Kafijas kultūra

Tēju, kafiju vai tomēr padejosim

256
(atjaunots 14:05 08.08.2016)
Piedāvājam jūsu uzmanībai mūsu ilustrēto ceļvedi pa Rīgas tējnīcām un kafejnīcām ar novērojumiem: ko, kad un cik daudz dzer valstī.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik, Dināra Ņikiforova. Kafijas patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ieņem 38. vietu (no 144 valstīm). Izskatās dīvaini, taču lielāko kafijas mīļotāju vidū pirmās vietas ieņem ziemeļu valstis — Norvēģija, Islande, Dānija, Nīderlande un Zviedrija. Espreso dzimtene Itālija ierindojusies tikai 15. vietā.

Ko tad dzer latvieši? Tēju? Jā, taču nevis ierasto ķīniešu melno vai zaļo tēju, bet gan ārstniecisku zāļu tēju.

Травяной чай
© Sputnik / Dinara Nikiforova
Zāļu tēja

Zāļu tējas tradīcijas Latvijā ir dzinušas dziļas saknes. Jau labu laiku pirms valstī tika ievestas ķīniešu tējas, vietējie iedzīvotāji gadsimtiem ilgi dzēra zāļu tējas un uzlējumus. Senči tos izmantoja dažādos rituālos, skaistumkopšanai un, protams, ar tiem ārstējās. Joprojām katra lauku vecmāmiņa glabā vecas slepenas receptes no zālēm.

Pirms Līgo svētkiem Rīgā, Doma laukumā notiek ikgadējais Zāļu tirgus – katrs interesents šeit var nogaršot un nopirkt viņam nepieciešamās zālītes. Fermeri ražo vairāk nekā 100 dažādas zāļu tējas. Tieši šie ražotāji veido Latvijas tējas kultūru.

Pagājušā gadsimta beigās, kad latvieši sāka biežāk izbraukt uz ārzemēm, valstī ieradās ķīniešu tējas kultūra — līdz ar tējas ceremoniju un tās filozofiju. Ļoti lēni un pakāpeniski mēs mācījāmies uztvert tēju nevis kā dzērienu, ko piedzert klāt sviestmaizei, bet kā filozofisku atpūtu no ikdienas kņadas, veselības un ilgmūžības eliksīru. Sāka parādīties tējnīcas, palielinājās sortiments. Šodien Rīgā tējnīcu ir vairāk nekā jebkad, taču tās ir kārtīgi noslēptas, jo to saimnieki uzskata, ka kņada un tēja nav savienojamas, un nevar vienkārši ieskriet tējas namiņā, vienā paņēmienā izdzert krūzi un skriet tālāk. Uz tējnīcām nāk, lai pavadītu laiku nesteidzoties.

Piedāvājam dažas vietas nesteidzīgai tējas meditācijai:

X — tējnīca

Slēgta telpa, kas atvērta visiem – tā mēdz teikt tējnīcas saimnieks Jurijs Podusovs. Īstā vieta, kur iepazīties ar Ķīnas kultūru, atpūsties vai sarīkot mierīgu pasākumu. Maksa tiek iekasēta nevis par izdzerto tēju, bet par apmeklējumu. Tēju gatavo pats saimnieks, sekojot visiem tējas ceremonijas noteikumiem.

Чайная
© Sputnik / Dinara Nikiforova
X – Tēja

Materia / Tējas и Sarunas

Mājīga tējnīca ar pagalmu. Atrodas aiz upes, netālu no dzelzceļa tilta. Vieta ar manāmu hipsteru ievirzi, kur ir daudz apslēptu stūrīšu. Plaša tēju un zāļu tēju izvēle. Ir arī virtuve – veselīgi un sātīgi veģetārie un gaļas ēdieni. Regulāri notiek dažādi pasākumi.

Уютная чайная с двориком
© Sputnik / Dinara Nikiforova
Materia /Tējas un Sarunas

Illuseum

Šī "tējas istaba" atrodas pašā pasaules hipsteru kvartāla centrā—Miera ielā. Šeit var nogaršot un iegādāties dažādas tējas no Ķīnas. Tās saimnieki ir īsti entuziasti un labprāt dalās ar informāciju par tēju, tās pagatavošanas veidiem un citiem noderīgiem faktiem. Tējnīca piedāvā arī tējas ceremonijas.

Чайная на улице Миера
© Sputnik / Dinara Nikiforova
Illuseum

Apsara

Viena no vispopulārākajām rīdzinieku atpūtas vietām ir kompānijas Apsara divstāvu tējas namiņi. Nelielajos koka namiņos ar lielajiem logiem atvērās pirmās tējnīcas pilsētā. Plašie logi vilina apmeklētājus ar izkliedētu gaismu un mīkstiem spilveniem, uz kuriem var ērti iekārtoties un iedzert tēju, kafiju vai citu dzērienu, vai apēst garšīgu kūku. Jaunieši šeit norunā randiņus, vecāki ar bērniem nāk sasildīties un atpūsties pēc aktīvas pastaigas, bet dāmas ierodas papļāpāt pie kamīna. Šeit var ne tikai nogaršot, bet arī iegādāties dažādas tējas— gan tradicionālās ķīniešu, gan vietējas zāļu tējas. Pārdošanā ir arī trauki un piederumi tējas pagatavošanai. Kompānija Apsara ir viens no lielākajiem vietējiem tējas piegādātājiem tirdzniecības tīklos.

Чайные домики Apsara
© Sputnik / Dinara Nikiforova
Apsara tējas namiņi

Tagad parunāsim par kafiju —Latvijai neraksturīgu, taču populāru un iemīļotu dzērienu.

Чашка кофе
© Sputnik / Dinara Nikiforova
Latvijai neraksturīgs, bet populārs un iecienīts dzēriens – melnā kafija

Izrādās, ka Latvijai ir ar ko lepoties arī kafijas jomā, jo mēs esam vienīgā valsts, kur dzer "melno kafiju". Nekur pasaulē vairs nav tāda jēdziena. Latvijas iedzīvotāji to nezina un, būdami ārzemēs, cenšas to pasūtīt kafejnīcā, bet neviens viņus nesaprot. Melnā kafija — tā nebūt nav vienkārša kafija bez piena. Tas ir noteikta apjoma kafijas dzēriens ar noteiktu stiprumu, ko cer dabūt katrs latvietis, pasūtot kafiju. Melnajai kafijai vistuvākā ir "americano". Tiesa, šo nosaukumu Latvijā lieto salīdzinoši nesen, tapāt kā itāļu espreso, kapučīno vai latte, tāpēc vietējie izmanto sen pazīstamu nosaukumu. Mums ir pat vietējais kafijas pupiņu zīmols — "Melnā kafija".

Pastāv vēl viens vietējais kafijas veids —"Rīgas Kafija". Precīza recepte nav zināma nevienam, taču ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir svaigi pagatavota kafija, kurai pievieno Rīgas balzamu. Profesionāļi cenšas to atjaunot. Reiz man gadījās nogaršot vienu no rekonstruētajām receptēm – turku gaumē pagatavotai kafijai pievieno balzamu un atsevišķi pasniedz viegli saputotu aukstu saldo krējumu.

Приготовление эспрессо
© Sputnik / Dinara Nikiforova
"Rīgas kafija"

1990. gados, globālo pārmaiņu laikā Latvijā ierādījās itāļu kafijas kultūra – stiprā un biezā espreso. Līdz šim lielākoties šeit dzēra kafiju, ko vārīja speciālā traukā "džezvā", vai vienkārši pārlēja ar verdošu ūdeni kafijkannā. Liepājā kādreiz bija rūpnīca, kur ražoja šķīstošo kafiju, tāpēc šī kafija arī bija ļoti populāra. It īpaši to cienīja seniori augstās kofeīna koncentrācijas dēļ. Bija arī dažādi kafijas aizstājēji, piemēram, cigoriņu dzēriens. Starp citu, ekopārtikas veikalos to var nopirkt arī tagad.

Pēdējos gados Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, parādās tā saucamā trešā viļņa kafejnīcas. Šīs kafejnīcas izmanto jaunas speciāli izveidotas kafijas pupiņu šķirnes un īpašas receptes, kas ļauj spilgtāk izpausties katras šķirnes garšai un smaržai. Nesen Rīgas iedzīvotāji uzzināja, ka pastāv tādi kafijas pagatavošanas veidi, kā lungo, pour over, aeroprese, sifons un atkārtoti iepazinās ar jau aizmirsto franču presi. Cilvēkiem, kas reiz nogaršojuši kafiju, sagatavotu no īpaši apgrauzdētām kafijas pupiņām, ir grūti atgriezties pie parastās maltās kafijas no lielveikaliem.

Kur Rīgā šodien var nogaršot labu kafiju? Lūk, neliels kafejnīcu saraksts.

Rocket Bean Roastery

Rocket Bean Roastery nodarbojas ar kafijas pupiņu grauzdēšanu un tirdzniecību. Tepat ir arī "trešā viļņa" kafejnīca. Pati kafejnīca ir ļoti gaiša ar skaistu interjeru, kas lieliski der gan biznesa sarunām, gan randiņiem vai tiekoties ar draugiem. Rocket Bean Roastery meklējiet slavenajā hipsterīgajā Miera ielā.

Чашка кофе с десертом
© Sputnik / Dinara Nikiforova
Kafija un deserts

Cafeterius

Slavenā krievu dizainera Artemija Ļebedeva studijas kafejnīca, kas piedāvā ne tikai kafiju, konditoreju un pusdienas, bet arī dažādas studijas preces: grāmatas, rotaļlietas, suvenīrus un elektroniku. Kafijas bārmeņi šeit ir īpaši laipni un vienmēr gatavi pastāstīt, kā pareizi vārīt kafiju. Ja kafija jums iegaršosies, varat iegādāties pupiņas līdzņemšanai.

Cafeterius
© Sputnik / Dinara Nikiforova
Cafeterius

Cafe Dalī

Cafe Dalī ir mākslas kafejnīca, kas atrodas atjaunotā Spīķeru kvartāla sirdī. Agrāko rūpniecības preču noliktavu vietā tagad notiek dažādi kultūras pasākumi. Kafejnīca ir veltīta izcilajam spāņu māksliniekam. Mīlestība pret viņu izpaužas ne tikai interjerā — ja jūs palūgsiet paroli wi-fi tīklam, jums piedāvās atcerēties Salvadora Dalī dzimšanas datumu. Cafe Dalī var pagaršot klasisko itāļu kafiju no aparāta vai pēc alternatīvajām metodēm pagatavotu kafiju.

Кафе Dali
© Sputnik / Dinara Nikiforova
Cafe Dalī

Parunāsim. Kafe 'teeka

Šajā kafejnīcā jums piedāvās tikai itāļu kafijas aparātā pagatavotu kafiju no augstas kvalitātes pupiņām. Taču šī ir īsta brīnumu vieta, durvis, kas ved uz paralēlo pasauli. Lai tajā iekļūtu, ir jādodas uz pašu Vecrīgas sirdi, pie Trim brāļiem. Ja apkārt nebūtu izvietoti dēlīši ar uzrakstiem, pagalmiņu vienkārši būtu neiespējami atrast. Tajā ir veca divstāvu māja, kas pieguļ gotiskajai baznīcai – tās vitrāžām rotātie logi veras kafejnīcas pagalmā un vakarpusē tajos mirdz silta dzeltena gaisma. Šeit vienmēr atradīsiet svaigas maizītes, dzērienus un vieglas pusdienas.

Кофейня Parunāsim
© Sputnik / Dinara Nikiforova
Kafejnīca Parunāsim

 

256
Temats:
Rīga no iekšpuses: neformāls ceļvedis (22)
Pēc temata
Tēja vai kafija. Pasaules valstu reitings
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

11
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

11
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

9
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

9
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam