RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Nepieciešamības mainīt nepilsoņu naturalizācijas procedūru Latvijā nav, preses konferencē paziņoja republikas eksprezidents Valdis Zatlers.
Esošais prezidents Raimonds Vējonis iepriekš informēja, ka vēlas apspriest ar bijušajiem valsts vadītājiem jautājumu par naturalizācijas procedūras vienkāršojumu valstī, ņemot vērā gaidāmo Latvijas Republikas 100. gadadienu.
"Diskusijas pamatideja — apspriest politisko žestu iedzīvotājiem, tādēļ nolemts izpētīt, cik efektīva bijusi iepriekšējā politika attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem. Taču konkrētu plānu un ideju pagaidām nav. Vispirms nepieciešama analīze, tomēr ažiotāža ir parādījusies jau tagad. 25 gadu laikā spēkā esošā naturalizācijas kārtība ir veiksmīga un nav nepieciešamības to mainīt," — teica Zatlers.
Iepriekš Latvijas eksprezidents Guntis Ulmanis atgādināja, ka Latvija ir pirmā valsts Eiropā un ceturtā valsts pasaulē nepilsoņu skaita ziņā.
"Jebkuras valsts stabilitāte ir atkarīga no pilsoņu kontingenta, un valsts 100. gadu jubileja varētu kļūt par grēku piedošanas laiku nākotnes vārdā," — sacīja Ulmanis.
"Pats esmu ļoti uzmanīgs, un nesteidzos ar secinājumiem. Ir nepieciešama argumentācija par un pret," — norādīja Ulmanis.
Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Aptuveni 250 tūkstoši no viņiem ir atzīti par nepilsoņiem, tie ir bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas neatkarības palikuši Latvijā, bet kuru senči nav dzīvojuši Republikā līdz 1940. gadam.
Nepilsoņi ir republikas pastāvīgie iedzīvotāji, bet viņiem ir virkne ierobežojumu tiesībās. Viņi nevar piedalīties vēlēšanās un ieņemt noteiktus amatus valsts sektorā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Igors Gorbunovs pauda viedokli par to, ka jautājums par naturalizācijas noformēšanas atvieglojumu vai atvieglojumu ieviešanu vecākā gadagājuma cilvēkiem ir apspriežams, taču pretendentam ir obligāti jāpārvalda latviešu valoda.
PMLP pētījumi rāda, ka nepilsoņu motivācija iegūt Latvijas pilsonību ar katru gadu samazinās. Piemēram, 2012. gadā daudzi nepilsoņi vecumā no 55 gadiem izvēlējās Krievijas pilsonību pensiju dēļ. Pērn vēlmi iegūt Latvijas pilsoņa pasi izrādīja tikai 971 cilvēks.
