Reņģu zveja. Foto no arhīva

Latvijas zivrūpniecībā gaidams kritums

90
Viens no lielākajiem Latvijas zivju konservu ražotājiem apgalvo, ka valsts zivrūpniecības jomā šogad sagaidāms liels kritums - apgrozījums kritīsies vismaz par 50%.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Pēc AS "Brīvais Vilnis" valdes priekšsēdētāja Arnolda Babra domām, zivju rūpniecības jomas apgrozījuma kritums Latvijā šogad sasniegs vismaz 50%, raksta BNS.

Zvejnieku kolhozs "Brīvais vilnis" Salacgrīvā ir dibināts 1949. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā zvejnieku kolhozs tika pārveidots par akciju sabiedrību un kļuva par pirmo uzņēmumu Baltijā, kas ieguva tiesības eksportēt zivis uz ES valstīm. Tā ir viena no sešām firmām, kas ietilpst sabiedrībā "Rīgas Šprotes" (tai pieder prečzīme "Rīgas šprotes eļļā"). Uzņēmuma lielākie īpašnieki pastarpināti ir Latvijas uzņēmēji brāļi Valērijs un Vilorijs Belokoņi — viņiem pieder vairāk nekā 90% "Brīvais vilnis" akciju.

Pēc Babra teiktā, jau tagad Latvijas zivju rūpniecības ražošanas jauda sastāda 50% no reālās. Vasaras mēnešos gandrīz visi zivju pārstrādes uzņēmumi sezonāli īslaicīgi pārtrauc savu darbu. Parasti vasaras tveicē cilvēki ēd mazāk zivju konservu, īpaši dienvidu reģionos. Tomēr visiem uzņēmumiem, kuri vasarā aizies atvaļinājumā, gatavās preces noliktavās pietiks, lai izpildītu pasūtījumus.

Tradicionālajos zivrūpnieku noieta tirgos — NVS valstīs — situācija pēdējos mēnešos nav būtiski mainījusies, valūtas devalvācija joprojām negatīvi ietekmē patēriņu, piebilda Babris.

Pagājušā gada 4. jūnijā Krievijas lauksaimniecības kontroles dienests (Rosseļhoznadzor) benzpirēna paaugstināta satura dēļ ieviesa zivju produkcijas importa aizliegumu no Latvijas un Igaunijas. Līdz šim produktu embargo darbības dēļ uz Krieviju bija aizliegts importēt no Eiropas Savienības saldētās un atdzesētās zivis. Pēc tam Ventspils zivju konservu kombināts nekavējoties aizvērās un atsāka ražošanu tikai pagājušā gada decembrī un no šprotu ražošanas pārgāja pie garnelēm.

Tomēr Latvijas šprotu ražotāji aktīvi cenšas rast savas produkcijas noietu ārpus tradicionālajiem tirgiem un pārdod savu produkciju, piemēram, Japānā, Ķīnā un Korejā.

90
Pēc temata
Latvijas lauksaimnieki atraduši Krievijas sankciju priekšrocības
Lauksaimnieki lūdz palīdzību ES
Ugunsgrēks

Liels ugunsgrēks Jūrmalā: izglābts viens cilvēks

1
(atjaunots 11:51 04.07.2020)
Jūrmalā dzīvojamā mājā noticis ugunsgrēks, notikuma vietā strādā trīspadsmit ugunsdzēsēju brigādes; viens cilvēks ir izglābts.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Sestdien no rīta, 4. jūlijā, divstāvu mājā Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, raksta jauns.lv ar atsauci uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi Agritu Vītolu.

Pēc viņas sacītā, izsaukumu dispečeru punkts saņēma plkst. 8:48. Notikuma vietā glābēji atklāja spēcīgu atklāto liesmu vienā no dzīvokļiem. Viens cilvēks tika izglābts no degošās dzīvojamās platības, viņš atrodas mediķu uzraudzībā.

Kopējā uzliesmojuma platība pagaidām nav noteikts, notikuma vietā strādā 13 ugunsdzēsēju brigādes ar četrām ugunsdzēsības autocisternām.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka valstī ir izsludināts paaugstināts ugunsgrēku bīstamības periods. Atklātu uguni aizliegts izmantot mežu teritorijā, aizliegta transportlīdzekļu kustība ārpus ceļa, izņemot ugunsdzēsības mašīnas un citu ārkārtas dienestus, kā arī speciālo tehniku, kas ir paredzēta mežsaimniecības darbiem.

Valsts meža dienestā atzīmēja, ka visi pārkāpumi tiks rūpīgi izmeklēti, soda kārtā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

Meteorologi atzīmē, ka ugunsgrēki liecina ne vien par cilvēku bezatbildīgo attieksmi, kuri bieži vien kļūst par vainīgiem uzliesmojumā, bet arī par būtiskām klimata izmaiņām.

VUGD aicina Latvijas iedzīvotājus nepalikt malā un, ieraugot ugunsgrēku, zvanīt pa tālruni 112.

1
Tagi:
ugunsdzēsēji, ugunsgrēks, Jūrmala
Pēc temata
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Ugunsgrēka dūmi no Černobiļas nonākuši līdz Kijevai. Apdraudēta Krievija un Baltkrievija
KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

"Žēl, ka nevar piestādīt rēķinu": deputātu šokējis Krievijas pilsoņu balsojums Latvijā

10
(atjaunots 09:05 04.07.2020)
Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Ģirts Lapiņš ir neapmierināts ar Krievijas pilsoņu integrācijas efektivitāti Latvijā – viņu šokēja balsojuma rezultāti par grozījumu veikšanu KF Konstitūcijā.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Provizoriskie balsojuma rezultāti par grozījumiem KF Konstitūcijā liecina, ka Latvijā absolūtais vairākums Krievijas pilsoņu nobalsoja par grozījumiem. Rīgā grozījumus atbalstīja aptuveni 90% nobalsojušo.

Rīgas domes deputāts no Nacionālās apvienības Ģirts Lapiņš ir šokēts ar šo faktu un ir neapmierināts par to, cik neefektīvi tika iztērēta nauda no Sabiedrības integrācijas fonda.

"Viss, kas jāzina par integrācijas efektivitāti 30 gadu garumā. Šie cilvēki joprojām dzīvo Krievijas TV realitātē, nevis Latvijā. Žēl, ka nevar piestādīt rēķinu Sabiedrības integrācijas fondam par visu noplenderēto naudu 30 gadu laikā," pauž sašutumu Ģirts Lapiņš Twitter, daloties ar datiem par to, ka Rīgā par grozījumiem nobalsoja 82%, savukārt Daugavpilī un Liepājā 96%, atstājot rekordu tikai Čečenijai ar 98% grozījumus atbalstījušo.

​Tiesa, sabiedriskie aktīvisti uzreiz centās nomierināt politiķi: nebūt ne visi Latvijā dzīvojošie KF pilsoņi ir "ienaidnieki". Ir taču arī bēgļi un dažādi ekspatrianti – tie vai nu vispār nepiedalījās balsojumā, vai nu balsoja "pareizi", jeb pret.

"Labi. Nepārspīlēsim. LV dzīvojošo RUS pilsoņu vidū ir arī Liepājas @DimitriySavvin, @meduzaproject redaktore Timčenko un Krievijā vajātais pīpju meistars Aleksandrs Bondarevs. Viņi ir ļoti cienījami cilvēki. Pieņemu, ka vienkārši negāja uz colorado vēstniecību un nebalsoja," izsaka pieņēmumu žurnālists Ansis Pūpols, neaizmirstot izteikt aizvainojumu kaimiņvalstij.

​​"​Ja aktivitāte bija 20%, tad tas parāda lielākās daļas totālu vienaldzību,"​ piebilda lietotājs ar segvārdu Kurmitis.

​Citi lietotāji pauž domu, ka vairums Latvijā dzīvojošo KF pilsoņu ir pensionāri – bijušie nepilsoņi, kuri pieņēma KF pilsonību otrās pensijas dēļ. Viņiem to maksā, ar to pietiek atbalstam.

"Tomēr ieteiktu saprātīgi vērtēt datus un vēsturisko un tagadējo demogrāfisko situāciju visās šajās valstīs! Ārpus bijušās PSRS dzīvo galvenokārt tie, kam Krieviju nevajag! Atbalsts Putinam ir nevis % no Latvijas krieviem, bet tiem, kas apzināti izvēlējušies pieņemt Krievijas pilsonību!" spriež lietotājs ar segvārdu Gudrinieki.

​"Te gan vērts atcerēties, ka 90% Krievijas pilsoņu Liepājā ir bijušās PSRS militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Gaidīt no viņiem prāta izpausmes ir smieklīgi," piebilst Liepājas iedzīvotājs Aigars Prūsis par saviem pilsētā dzīvojošajiem kaimiņiem.

Tiesa, starp visu šo aizvainojošo retoriku attiecībā uz kaimiņvalsts pilsoņiem nacionālpatriotu komentāros pazibēja arī pāris nestandarta viedokļu.

"Jo LSMā vairs pat iespējas nav uzzināt neko krievu valodā. Un atkal... Kāda jums daļa dēļ trešās valsts pilsoņiem? Esat priecīgi, ka tie šeit strādā, patērē un maksā nodokļus," iebilda draudzīgajam nacionālpatriotu korim lietotājs ar segvārdu saolin.

​​"​Khm, vispār jau Sabiedrības integrācijas fonds atrodas kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā. Un pēdējos 10 gadus Kultūras ministrija ir Nacionālās apvienības pārvaldībā," atbildēja deputātam no Nacionālās apvienības Juris.

​Atgādināsim, ka Latvijā par grozījumiem KF Konstitūcijā varēja nobalsot piecās vietās. Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Savukārt tiem, kas nevarēja ierasties nobalsot klātienē, tika organizētas speciālas mobilās brigādes, kuras izbrauca uz vēlētāju dzīvesvietu. Vēstniecības komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka šis balsojums guva plašu atsaucību no vēlētāju puses.

10
Tagi:
balsojums, Konstitūcija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs