Deputāti Andrejs Mamikins, Tatjana Ždanoka un Jana Toma iesniedza Eiropas Parlamentā petīciju

Par nepilsoņu tiesībām: petīcija iesniegta Eiropas Parlamentā

88
(atjaunots 19:28 24.06.2016)
Deputāti Andrejs Mamikins, Tatjana Ždanoka un Jana Toma iesniedza Eiropas Parlamentā petīciju, ko Latvijas un Igaunijas nepilsoņu atbalstam parakstījuši vairāk nekā 20 000 cilvēku.

RĪGA, 24. jūnijs — Sputnik. Parakstu vākšanu ierosināja igauņu deputāte Jana Toma. Viņu atbalstīja kolēģi no Latvijas – Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka.

2016. gada sākumā Igaunijā dzīvoja 82 341 nepilsoņi, bet Latvijā šis statuss saglabājās 252 017 cilvēkiem. "Tas ir milzīgs skaits, ņemot vērā to, ka Igaunijā dzīvo 1,3 miljoni cilvēku, bet Latvijā – 2 milj. Šiem cilvēkiem nav ļauts piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai gan viņi tiek ņemti vērā, nosakot deputāta vietu skaitu. Turklāt šo cilvēku tiesības piedalīties politiskajā dzīvē ir ļoti ierobežotas salīdzinājumā ar ES pilsoņu tiesībām," – savā lappusē Facebook rakstīja Andrejs Mamikins.

Nepilsoņu atbalstam sagatavotās petīcijas parakstu vākšana sākās 9. aprīlī Igaunijā. Latvijā tā tika uzsākta 14. aprīlī. Petīcijas varēja parakstīt abu valstu pilsoņi, kā arī Igaunijā un Latvijā pastāvīgi dzīvojošie ārvalstnieki. Tāpēc petīciju atbalstīja beļģi, islandieši, briti, itāļi, lietuvieši, kanādieši, vācieši un pat Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņi.

Andrejs Mamikins savā un savu kolēģu vārdā pateicās visiem, kas atbalstīja šo iniciatīvu, it īpaši aktīvistiem, kas vadīja iniciatīvas grupas un vāca parakstus dažādās Latvijas un Igaunijas pilsētās.

"Mums pietrūka tikai 16 balsu, lai Eiropas Parlaments ar 2015. gada 8. septembrī pieņemto rezolūciju aicinātu Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis nodrošināt balsstiesības EP vēlēšanās un pilsoņu iniciatīvās (EP ir 751 deputāts). Taču tagad, pēc tik masveidīgas petīcijas svaru kausam būtu jānoslīgst mūsu pusē," – ziņoja Mamikins.

Tā nav pirmā petīcija par nepilsoņu stāvokli kopš 2004. gada, kad Igaunija un Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Jau 2004. gadā Tatjana Ždanoka iesniedza pirmo šāda veida dokumentu. Pēc tam situācija atkārtojās 2008. un 2012. gg. Minētās iniciatīvas nebija sekmīgas arī tāpēc, ka tolaik Ždanoka bija vienīgā deputāte no Baltijas valstīm, kas aizstāvēja nepilsoņu tiesības. Šoreiz petīciju atbalstīja ne vien Zaļo frakcija, kurā strādā Ždanoka, bet arī liberāļi, pie kuriem pieder Toma, un sociālisti, ar kuriem strādā Mamikins, tāpēc lieta beidzot ir izkustējusies.

Tagad jāgaida Petīciju komitejas atbilde – tai ir jāizlemj, kad petīcija tiks izskatīta. Andrejs Mamikins paskaidroja, ka šīs komitejas vadītāja, deputāte no Zviedrijas Sesīlija Vikstrēma, pieņemot parakstus, apgalvoja, ka nepilsoņu lieta noteikti tiks izskatīta. Vēlāk sekos pašas komitejas ziņojums vai Eiropas Parlamenta rezolūcijas projekts. Pēc tam, iespējams, tiks organizēts komandējums situācijas izvērtēšanai un materiāli tiks nodoti Eiropas tiesībsargam.

"Atbilstoši petīcijas izskatīšanas rezultātiem, iespējams, tiks izveidota komisija, kuras uzdevums būs ES likumdošanas pārkāpumu izmeklēšana," – noslēgumā piebilda Andrejs Mamikins.

88
Pēc temata
Uzsākta parakstu vākšana “Nepilsoņiem - tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās”
Trīs eirodeputāti iesnieguši petīciju par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem
Andris Bērziņš: nepilsoņu problēma ir sarežģītāka nekā bēgļu jautājums
Bailes, aizvainojums vai priekšrocības – mīti par nepilsoņiem
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

29
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

29
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes