Meteoroloģijas laboratorija. Foto no arhīva

Eiropa iesaka latviešiem "maksāt par jumtu". Citādi...

103
(atjaunots 16:43 30.05.2016)
Daudzi no mums atceras demokrātijas trakošanu 90. gados un labi zina – par jumtu ir jāmaksā. Skoposies – samaksāsi dārgāk. Citādi, nedod Dieviņ, "galvenais" sadusmosies un atstās uz punča pareizas ģeometriskas formas zīmogu, kas no malas atgādinās gludekļa pēdas...

Dosim vaļu ziņām: "Eiropas Savienība ievieš nodokli par lietus notekūdeņu attīrīšanu. Tas jau ir iesaukts par "lietus nodokli". Latvijā maksa par pakalpojumu jau ir obligāta. Daudzstāvu mājās dzīvokļu īpašnieki vidēji maksās 1,5 eiro mēnesī. Pie tam nodokļa summa ir atkarīga no mājokļa platības, teritorijas, jumta un tā seguma veida.

Nē, nu daudzi no mums atceras demokrātijas trakošanu 90. gados un labi zina – par jumtu ir jāmaksā. Skoposies – samaksāsi dārgāk. Citādi, nedod Dieviņ, "galvenais" sadusmosies un atstās uz punča pareizas ģeometriskas formas zīmogu, kas no malas atgādinās gludekļa pēdas… Taču tagad cilvēki jau ir citādi – gludekļa melu detektora funkcija ir piemirsta. Cilvēki ar interesi seko dažādiem jaunievedumiem un sāpīgi reaģē uz jauniem izdevumiem. Protams, pusotra eiro – tas nemaz nav tik daudz, un mūsdienu cilvēks zina: par visu ir jāmaksā. Jā, šis un tas vēl nāk par velti, tomēr "lietus nodoklis" skan tā… nu, aizdomīgi, vai. Pārāk novatoriski.

Daudzi nervozi ļautiņi sāka aurot: ūdeni izlej, un līdz ar to aizpeldēs arī mūsu sūri grūti pelnītā naudiņa. Dažs labs metās pētīt laika prognozes, taču ar tām viss ir skaidrs. Skaidrs, ka skaidru dienu Latvijā ar uguni nesameklēsi. Te lieti, tur noteka, tātad viss tek prom – caurulē. Nu, bet kas ticis caurulē, to vairs dienas gaismā neizvilksi. Sak, lietus attīrīs visu, dvēsele nošņaukāsies un atmiekšķēs.

Šādi tadi patrioti šajā lietā ir saskatījuši draudus valsts neatkarībai. Latvija mākoņus neražo – tas produkts veidojas ārpus valsts kompetences robežām. Nekādu bēdu, ja tie ir balti mākonīši ar zelta maliņām. Bet negaiss – tā jau ir nopietna lieta. Tas gan nav tik cietsirdīgs kā cilvēki, taču aiz tā muguras var slēpties cietsirdīgi ļautiņi. Kremlī jau sen ir izdomāta tehnoloģija "virs Maskavas – skaidras debesis." Vai tad kāds var garantēt, ka trakais kaimiņš austrumos nesāks dzīt mākoņus uz Latviju? Kas tālāk? Lietusgāzes, notekas un izdevumi. Visu pār mums izgāzīs, un beigas būs.

Man šķiet, nevajag krist panikā. Varbūt tieši uz to Maskava cer. Un vispār – visas tās runas par caurulēm tikai nāk par labu Kremlim. Pret viņiem jāierosina krimināllieta, bet ūdens jāizlej klusējot. Ja jau lēmums ir pieņemts, par lietu ir jāmaksā. Un jāpriecājas.

103
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir pārsteidzoša
Latvijas iedzīvotāji uzveļ valstij rūpes par nākotni
Rīga – dārgākā galvaspilsēta Baltijas valstīs
Eksperts vēsta par ēnu ekonomikas apjoma samazināšanos Latvijā
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

6
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

6
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ