RĪGA, 31. maijs – Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Līdz 1. septembrim Ministru kabinets izskatīs likumprojektu, kas aizliegs vecākiem saukt bērnus nelatviskos vārdos.
Izrādās, Tieslietu ministrija jau sen ir norūpējusies par to, ka pašlaik Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums ļauj visiem, kas vien to vēlas, izvēlēties nelatvisku vārdu un uzvārdu, turklāt faktiski nav nekādu normu, kas noteiktu, kādu vārdu vecākiem būtu jādod saviem bērniem. Šīs normas ir iekļautas jaunajā likumprojektā.
Pašlaik jautājums tiek risināts, ņemot vērā latviešu valodas lingvistikas apstrīdamos noteikumus, ko izmanto, piemēram, pasu galda darbinieki, izsniedzot dokumentus: vārdu ļauts izvēlēties pēc sirds patikas, taču tam jāatbilst latviešu valodas gramatikai. No šejienes cēlušās galotnes "-s".
Tagad Tieslietu ministrija ir nolēmusi rīkoties stingrāk. Jaunie noteikumi nosaka, ka bērnam vairs nevarēs dot tādu vārdu, kādu gribēs vecāki. Ja ģimene nolems nosaukt dēlu, piemēram, par Mīronu, Kirilu vai Gavriilu, vecāki saņems atteikumu, neskatoties uz to, ka līdz ar to tiks pārkāptas cilvēka tiesības uz privāto dzīvi. Tieslietu ministrija uzskata, ka šajā gadījumā pārkāpums ir attaisnots un pieļaujams, jo tas ļaušot aizsargāt pārējo Latvijas iedzīvotāju tiesības sarunāties dzimtajā valodā un pasargāšot demokrātiju valstī.
Lūdzu komentārus Tieslietu ministrijas Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājai Ksenijai Vītolai. Viņa paskaidroja, ka jaunajā likumprojektā, kas attiecas uz Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu, paredzēta iespēja atteikt vārda piešķiršanu, ja tas neatbilst latviešu valodas noteikumiem vai apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.
Līdz šim nav noteikti pieļaujamo vārdu un uzvārdu kritēriji. Vienlaikus pastāvēja iespēja, ka cilvēks izvēlēsies vārdu, kas neatbilst latviešu tradīcijām. Šāds neoloģisms varētu tieši apdraudēt latviešu valodas funkcionēšanu vienotas sistēmas aspektā.
Ksenija Vītoja pavēstīja, ka 24. martā likumprojektu izskatīja ministriju valsts sekretāru sēdē. Tagad tas jāsaskaņo Finanšu ministrijā, Ārlietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Izglītības ministrijā, Labklājības ministrijā un pat Vides ministrijā. Pašlaik, kā paskaidroja Komunikācijas nodaļas vadītāja, tiek apkopoti precizējumi, iebildumi un ierosinājumi. Līdz 1. septembrim likums tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Pastāv aizdomas, ka likumprojektu apstiprinās gan MK, gan Saeima, un prezidents neiejauksies…
Situācijai seko Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, tiesībsargājošās organizācijas "Atdodiet mūsu vārdus!" vadītājs.
— Pārsteidzoši, kādā mērā Tieslietu ministrija nepievērš uzmanību starptautiskajām prasībām un normām, — vērtē Ruslans Pankratovs. Agrāk ANO cilvēktiesību komiteja lēmumā Nr. CCPR/C/100/D/1621/2007 no 2010. gada 28. oktobra jau nosodīja Latviju par starptautisko tiesību rupjiem pārkāpumiem – vārdu un uzvārdu kropļošanu un norādīja, ka galotnes "-s" pievienošana nav pieļaujama un Latvijā ir jāpieņem likums, lai atceltu šo normu. Latvijai šķita, ka tas ir ieteikums nevis prasība…
Jaunais likumprojekts pārkāpj Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. pantu, kas paredz personas tiesības izvēlēties savu vārdu un nomainīt to. Startautiskā Cilvēktiesību komiteja saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām fakultatīvā protokola 5. panta 4. daļu, uzskata, ka vārda un uzvārda modifikācija oficiālajos dokumentos bez to valkātāja piekrišanas ir patvaļīga iejaukšanās pilsoņu personīgajā dzīvē.
Pašlaik notiekošo iespējams raksturot tikai kā ģimenes tradīciju kropļošanu, sakņu izravēšanu un nacionālās identitātes dzēšanu. Rit vardarbīga asimilācija.
Pie varas stūres nonākušie nacionālisti turpina 25 gadus ilgās runas: latviešu valoda ir maziņa un vāja, to vajagot aizsargāt no visām briesmām. Šo argumentu viņi min, kad ierosina liegt iespēju piešķirt bērniem nelatviskus vārdus, slēgt krievu skolas un bērnudārzus. Tā ir visīstākā tiranija, — secināja Ruslans Pankratovs.
Jāpiebilst, ka kaimiņvalstī – Igaunijā ne tikai ļauts dot bērniem citu tautību vārdus, bet arī tiek veikti pasākumi, lai šie vārdi dokumentos tiktu atainoti maksimāli precīzi.
Tiesa gan, Latvija nav pirmā valsts Eiropā, kas nolēmusi aizliegt svešu tautu vārdus. 1984. gadā Bulgārijas komunistiskā valdība piespieda visus bulgāru turkus nomainīt turku vārdus pret bulgāru vārdiem. Pēc tam valsti pameta vairāk nekā 300 tūkstoši etnisko turku, tostarp arī Naims Suleimanoglu, pirmais sportists, kurš smagā atlēta karjerā kļuvis par trīskārtējo olimpisko čempionu un septiņkārtējo pasaules čempionu.
RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pacientu šķirošana, policijas iejaukšanās privātajā dzīvē, tirdzniecības ierobežojumi – šādi jautājumi visvairāk satrauca Latvijas iedzīvotājus, kuri Covid-19 pandēmijas laikā vērsās Tiesībsarga birojā, ziņo tvnet.lv.
24. februārī tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.
Jansons pastāstīja arī, ka bija diezgan daudz satraucošu zvanu no cilvēkiem par pacientu šķirošanu pandēmijas laikā. "Šādās krīzes situācijās bija jābūt krīzes komunikācijai, un mēs to vairākkārt uzsvērām valdībai," pauda Jansons.
Viņš uzsvēra, ka bieži vien tas, ko saka premjers pēc valdības sēdēm, atšķiras no tā, ko runāja nozaru ministri. Attiecīgi pieaug neuzticība valdības lēmumu leģitimitātei.
Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2020. gadu teikts, ka sākotnēji pieauga iesniegumu skaits par darba devēja noteiktu dīkstāvi, bezalgas atvaļinājumiem, darba devēju izvirzītām īpašām prasībām vai gluži pretēji – nepietiekamu piesardzību Covid-19 apstākļos, policijas pārlieku iejaukšanos pašizolācijā esošo cilvēku privātajā dzīvē, skolēnu brīvpusdienām un pārtikas pakām.
Savukārt rudenī cilvēki interesējās, vai prasības nēsāt aizsargmasku un ierobežojumi ekonomikā un tirdzniecība neaizskar iedzīvotāju pamattiesības.
RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.
Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.
AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.
Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.
"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.
AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.
AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.
Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.
Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.
Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.
RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognozēm, koronavīrusa pandēmija beigsies 2022. gada sākumā. Lai gan vīruss līdz šīm laikam nepazudīs, tomēr ierobežojumi vairs nebūs nepieciešami, paskaidroja PVO Eiropas Reģionālā biroja vadītājs Hanss Klīge. Turklāt PVO atzīmēja, ka jaunu Covid-19 gadījumu skaits samazinās vienlaikus ar valstu skaita paplašināšanos, kurās izplātās jaunie koronavīrusa paveidi.
Varbūtība, ka līdz nākamajam gadam cilvēce tiks galā ar koronavīrusa problēmu, ir ļoti augsta, radio Sputnik ēterā pastasīja medicīnas zinātņu kandidāte, MVU fundamentālās medicīnas fakultātes zinātniskā darbiniece Zuhra Pavlova.
"Ir izgudrota vakcīna, un vakcinācijas tempi aug. Katru dienu vairumā valstīs pieaug vakcinēto skaits. Drīz vakcinācijā sāksies valstīs, kurām nav savas ražošanas vakcīnas un pagaidām nav iespējas saņemt vakcīnu no citām valstīm. Ļoti iespējams, ka gada laikā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju būs vakcinēti, turklāt noteiktai pārslimušo daļai jau ir augsts antivielu titrs. Tas nozīmē, ka vienkārši nebūs kam slimot," Pavlova paskaidroja.Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 112 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divi miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.
Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidemioloģiskie pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.