Vanšu tilts Rīgā. Foto no arhīva

Pilsonība nepilsoņiem: "nulles varianta" nebūs

153
(atjaunots 12:31 23.05.2016)
Kādas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas vadītājs apgalvo, ka diskusijas par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem ir pieļaujamas, taču bez latviešu valodas zināšanām un eksāmena saņemt Latvijas pilsoņa pasi neizdosies.

RĪGA, 23. maijs — Sputnik. Diskusijas par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem ir pieļaujamas, jo viņi ir Latvijas piederīgie, nevis svešinieki, tomēr latviešu valodas obligāto zināšanu princips ir jāsaglabā, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.

Iedzīvotāju reģistra rīcībā esošie dati liecina, ka šī gada sākumā Latvijā dzīvojuši 252 017 nepilsoņi (pilsoņu skaits Latvijā — 1 804 392 cilvēki). 90. gadu sākumā, kad Latvijas iedzīvotāji tika sadalīti divās kopienās, valstī dzīvoja aptuveni 740 tūkstoši nepilsoņu, tagad – apmēram 250 tūkstoši. Sākot no 1995. gada Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā saņēmuši tikai 143 865 cilvēki. Pārējie ir aizbraukuši vai saņēmuši citas valsts pilsonību, sev saglabājot pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Sākotnēji naturalizācijas tempi auga – 2006. gadā eksāmenu pilsonības saņemšanai nokārtoja 16 439, taču no 2007. gada rādītāji sāka kristies. Pērn Latvijas pilsoņa pasi vēlējās saņemt tikai 971 cilvēks.

Gorbunovs norādīja, ka pilsonības saņemšanas procesu ietekmē virkne iekšējo un ārējo faktoru. Starp iekšējiem faktoriem jāpiemin sociāli ekonomiskā situācija, politiskās debates, plašsaziņas līdzekļu metodes, atspoguļojot pilsonības un integrācijas jautājumus, valsts valodas pielietojuma vide, diskusijas sabiedrībā par otru valsts valodu, pilsonības automātisko piešķiršanu nepilsoņiem, vēlēšanu tiesībām un citi faktori. Pilsonības saņemšanas procesu ietekmē arī ārējie faktoru – Eiropas likumdošana, bezvīzu režīma ieviešana nepilsoņiem, kaimiņvalstu attieksme pret nepilsoņu jautājumu Latvijā, nozīmīgi notikumi kaimiņvalstīs.

Izskatot jautājumu par naturalizācijas tempu krišanās galvenajiem faktoriem, Gorbunovs atgādināja, ka 2007. gadā Latvijas nepilsoņiem tika ieviests bezvīzu režīms ar ES valstīm, bet 2008. gadā – bezvīzu režīms ar Krieviju. PMLP pētījumi liecina, ka nepilsoņu motivācija saņemt Latvijas pilsonību pakāpeniski krītas – piemēram, 2012. gadā nepilsoņi vecumā no 55 gadiem masveidā izvēlējās Krievijas pilsonību pensijas dēļ.

Starp galvenajiem iemesliem, kuru dēļ cilvēki nevēlas naturalizēties, ir tādi faktori, kā iespēja ceļot uz Krieviju bez vīzas, viedoklis par to, ka pilsonība ir jāpiešķir automātiski, cerība uz to, ka naturalizācijas process tiks vienkāršots, kā arī bailes kārtot eksāmenus. Aptauju rezultāti liecina, ka ar katru gadu arvien vairāk pieaug nepilsoņu apmierinātība ar pašreizējo statusu un zūd vēlme saņemt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā.

"Varam diskutēt par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem, bet ārvalstniekiem saglabāt iepriekšējo kārtību. Nepilsoņi ir Latvijas piederīgie, mēs nedrīkstam viņus uzskatīt par svešiniekiem. Ir jāsamazina nepilsoņu administratīvais slogs, samazinot naturalizācijai nepieciešamo dokumentu skaits. Piemēram, varam pārrunāt iespēju, lai nepilsoņiem nevajadzētu pierādīt savu eksistences līdzekļu legālo avotu. Tāpat varam apspriest privilēģijas cienījama vecuma cilvēkiem naturalizācijas eksāmenu nokārtošanai, taču saglabāt pamatprincipu – cilvēkam, kurš vēlas saņemt Latvijas pilsonību, ir jāpārvalda latviešu valoda," – uzsvēra Gorbunovs.

Atcels, neatcels

Runas par nepilsoņu institūta atcelšanu sākās pēc tam, kad diskusija par to notika Gadsimta padomes sēdē, kurā strādā pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis un Latvijas bijušie prezidenti. Sak, valsts 100. gadskārtas pasākumu ietvaros it kā tiekot plānots pieņemt politiskus lēmumus par piekāpšanos nepilsoņu priekšā. Tiekot izskatīti dažādi varianti: automātiska nepilsonības piešķiršana neatkarības gados dzimušajiem nepilsoņu bērniem, tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās vai pat nepilsoņa statusa pilnīga likvidācija un pilsonības piešķiršana visiem. Tomēr padomes pārstāvji apgalvo, ka ir pāragri runāt par konkrētiem lēmumiem.

"2018. gadā Latvijas Republika svinēs savu 100. gadskārtu. Pašlaik augstākajā līmenī tiek apspriesta iespēja pieņemt virkni politisku lēmumu, kas skar Latvijas nepilsoņus. To starpā ir lēmums dāvāt nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanām un naturalizācijas procedūras vienkāršošana. Priecē tas, ka Latvijā ir daudz loģiski domājošu cilvēku, kuri gatavi pārrunāt šādas izmaiņas. Piemēram, Igaunijā nepilsoņiem jau sen piešķirtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Protams, lielākā daļa politiķu, kuri pašlaik strādā Saeimā, dažādu iemeslu dēļ šādas idejas vērtē noraidoši vai skeptiski (pozitīvi – tikai "Saskaņa"), taču, kā zināms, laiki mainās. Šīs izmaiņas varētu kļūt par labu instrumentu Latvijas sabiedrības saliedēšanai jaunu globālo problēmu – bēgļu plūsmas un starptautiskā terorisma apstākļos," – Saeimas deputāts Valērijas Agešins diskusiju par nepilsoņu institūta iespējamo likvidāciju novērtēja pozitīvi.

Pagaidām vēl neviens nevar prognozēt, kādu lēmumu pieņems padome. Prezidenta kancelejas ekspertu grupa vēl tikai meklē lēmumu. Taču grupas vadītāja Liesma Ose jau ir pavēstījusi, ka runa varētu būt par Latvijā dzimušajiem bērniem, vaoi atsevišķām privilēģijām naturalizācijas procesā, taču ne par nepilsoņa statusa pilnīgu atcelšanu.

153
Pēc temata
Andris Bērziņš: nepilsoņu problēma ir sarežģītāka nekā bēgļu jautājums
Aleksandrs Vešņakovs par masveida nepilsonību un terorismu
Uzsākta parakstu vākšana “Nepilsoņiem - tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās”
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

12
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

12
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam

Rīgas dome nesaskaņoja mītiņu Navaļnija atbalstam: protestējošos izgaiņāja policija

28
Pie Krievijas vēstniecības Rīgā notika nesankcionēta akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vairāki desmiti cilvēku, neskatoties uz Rīgas domes aizliegumu, ieradās pie Krievijas vēstniecības Latvijā ar prasību atbrīvot blogeri Alekseju Navaļniju.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam

Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

Iepriekš Rīgas dome noraidīja pieteikumu protesta akcijai pie Krievijas vēstniecības. Tomēr vairāki desmiti cilvēku ieradās ar plakātiem "Brīvību Aleksejam Navaļnijam!"

Полицейские поспешили попросить удалиться протестующих у посольства России в Латвии.
Sergey Melkonov
Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu.

Pie tam cilvēki turējās drošā attālumā un ievēroja pandēmijas apstākļos noteikto distanci.

Tiesa, policisti pasākumu pārtrauca. Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu. Akcijas dalībnieki neiebilda un steigšus izklīda.

 

28
Tagi:
Rīga, Krievijas vēstniecība, Navaļnijs, Latvija
Pēc temata
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā
Lavrovs komentēja ES sankcijas pēc incidenta ar Navaļniju
Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko