Latviešus ieinteresējuši Krievijas telekanāli. Foto no arhīva

Latviešus ieinteresējuši Krievijas telekanāli

111
(atjaunots 15:05 23.06.2016)
Socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji – latvieši arvien biežāk skatās Krievijas televīzijas kanālus. Holdinga MTG TV Latvia vadītāja Baiba Zūzena ir pārliecināta, ka interesi izraisa šovi un filmas ar lielu budžetu, taču skatītāji ir spiesti noskatīties arī ziņu pārraides.

RĪGA, 23. jūnijs — Sputnik. Latvieši bieži skatās Latvijas telekanālus, taču nesen viņu vidū audzis Krievijas televīzijas pieprasījums, intervijā avīzei Diena pastāstīja mediju kompānijas MTG TV Latvia vadītāja Baiba Zūzena. Šādus secinājumus ļauj izdarīt neseno socioloģisko aptauju rezultāti.

Televīzijas tornis Rīgā. Foto no arhīva
© Flickr / Kārlis Dambrāns

Tas notiek, neskatoties uz politisko situāciju. Baiba Zūzena uzskata, ka šīs latviešu skatītāju grupas vidū neviens neieslēdz Krievijas kanālus, lai noskatītos ziņas vai analītiskās programmas, taču savu informācijas prociju viņi tomēr saņem.

"Viņi tur skatās krievu seriālus, šovus, kas tiek ražoti ļoti augstā kvalitātē, ieguldot milzīgu naudu. Līdz ar to grūti skatītājiem kaut ko pārmest. Taču starp šiem izklaides raidījumiem ir ziņas, sanāk, ka arī tās noskatās," – stāstīja Baiba Zūzena.

Viņa piebilda, ka vienlaikus krievvalodīgie iedzīvotāji latviešu telekanālus ir sākuši skatīties vēl retāk. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka visbēdīgāk šajā ziņā klājas valsts televīzijai – skatītāju vidējais vecums ir tālu pārsniedzis 50 gadus, tātad 42% rīdzinieku to noteikti neskatās.

Nelatviešu vidū minētais rādītājs ir vēl augstāks – 55%, pat neskatoties uz to, ka LTV7 pārraida ziņas un analītiskās programmas krievu valodā.

"Ir grūti iedomāties, ka kāds skatītājs pārslēgsies no citiem kanāliem tieši uz šīm ziņām," – norādīja Baiba Zūzena, kura pārstav tikai komerciālos kanālus — TV3, LNT, 3+, TV6 un Kanāls 2.

Viņa atzina, ka tikai ar Krievijas un Ukrainas seriālu palīdzību izdodas panākt, lai latviešu skatītāji izmantotu MGT produktus.

"Mēs, protams, labāk gribam, lai viņi tos skatās mūsu kanālos. Tāpēc tāda ir realitāte. Mums jāizdzīvo," — atzina Baiba Zūzena.

Holdinga MTG Latvia paspārnē strādā arī radio Star FM, video portāls TVPlay un interneta portals skaties.lv. Agrāk tajā strādāja arī telekanāls TV5, kas bija ļoti populārs krievvalodīgo skatītāju vidū, jo tajā bija redzami ne vien seriāli, bet arī pašu veidotās ziņas un pārraides. Taču šī gada 1. aprīlī telekanāls tika slēgs.

"Slēgt kanālu ir sāpīgs lēmums, tomēr, lai mazinātu LNT zaudējumus, šis lēmums bija jāpieņem," – tolaik pastāstīja Baiba Zūzena. Savukārt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aija Duļevska norādīja, ka TV5 slēgšana ir kļūdains lēmums.

111
Pēc temata
Straujuma neatbalsta Krievijas televīzijas kanāla aizliegumu
Krievi netic nevienam, jeb krievu televīzijas kanāla izzušana
Vējonis par Sputnik un RTR slēgšanu: mēs neesam totalitāra valsts
Tiesa atteikusies atjaunot kanāla "Rossia RTR" retranslāciju
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

0
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

5
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

5
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu