Vanšu tilts Rīgā. Foto no arhīva

Pilsonība nepilsoņiem: "nulles varianta" nebūs

155
(atjaunots 12:31 23.05.2016)
Kādas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas vadītājs apgalvo, ka diskusijas par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem ir pieļaujamas, taču bez latviešu valodas zināšanām un eksāmena saņemt Latvijas pilsoņa pasi neizdosies.

RĪGA, 23. maijs — Sputnik. Diskusijas par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem ir pieļaujamas, jo viņi ir Latvijas piederīgie, nevis svešinieki, tomēr latviešu valodas obligāto zināšanu princips ir jāsaglabā, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.

Iedzīvotāju reģistra rīcībā esošie dati liecina, ka šī gada sākumā Latvijā dzīvojuši 252 017 nepilsoņi (pilsoņu skaits Latvijā — 1 804 392 cilvēki). 90. gadu sākumā, kad Latvijas iedzīvotāji tika sadalīti divās kopienās, valstī dzīvoja aptuveni 740 tūkstoši nepilsoņu, tagad – apmēram 250 tūkstoši. Sākot no 1995. gada Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā saņēmuši tikai 143 865 cilvēki. Pārējie ir aizbraukuši vai saņēmuši citas valsts pilsonību, sev saglabājot pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Sākotnēji naturalizācijas tempi auga – 2006. gadā eksāmenu pilsonības saņemšanai nokārtoja 16 439, taču no 2007. gada rādītāji sāka kristies. Pērn Latvijas pilsoņa pasi vēlējās saņemt tikai 971 cilvēks.

Gorbunovs norādīja, ka pilsonības saņemšanas procesu ietekmē virkne iekšējo un ārējo faktoru. Starp iekšējiem faktoriem jāpiemin sociāli ekonomiskā situācija, politiskās debates, plašsaziņas līdzekļu metodes, atspoguļojot pilsonības un integrācijas jautājumus, valsts valodas pielietojuma vide, diskusijas sabiedrībā par otru valsts valodu, pilsonības automātisko piešķiršanu nepilsoņiem, vēlēšanu tiesībām un citi faktori. Pilsonības saņemšanas procesu ietekmē arī ārējie faktoru – Eiropas likumdošana, bezvīzu režīma ieviešana nepilsoņiem, kaimiņvalstu attieksme pret nepilsoņu jautājumu Latvijā, nozīmīgi notikumi kaimiņvalstīs.

Izskatot jautājumu par naturalizācijas tempu krišanās galvenajiem faktoriem, Gorbunovs atgādināja, ka 2007. gadā Latvijas nepilsoņiem tika ieviests bezvīzu režīms ar ES valstīm, bet 2008. gadā – bezvīzu režīms ar Krieviju. PMLP pētījumi liecina, ka nepilsoņu motivācija saņemt Latvijas pilsonību pakāpeniski krītas – piemēram, 2012. gadā nepilsoņi vecumā no 55 gadiem masveidā izvēlējās Krievijas pilsonību pensijas dēļ.

Starp galvenajiem iemesliem, kuru dēļ cilvēki nevēlas naturalizēties, ir tādi faktori, kā iespēja ceļot uz Krieviju bez vīzas, viedoklis par to, ka pilsonība ir jāpiešķir automātiski, cerība uz to, ka naturalizācijas process tiks vienkāršots, kā arī bailes kārtot eksāmenus. Aptauju rezultāti liecina, ka ar katru gadu arvien vairāk pieaug nepilsoņu apmierinātība ar pašreizējo statusu un zūd vēlme saņemt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā.

"Varam diskutēt par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem, bet ārvalstniekiem saglabāt iepriekšējo kārtību. Nepilsoņi ir Latvijas piederīgie, mēs nedrīkstam viņus uzskatīt par svešiniekiem. Ir jāsamazina nepilsoņu administratīvais slogs, samazinot naturalizācijai nepieciešamo dokumentu skaits. Piemēram, varam pārrunāt iespēju, lai nepilsoņiem nevajadzētu pierādīt savu eksistences līdzekļu legālo avotu. Tāpat varam apspriest privilēģijas cienījama vecuma cilvēkiem naturalizācijas eksāmenu nokārtošanai, taču saglabāt pamatprincipu – cilvēkam, kurš vēlas saņemt Latvijas pilsonību, ir jāpārvalda latviešu valoda," – uzsvēra Gorbunovs.

Atcels, neatcels

Runas par nepilsoņu institūta atcelšanu sākās pēc tam, kad diskusija par to notika Gadsimta padomes sēdē, kurā strādā pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis un Latvijas bijušie prezidenti. Sak, valsts 100. gadskārtas pasākumu ietvaros it kā tiekot plānots pieņemt politiskus lēmumus par piekāpšanos nepilsoņu priekšā. Tiekot izskatīti dažādi varianti: automātiska nepilsonības piešķiršana neatkarības gados dzimušajiem nepilsoņu bērniem, tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās vai pat nepilsoņa statusa pilnīga likvidācija un pilsonības piešķiršana visiem. Tomēr padomes pārstāvji apgalvo, ka ir pāragri runāt par konkrētiem lēmumiem.

"2018. gadā Latvijas Republika svinēs savu 100. gadskārtu. Pašlaik augstākajā līmenī tiek apspriesta iespēja pieņemt virkni politisku lēmumu, kas skar Latvijas nepilsoņus. To starpā ir lēmums dāvāt nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanām un naturalizācijas procedūras vienkāršošana. Priecē tas, ka Latvijā ir daudz loģiski domājošu cilvēku, kuri gatavi pārrunāt šādas izmaiņas. Piemēram, Igaunijā nepilsoņiem jau sen piešķirtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Protams, lielākā daļa politiķu, kuri pašlaik strādā Saeimā, dažādu iemeslu dēļ šādas idejas vērtē noraidoši vai skeptiski (pozitīvi – tikai "Saskaņa"), taču, kā zināms, laiki mainās. Šīs izmaiņas varētu kļūt par labu instrumentu Latvijas sabiedrības saliedēšanai jaunu globālo problēmu – bēgļu plūsmas un starptautiskā terorisma apstākļos," – Saeimas deputāts Valērijas Agešins diskusiju par nepilsoņu institūta iespējamo likvidāciju novērtēja pozitīvi.

Pagaidām vēl neviens nevar prognozēt, kādu lēmumu pieņems padome. Prezidenta kancelejas ekspertu grupa vēl tikai meklē lēmumu. Taču grupas vadītāja Liesma Ose jau ir pavēstījusi, ka runa varētu būt par Latvijā dzimušajiem bērniem, vaoi atsevišķām privilēģijām naturalizācijas procesā, taču ne par nepilsoņa statusa pilnīgu atcelšanu.

155
Pēc temata
Andris Bērziņš: nepilsoņu problēma ir sarežģītāka nekā bēgļu jautājums
Aleksandrs Vešņakovs par masveida nepilsonību un terorismu
Uzsākta parakstu vākšana “Nepilsoņiem - tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās”
 COVID-19

Kāpēc, ja tik un var saslimt, izskaidro epidemiologs

12
(atjaunots 07:22 14.04.2021)
Anda Ķīvīte-Urtāne izskaidroja, kāpēc pēc iespējas ātrāk jāvakcinējas pret koronavīrusu, un pastāstīja par ierobežojumu mīkstināšanas iespēju vakcinētajiem saistībā ar jauniem pētījumiem.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Vakcinācija nevar pilnībā pasargāt no Covid-19, ir zināmi gadījumi, kad inficējās vakcinētie cilvēki un pastāv bažas, ka tie var pārnesāt vīrusu, pat ja paši neslimo. Tāpēc daži secina, ka vakcinēties ir bezjēdzīgi, bet epidemioloģiskie ierobežojumi tik un tā būs jāsaglabā uz nenoteiktu laiku. Epidemioloģe Anda Ķīvīte-Urtāne intervijā RīgaTV 24atspēkojusi šādu viedokli.

"Es nebūtu tik pesimistiska!" paziņoja Ķīvīte-Urtāne.

Viņa apliecināja, ka pēc vakcinācijas var saslimt, bet jaunākie dati rāda, ka vakcīna teju 100% pasargā no smagas saslimšanas un letāla iznākuma.

"Vakcinējies cilvēks var būt drošs, ja saslimst, tas būs vieglā formā vai bez simptomiem vispār un viņa nebūs nepieciešama stacionāra palīdzība un nebūs letāla iznākuma," norādīja epidemioloģe.

Viņa uzsvēra, ka tas attiecas uz visām vakcīnām, ieskaitot "AstraZeneca" preparātu.

Runājot par vīrusa izplatību, Ķīvīte-Urtāne apliecināja, ka vakcinācijas sākumā tiešām nebija nekādu datu par to, ka vakcīnas pasargā no tālākas vīrusa pārneses, zināms bija tikai, ka vakcīna pasarga no smagas saslimšanas. Taču jaunākie pētījumu dati pierāda, ka gan adenovīrusu vakcīnas, tādas kā "AstraZeneca", gan RNS vakcīnas, tādas kā "Pfizer", pasargā arī no SARS-CoV-2 transmisijas, proti, vakcinētā persona vairs nevar būt par vīrusa pārnesēju, uzsvēra epidemioloģe.

"Šobrīd pasaulē tiek runāts, ka tie cilvēki, kuri būs vakcinēti, viņi ir droši apkārtējiem!" atzīmēja Kivīte-Urtāne.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, sākot ar 12. aprīli, Latvijā sāka vakcinēt pedagogus, kā arī pirmsskolas, speciālās un vispārējās izglītības iestāžu darbiniekus, kuri ir ciešā kontaktā ar bērniem. Pārējo izglītības sistēmas darbinieku vakcinācija pret Covid-19 var sākties 3. maijā.

Cilvēki atteicās vakcinēties ar "AstraZeneca" vakcīnu, jo parādījās informācija, ka tā ir saistīta ar tromboembolijas blakusparādību izpausmēm pacientiem. Virkne ES valstu pieņēma lēmumu apturēt potenciāli problemātiskā preparāta lietošanu vakcinācijai koronavīrusa profilaksei.

12
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
 Pfizer

Trīspadsmit ledusskapji: Latvija varēs uzglabāt divus miljonus vakcīnas devu

14
(atjaunots 15:43 13.04.2021)
Vakcīna "Pfizer/BioNTech" ir pārvadāšanai un uzglabāšanai ļoti sarežģīts preparāts, līdz šim Latvijā to izmantoja tikai lielajās slimnīcās.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Vakcīna "Pfizer/BioNTech" jāuzglabā īpašās saldētavās apmēram -70°C temperatūrā, taču tas netraucēs tai kļūt par pamata vakcīnu Latvijā, ziņo LTV7 programma "Punkti virs i".

Tieši nepieciešamība "supersaldētavās" tika izvirzīta kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Veselības ministrijas "neformālā ekspertu grupa" novembrī nolēma pasūtīt tikai astoto daļu no Latvijai piedāvāto "BioNTech/Pfizer" devu apjoma Eiropas iepirkumu ietvaros.

Tolaik Veselības ministrija izdarīja likmi uz uzglabāšanas ziņā vienkāršāku "AstraZeneca" preparātu. Tomēr šī vakcīna tika atļauta ES tikai janvāra beigās, martā tās lietošana tika pārtraukta uz iespējamo blakusparādību izmeklēšanas laiku, bet pēc tam "AstraZeneca" paziņojusi Eiropas Komisijai, ka arī aprīlī - jūnijā neizpildīs piegādes plānu (janvārī - martā ražotājs nodrošināja tikai trešdaļu no solītā, otrajā ceturksnī piegāžu apjoms samazināsies līdz aptuveni 40%).

Turklāt Latvija, visticamāk, papildus saņems aptuveni 400 000 vakcīnas "BioNTech/ Pfizer" devu un atradīs vietu to uzglabāšanai. Kā pastāstīja Veselības ministrs Daniels Pavļuts, gada sākumā Latvijā bija 12 ledusskapji, kas spēja nodrošināt piemērotu temperatūru.

"Nosacīti runājot, miljonu "Pfizer" devu mēs varam uzglabāt sistēmas ietvaros. Tās ir lielās slimnīcas, tas ir Donoru centrs, ir arī papildu iespējas. Tolaik Latvijā mēs varējām uzglabāt divus miljonus devu. Taču mēs negrasāmies glabāt divus miljonus devu. Mēs gatavojamies ar tām vakcinēt" norādīja Pavļuts.

Viņš piebilda, ka kopš tā laika šādu ledusskapi iegādājusies, piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

"Pēc atsaldēšanas "Pfizer/BioNTech" vakcīnu var uzglabāt, ja nemaldos, līdz 5 dienām parastajā medicīniskajā ledusskapī – temperatūrā no -2 līdz -8°C grādiem. Loģistikai "Pfizer/BioNTech" ir sarežģītāks preparāts, to mēs līdz šīm izmantojām pārsvarā lielākajās slimnīcās. Taču šo vakcīnu varētu arī izmantot lielajos vakcinācijas centros. Mēs redzēsim, kā tas viss notiks.

Līdz aprīļa beigām mums būs arī "Jansson", to reģistrējuši pavisam nesen, būs papildu "Pfizer/BioNTech" devas, arī "Moderna" nāk lielākos daudzumos nekā iepriekš. Un, protams, turpmāk saņemsim tāpat "AstraZeneca", ko izmantosim pēc iespējas," paziņoja Pavļuts.

Sākot ar 12. aprīli, Latvijā sāka vakcinēt pedagogus, kā arī pirmsskolas, speciālās un vispārējās izglītības iestāžu darbiniekus, kuri ir ciešā kontaktā ar bērniem. Pārējo izglītības sistēmas darbinieku vakcinācija pret Covid-19 var sākties 3. maijā.

14
Tagi:
AstraZeneca, Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Dombrava analizē: politiķis aplēsis risku mirt pēc vakcīnas
EP priekšsēdētājs stāsta par domstarpībām ES vakcīnas "Sputnik V" dēļ

"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT

0
(atjaunots 07:58 14.04.2021)
Tagad ne tikai ASV, bet arī Eiropā draud Krievijai ar atslēgšanu no SWIFT — globālās starpbanku finanšu telekomunikācijas sistēmas.

Šoreiz stingrajiem koordinētajiem pasākumiem aicināja Eiropas Parlamentā. Ar ko tas draud un vai Krievijas finanšu sistēma ir gatava tādam scenārijam lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti vietnē.

Atkal vecā dziesma

Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrībai SWIFT ir pieslēgti vairāk nekā 11 000 organizāciju divsimt valstīs. Krievija ietilpst SWIFT lielāko ekspluatantu trijniekā, un ar atslēgšanu no tās valstij piedraud kopš 2014. gada. Iemesli ir dažādi - gan Krima, gan Donbass, gan Skripaļu lieta, gan situācija ar blogeru Alekseju Navaļniju. Džo Baidens apsolīja atslēgt Krieviju no SWIFT uzreiz pēc iestāšanās ASV prezidenta amatā.

© Sputnik / Алексей Филиппов

Decembrī Reuters, atsaucoties uz avotiem, kuriem ir informācija par prezidenta komandas plāniem, paziņoja par Baidena nodomu "sodīt" Maskavu par to, ka tā esot iesaistīta hakeru uzbrukumā ASV valsts iestādēm. Jaunām sankcijām jānoved pie "Krievijas nopietniem ekonomiskiem, finansiāliem vai tehnoloģiskiem zaudējumiem". Viens no variantiem ir atslēgšana no SWIFT, paziņoja Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra kiberdrošības eksperts Džeimss Endrjū Luiss.

Aprīlī saasinājās situācija Ukrainas austrumos — jauns iegansts. Eiropā ķērās klāt šai tēmai. Pēc Eiropas Parlamenta un Eiropas Tautas partijas vadošās frakcijas vadītāja Manfreda Vēbera vārdiem, Maskava "turpina bīstamo provokāciju kursu".

Viņš uzskata, ka, "pastiprinot militāro klātbūtni" pie robežas ar Ukrainu, Maskava pārbauda Rietumu pacietību. Tāpēc ASV un ES ir jāsniedz saskaņota atbilde. Politķis uzsvēra, ka situācijas eskalācijas apstākļos "dozēto sankciju laiks beigsies". Minot piemērus pasākumiem, kam "jākļūst par reāliem variantiem", Vēbers piedāvāja "oligarhu kontu vērienīgu iesaldēšanu", tāpat kā atslēgšanu no SWIFT.

Būs problēmas

No vienas puses, Krievijā ir sava Finanšu ziņojumu pārraides sistēma (FZPS). Tā sāka darbu 2014. gadā. Tai ir pievienotas visas Krievijas bankas un aptuveni desmits ārvalstu banku no Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES). Pēc atslēgšanas no SWIFT bankas pāries pie Krievijas analoga. Tomēr starptautiskajiem maksājumiem FZPS pagaidām nav pilnīgi pilnvērtīgs aizvietojums, tāpēc trieciens būs nopietns.

Eksperti norāda, ka eksporta un importa operāciju apjomi dolāros un eiro Krievijā ir būtiski, turklāt vairākās produktu grupās atrast alternatīvu nav iespējams.

"Atslēgšana no SWIFT paralizēs Krievijas banku transakcijas, — brīdina indeksu kompānijas "Beta Finanšu tehnoloģijas" galvenais stratēģis Ararats Mkrčjans. – Visvairāk cietīs lieli eksportētāji. Viņiem būs jāstrādā vienīgi ar ārvalstu bankām savas operacionālās darbības apkalpošanai. Parādīsies virkne starpnieku, kas apies ierobežojumus. No tā nopelnīs pirmkārt EAES valstu finanšu institūcijas."

Viss ir pārvarams

Tomēr jebkurā gadījumā katastrofas nebūs.

"Pati par sevi Krievijas banku atslēgšana no SWIFT nozīmē vien finanšu transakciju sadārdzināšanos un palēnināšanos starp kontrahentiem. Skaidrs, ka tradicionālās ķēdes tiks izjauktas, un to atjaunošanai būs vajadzīgs laiks. Taču vienas vai divu nedēļu laikā ir iespējams to izdarīt," norāda vadošais QBF analītiķis Oļegs Bogdanovs.

Taču eksperts piebilda: ja atslēgšanai sekos Krievijas rezidentu dolāru līdzekļu iesaldēšana, tirgos ir iespējama paniska reakcija. Būs nepieciešams ceturksnis vai divi, lai viss norimstos, bet galu galā finanšu saites tiks atjaunotas.

Nenovēršamas ir straujas valūtas svārstības. Tomēr pēc īsa turbulences perioda rubļa kurss atgriezīsies pie normas.

Paši maksās dārgāk

Tomēr otrais aspekts, kas saistīts ar Krievijas atslēgšanu no SWIFT liek domāt, ka tālāk par draudiem lieta neies. Pirmkārt, SWIFT ir privāta kompānija, kas pelna uz Krievijas banku rēķina. Tās izmanto sistēmu ne tikai starptautiskajām, bet arī iekšzemes starpbanku transakcijām. Lai SWIFT kādu atslēgtu, ir nepieciešams ES lēmums vai ASV sankcijas pret pašu SWIFT. Taču šajā gadījumā tiks skarti Krievijas tirdzniecības partneri - Eiropas un ASV bizness.

"To var uzskatīt par nepārvāramās varas apstākli, kas neļaus Krievijas uzņēmumiem un valstij apmaksāt esošās saistības. Valsts ārējais parāds ir aptuveni 450 miljardi dolāru. Tādējādi kreditoriem radīsies finansiālas problēmas. Turklāt būs apgrūtinātas operācijas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, kuru vidū lielākā ir Eiropas Savienība. Aicinājumi Eiropas Parlamentā ir vien tirgus populisms un nekas vairāk," uzskata uzņēmuma "Otkritij Broker" vadošais analītiķis Andrejs Kočekovs.

Grūti būs arī ASV. Pirmkārt, Vašingtonas ietekme uz SWIFT ir hipotētiska, jo tās galvenā mītne atrodas Beļģijā. Otrkārt, Krievija var atbildēt ar stingrām sankcijām pret amerikāņu bankām un politiķiem

0
Tagi:
Finanses, Krievija, Eiropa
Pēc temata
"Ekstremālas" sankcijas: ASV plāno ķerties pie Krievijas valsts parāda
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ