, vadoties pēc saviem politiskajiem mērķiem," uzsvēra Jeremejevs.

Pēc TVF līdera sacītā, viņš ne pirmo reizi paziņo par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas nepieciešamību.

"Jau 1. maijā mani un vēl divus protestētājus arestēja pie Brīvības pieminekļa, atņēma Latvijas karogu. Uzskatu to par politisko pasūtījumu. Mūsu kustība neapmierina esošo varu dēļ tā, ka atņem tai elektorātu. Varas intereses ir tikai savu ietekmes jomu saglabāšanā, nekādi soļi situācijas normalizācijai valstī netiek sperti," sacīja Jeremejevs.

"Es uzstājos par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanu, lai valstī tiktu atrisināti parasti cilvēku jautājumi. Tādēļ arī pieņēmu lēmumu iziet pie Brīvības pieminekļa," paskaidroja "Tautas varas frontes" līderis.

Latvijas valdība paziņoja, ka no 13. marta ievieš ārkārtējās situācijas režīmu, lai pretotos koronavīrusa izplatībai. Tika pieņemta virkne ekonomiska un sociāla rakstura ierobežojumu, kā rezultātā vairākas nozares, tai skaitā starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un viesnīcu bizness. Pašlaik ārkārtējās situācijas režīms ir spēkā līdz 9. jūnijam.

Saskaņā ar aktuālākajiem Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir atklāti 1066 Covid-19 gadījumi, no kuriem 24 beidzās ar nāvi, bet 745 jau ir izveseļojušies. Kopumā pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6,2 miljoni inficēto, vairāk nekā 374 tūkstoši cilvēku ir miruši, gandrīz 2,9 miljoni ir izveseļojušies.

Еремеев: в Латвии нет и не было необходимости вводить режим ЧС
33
Tagi:
ārkārtējā situācija, Valentīns Jeremejevs
Pēc temata
Divpadsmit dienas bez ēdiena: Aināra Kadiša cīņa pret sistēmu
Tukši solījumi "tautai": Latvijā nav naudas, nav darba, nav patiesības
Pie Brīvības pieminekļa notika protests pret ārkārtējās situācijas režīmu
Pret tautai naidīgu sistēmu: Latvijas "dzeltenās vestes" dosies pie Ministru kabineta