Memoriāls komunistiskā terora upuru piemiņai Torņakalnā. No šīs stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz attālākajiem PSRS rajoniem tika izvesti 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju

Atmiņas diena gan ar naidu, gan cerību

81
(atjaunots 14:20 14.06.2017)
Rīgas iedzīvotāji atzīmēja Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu – bez naida, bez nesaskaņām krievu un latviešu starpā, ar cerību, ka traģēdija nekad vairs neatkārtosies.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. 14. jūnijā — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā valsts centās apliecināt savu attieksmi pret vēsturi. Ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika ne vien Nacionālās apvienības deputāti, bet arī valsts prezidents Raimonds Vējonis, ministri un Saeimas deputāti, kuru vidū bija arī opozicionārās "Saskaņas" pārstāvji, tāpat kā Rīgas domes deputāti ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu priekšgalā. Ar ziediem rokās ieradās pārstāvji no ASV, Eiropas un Āzijas valstu un NVS valstu vēstniecībām. Taču tautas atbalsts īpaši plašs gan nebija – līdz ar deputātiem un ministriem pie Brīvības pieminekļa sapulcējās vien aptuveni tūkstotis cilvēku.

Спикер Сейма Инара Мурниеце, президент Латвии Раймондс Вейонис, премьер-министр Латвии Марис Кучинскис
© Sputnik / Sergey Melkonov
Saeimas spīkere Ināra Mūrniece, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis

Kā jau ierasts, gājiens sākās pie Okupācijas muzeja. Pusdienlaikā Rātslaukumā sāka pulcēties latviešu vectētiņi un vecmāmiņas ar pieticīgām buķetēm rokās. Daļa no viņiem vēl joprojām izskatās iebiedēti, citi izmisigi centās izturēties braši. Manā ģimenē izsūtīto nebija, taču būtu neiespējami saprast upuru sāpes un šausmas.

"Pulksten trijos piebrauca mašīna un savāca manu ģimeni, — stāsta Viktors Medelis, dzimis Madonā, bet tagad kļuvis par rīdzinieku. – Trīs cilvēki mūs savāca – vietējais komunists, milicis un kaut kāds šauracains zaldāts. Sasēdināja mūs preču vagonā un aizsūtīja uz Sibīriju."

Atmiņās grimstot, Viktors slauka nelūgtu asaru.

"Man bija 7 gadi, kad mani izsūtīja no dzimtenes. Tagad slepkavām pienākas mazāks sods, nekā iedeva man. Ko es, bērns būdams, viņiem biju nodarījis? Es tāds nebiju viens pats – tur bija daudz tādu kā es. Vagonā bija gan mātes ar bērniem, gan grūtnieces. Daudzi nenonāca galā dzīvi. Braucām trīs nedēļas, baroja vienu reizi nedēļā, deva putru. Visu darīja trakā steigā. Bardaks bija šausmīgs! Kam nauda bija, tie varēja konservus no zaldātiem nopirkt. Bet kam nebija… Briesmu lietas. Kaut ko tādu aizmirst nevar."

Pūļa vientulība

Tieši 12.30 aptuveni simt cilvēki devās pie Brīvības pieminekļa. Sapulcējušos vidū galvenokārt bija politiski represēto biedrības locekļi un nacionālā bloka deputāti. Šaurajās ieliņās gājiens izstiepās garumā, tam pievienojās arvien jauni cilvēki. Kad pienācām pie pieminekļa, šeit sapulcējās aptuveni simt Saeimas, Rīgas domes un dažādu vēstniecību pārstāvji. Malās stāvēja aptuveni divreiz vai trīsreiz lielāks skatītāju skaits. Daudzi no viņiem turēja rokās ziedus, tātad pie Brīvības pieminekļa nāca ar noteiktu mērķi.

Klātesošie klusām sarunājās, apspriežot pasākuma dalībniekus. Daži priecājās, ka valsts amatpersonas atradušas sevī spēkus ierasties Latvijas tautas upuru piemiņas dienā, citi nosodīja klātesošos krievus.

Мэр Риги Нил Ушаков, руководитель бюро председателя Рижской думы Ивета Страутиня-Ушакова, глава думского комитета городского развития Максим Толстой
© Sputnik / Sergey Melkonov
Rīgas mērs Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova, Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Maksims Tolstojs

"Kāpēc viņš te atvilcies? – nosodoši uz mēru skatīdamies, teica lētā putekļmētelī tērpies večuks. Būtu uz savu 9. maiju gājis, okupants!"

"Ko tu niknojies? – dzīvesbiedre viņu mierināja. – Viņš atnācis ar sievu, viņai ir piemiņas diena tāpat kā visiem. Un lai nu kāds viņš būtu, viņš tomēr ir mērs. Vai tad būtu labāk, ja neviena nebūtu, tāpat kā 16. martā?"

Patiešām, veidojās zināmas asociācijas ar 16. martu. Gan tolaik, gan pašreiz galvenokārt pulcējās latvieši, tika izteiktas pretenzijas par padomju okupāciju, un publikas nestie plakāti bija, maigi izsakoties, dīvaini. Vienā no tiem tika salīdzināts fašisma un komunisma upuru skaits Eiropā, kādā citā teikts:

"Kamēr spīd saule par tevi,

Kamēr pār mani tā līst,

Mums bērniem un mazbērniem jāmāca

Krievu sarkano fašismu nīst."

Надпись на плакате - Пока тебе светит солнце, пока мне льёт дождик. Нам нужно учить наших детей и внуков, русский красный фашизм не пройдёт
© Sputnik / Sergey Melkonov
Uzraksts plakātā: "Kamēr spīd saule par tevi, kamēr pār mani tā līst, mums bērniem un mazbērniem jāmāca krievu sarkano fašismu nīst."

Jāpiebilst, ka bija arī zināmas atšķirības starp abiem pasākumiem. Policistu skaits bija daudz mazāks, arī žurnālistu nebija tik daudz, it īpaši no ārvalstīm atbraukušo. Nebija gaidāmas nekādas provokācijas, un nekas arī nenotika. Nebija vērojama konfrontācija krievu un latviešu starpā. Vēl vairāk, Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais un Latvijas prezidents Raimonds Vējonis savās uzrunās klātesošajiem uzsvēra, ka Staļina deportāciju upuru vidū bijuši dažādu tautību cilvēki un starp tiem, kas piedalījušies represijās, bijuši arī Latvijas iedzīvotāji. Viņi abi aicināja Latvijas tautu apvienoties, neskatoties uz tautību, un atteikties no naida, lai panāktu mieru valstī.

Manuprāt, viss noritēja ļoti jauki. Protams, plakāti krita acīs un kaitināja, taču oficiālās uzrunas neatbilda plakātos redzamajam.

"Mūsu mazajā Latvijā Staļina deportācijas bija īpaši manāmas, – savu viedokli Sputnik pastāstīja "Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs, kurš līdz ar citām amatpersonām nolika ziedus pie pieminekļa. – Daudzās ģimenēs tālaika baismīgie notikumi palikuši piemiņā. Neskatoties uz to, ka manā ģimenē upuru nebija, tas ir solidaritātes žests. Gribu uzsvērt, ka šodien tika runāts nevis par nacionālajām, bet gan par ideoloģiskajām pretrunām. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi."

Oficiālā daļa un vienkārši cilvēki

Pēc ziedu nolikšanas devos pie Staļina deportāciju upuru memoriāla. Šeit nebija ne vēstnieku, ne arī tautas kalpu armijas. Pilsētu šeit pārstāvēja tikai izpilddirektors Juris Radzēvičs. Pārējie bija politiski represēto apvienības pārstāvji. Publikas bija daudz mazāk – iespējams, 60-80 cilvēki. Toties šeit lasīja skaistu dzeju un, izpildot Latvijas himnu, daudzi klātesošie nekautrēdamies dziedāja līdzi.

Represētie runāja vairāk, ne tik oficiāli, taču uzsvēra, ka arī pirms baigā gada Latvija ir bijusi daudznacionāla valsts, un pieminēja, ka uz jauno smago laiku sliekšņa Latvijas tautai vajadzētu saliedēties. Mani dziļi aizkustināja Politiski represēto apvienības vadītāja Gunāra Resnā teiktais par to, ka viņa paaudzei ir jāpatur prātā varoņdarbs, ko izdarījušas viņu mātes, izglābjot savus bērnus Sibīrijas sniegos.

Латвийское объединение политически репрессированных
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas Politiski represēto apvienība

"Savu dzīvesstāstu varam stāstīt bērniem un mazbērniem, pateicoties mūsu māmiņu varoņdarbam," – atgādināja Gunārs Resnais.

Vēlāk Sputnik korespondents pasēdēja preču vagonā, kurā padomju vara divas nedēļas pirms Otrā pasaules kara sākuma politiski neuzticamos valsts iedzīvotājus kopā ar sievām un bērniem izsūtīja no Latvijas un nogādāja Sibīrijā – piecu tūkstošu kilometru attālumā no dzimtenes. Vienā vagonā, kura platība īpaši nepārsniedza viesistabu padomju dzīvoklī, sakāpa 30-40 cilvēki. Uz lāviņām, kur cieši plecu pie pleca varēja apsēsties 4 cilvēki, kopā spiedās septiņi.

Мемориал памяти жертв коммунистического террора на станции Торнякалнс в Риге. В таких вагонах 14 июня 1941 года в самые отдалённые районы СССР вывезли 15000 жителей Латвии
© Sputnik / Sergey Melkonov
Memoriāls komunistiskā terora upuru piemiņai Torņakalnā. Šajos vagonos 1941. gada 14. jūnijā uz attālākajiem PSRS rajoniem tika izvesti 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju

 

Gunāra Resnā tēvs gāja bojā Urālos – trimdā viņa spēki izsīka gada laikā. Pats Gunārs 14 gadu vecumā tika izsūtīts uz Sibīriju kopā ar māti.

"Protams, deportācijas tika īstenotas vietējo iedzīvotāju rokām, tomēr faktiski tā bija padomju okupācija, un lēmums bija pieņemts Maskavā, — pastāstīja Resnais, – Visi tika izsūtīti, ne tikai latvieši vien. Padomju cilvēki taču šķiroja pēc sociālajām pazīmēm, nevis pēc tautības. Kad šeit ieradās padomju vara, viņi te visus par buržujiem uzskatīja, jo šeit visi dzīvoja labāk nekā PSRS."

Protams, var jau ar karu un grūtajiem laikiem aizbildināt visus Staļina represiju upurus. ASV internēja japāņus, padomju Latvija sūtīja uz Sibīriju tos, kam neuzticējās, tostarp arī grūtnieces un bērnus. Taču tādi iegansti ir pieņemami tikai tiem, kam vectētiņi un vecmāmiņas nestāstīja par Sibīrijas trimdas šausmām. Tie, kas pašlaik atceras tos notikumus, tolaik vēl bija bērni. Šodien bērnus netiesā pat par kriminālnoziegumiem. Toreiz – aizsūtīja trimdā, un tur daudziem izdzīvot neizdevās. Nav nemaz tik grūti saprast, kādas sāpes cieš tie, kuru ģimenes pārdzīvoja deportāciju. Nav pārāk smagi arī cienīt viņu jūtas.

Мемориал памяти жертв коммунистического террора на станции Торнякалнс в Риге.
© Sputnik / Sergey Melkonov
Memoriāls komunistiskā terora upuru piemiņai Torņakalnā.

 

81
Pēc temata
Nils Ušakovs sveica Rīgu Uzvaras svētkos
Uzvaras dienu Rīgā svin tūkstošiem cilvēku
Leģiona piemiņas diena - maldi vai meli?
16. marts – vienas dienas tribīne
Rīgas panorāma

Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole

15
(atjaunots 18:11 24.10.2020)
Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole tiek slēgta uz nenoteiktu laiku: aptuveni 50% darbinieku Semarah Hotels grupā, kurā ietilpst viesnīca, zaudējuši darbu.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole no pirmdienas, 26. oktobra, uz nenoteiktu laiku apturēs darbu, vēsta Rus.tvnet.lv.

1871. gadā darbu uzsākusī viesnīca, kura atrodas Vecrīgā, nespēja pārdzīvot tūrisma nozares krahu Latvijā.

Semarah Hotels grupas, kurā ietilpst Metropole, nodaļas vadītāja Jeļena Girucka pastāstīja, ka vasaras mēnešos viesnīcas numuri bija aizņemti par 26% no maksimālā skaita, savukārt septembrī rādītājs noslīdēja vēl zemāk – līdz 18%. Viesu skaits katastrofāli samazinājās, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā, – par 83%.

Turklāt, pēc Giruckas sacītā, Semarah Hotels grupā darbu zaudējuši aptuveni 50% darbinieku.

Pēc viesnīcas direktores Alises Ratkevičas sacītā, ir robeža, aiz kuras finanšu izdzīvošana vairs nav iespējama. Un, spriežot pēc visa, Metropole ir sasniegusi šo robežu.

Turklāt 2019. gadā vien viesnīca samaksāja Latvijai vairāk nekā 2,5 miljonus eiro nodokļos. Un kamēr tūrisma nozare, kura cieta Covid-19 dēļ, neatjaunosies, viesnīcu industrija nespēs turēties virs ūdens bez valsts atbalsta.

Izputēšanas vilnis

Iepriekš Igaunijas prāmju kompānijas Tallink Grupp sakaru direktore Katri Linka paziņoja, ka kompānija atkal ir spiesta uz laiku apturēt savas viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību jauno braucienu ierobežojumu un mazā viesu skaita dēļ.

Zināms, ka Tallink Hotel Riga jau bija apturējusi savu darbu no 18. marta līdz 1. jūnijam valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas režīma dēļ. Šoreiz viesnīca būs slēgta uz ilgāku laiku.

Tikpat lielu troksni izraisīja stāsts ar bijušās Latvijas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces viesnīcas Hotel Roma slēgšanu.

Mūrniece uzsvēra, ka septiņos sava biznesa pastāvēšanas gados viņa samaksāja valstij 3,5 miljonus eiro nodokļos, savukārt pretī nesaņēma nekādu palīdzību kritiskajā situācijā, kad Latvijas saskārās ar Covid-19 pandēmiju.

Turklāt eksperti pieļauj, ka Rīgas viesnīcas vispār varētu nepārdzīvot gaidāmo ziemu. Daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir aizvērušies ciet, savukārt tie, kas ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas ir devušas noprast, ka ir jāpārkvalificējas, jo tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

15
Tagi:
darbs, nodokļi
Pēc temata
Nāve pēc moratorija: viesnīcu bizness peld maksātnespējas administratoru rokās
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu
Miljonus valstij un nevienas kapeikas biznesam: viesnīcai Hotel Roma ir pienācis gals
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
 Rail Baltica

Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts

27
(atjaunots 13:22 24.10.2020)
Brīvu transporta un gājēju kustību Rīgā, kā arī vēl šo to, nāksies upurēt, lai gadsimta būves vārdā.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Nekāds koronavīruss nevar nodzēst Latvijas varasiestāžu vēlmi apgūt miljardus eiro, ko piešķir Brisele dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecībai. Pēc plānošanas posma valstī ķeras pie būvdarbiem. Tie Rīgā sāksies jau pēc trijām nedēļām.

Vilcieni un autobusi pēc saraksta

Gadsimta būves celšanu nolēma sākts ar Rīgu – ar Centrālās stacijas un pieguļošās infrastruktūras pārbūvi, raksta Bb.lv. Šo darbu posmā celtnieki sola neapturēt nedz dzelzceļa stacijas, nedz autoostas darbu.

Pārbūve sāksies Gogoļa ielā un skvērā pie Satiksmes ministrijas ēkas, gar dzelzceļa sliežu ceļiem teritorijā starp ministriju un Rīgas Centrālo staciju. Pēc nedēļas tiks publicēts transporta un gājēju kustības organizācijas izmaiņu plāns.

Plānots, ka līdz 2022. gadam stacija tika pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, savukārt 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā visiem būvdarbiem ir jābūt pabeigtiem. Paralēli 2022.-2025. gadā jābūt uzbūvētam dzelzceļa tiltam pāri Daugavai.

Tik vērienīgus būvdarbus pilsētas centrs nebūs pieredzējis kopš padomju laikiem.

Protams, ka šāds darbu apjoms nevar iztikt bez sastrēgumiem, un tie, visticamāk, būs iespaidīgi. Stacijas apkaimē krustojas milzīgas automobiļu plūsmas, nerunājot jaut par to, ka tas ir galvenais galvaspilsētas sabiedriskā transporta mezgls.

Aizrakās līdz bunkuram

Līdz gada beigām celtnieki sola pārbūvēt pazemes inženiertīklus, demontēt un uzbūvēt sabiedriskā transporta kontakttīklu, kā arī ielu apgaismojumu.

Uz pašiem dzelzceļa sliežu ceļiem tiks uzstādīti jauni kontakttīkla masti un to aprīkojums, kā arī veikta virkne citu darbu.

Tāpat ir paredzēta jaunas transformatoru apakšstacijas būvniecība un padomju laiku bunkura-bumbu patvēruma nojaukšana Centrālās stacijas apkaimē.

Tur kādreiz atradās Baltijas dzelzceļa komandas centrs. Šobrīd objekts ir "Latvijas Dzelzceļa" uzskaitē. Taču "Latvijas Dzelzceļa" gaišajā nākotnē tas neiekļāvās un tiks tikvidēts.

Uzbērums tiks likvidēts

Pati stacija tiks pārveidota līdz nepazīšanai – uzbūvēs jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām parādīsies jumts ar vairākām sekcijām. Uzgaidāmā zāle būs par vienu stāvu augstāk virs platformām. Zem stacijas būs autostāvvieta.

Kopumā tiks uzbūvēti 2,6 kilometri Eiropas sliežu dzelzceļa no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Paredzēts uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus virs Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.

Dzelzceļa uzbērums tiks likvidēts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru arī brauks vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Rīgā parādīsies arī jauna iela – Elizabetes un Timoteja ielas savienošanas rezultātā.

Rīgas stacijas pārbūves un tilta būvniecības konkursā (darbi novērtēti 430 miljonu eiro apmērā) uzvarēja būvapvienība Besix ReRe Group, kuru veido Beļģijas kompānija Besix un Latvijas "ReRe būve".

27
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstu aizsardzība maz uztrauc ES, naudu tās nesaņems
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu
Lockheed Martin F-35 Lightning II

ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju

0
(atjaunots 20:25 24.10.2020)
Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Amerikas piektās paaudzes iznīcinātājs F-35 ir vienīgā lidmašīna, kura spēs pretoties Krievijai iespējamā konflikta gadījumā Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Par to teikts stratēģiskās analītikas centra RAND ziņojumā.

"NATO iespējas intensīva konflikta apstākļos ar Krieviju uzlabosies līdz ar simtiem piektās paaudzes iznīcinātāju parādīšanos 2020. gados," pārliecināti amerikāņu eksperti.

Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

Tādējādi, alianses valstīm, kuras parakstījušas F-35 piegādes līgumus, būs jāpilnveido sava gaisa flote, lai nākotnē rīkotu savstarpējas operācijas ar jaunā iznīcinātāja dalību, uzskata organizācijā.

F-35 ir piektās paaudzes iznīcinātājs-bumbvedējs, kurš, izņemot ASV, atrodas vairāku to sabiedroto bruņojumā (nelielā skaitā). Lockheed Martin F-35 Lightning II radīšanas programma jau ir izmaksājusi aptuveni 1,5 triljonus dolāru – tā ir dārgākā ieroču ražošanas programma vēsturē.

Pērnā gada novembrī ASV Valsts kontrole paziņoja, ka Pentagons saskāries ar problēmām jaunā iznīcinātāja apkalpošanā rezerves daļu trūkuma dēļ un nepilnībām autonomās loģistikas informācijas sistēmas darbā.

0
Tagi:
ieroči, NATO, ASV
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā