Partijas Vienotība priekšsēdētāja kandidāts Andris Piebalgs. Foto no arhīva

Piebalgs: jāatjauno dienests armijā un jāiesauc visi viens

138
(atjaunots 07:05 18.05.2016)
Andris Piebalgs, partijas "Vienotība" priekšsēdētāja vietas kandidāts, bijušais eirokomisārs, uzskata, ka jāatjauno obligātais karadienests un jāļauj dienēt armijā visiem, kas to vēlas.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Pirmdien Andris Piebalgs piedalījās debatēs Rēzeknē un negaidot atsauca atmiņā ASV prezidenta kandidātu, republikāņu partijas pārstāvi Donaldu Trampu, kurš nopietni apšaubīja nepieciešamību paplašināt NATO klātbūtni Baltijas valstīs.

"Ja to uzskatīs ASV, tad arī pārējās NATO valstis tā uzskatīs. Ņemot vērā šo risku, mums ir jāiet uz obligātā (militārā) dienesta (atjaunošanu). Tikai iesaistot katru mēs varam aizsargāt valsti," – Piebalga vārdus citē LA.

Politiķis piebilda, ka pats ir gatavs kļūt par rezervistu, iegādāties nepieciešamo ekipējumu un ņemt ieročus rokās, ja radīsies vajadzība. Agrāk viņš nav varējis iestāties zemessardzē, jo tam vienmēr ir pietrūcis laika.

Piebalgs paskaidroja, ka mūsu nedrošajos laikos, kad karadarbības vešanas metodes ir ievērojami mainījušās, būtu jāļauj dienēt armijā visiem, kuri to vēlas, pat tiem, kas nevar izpildīt nekādus fiziskos normatīvus.

"Latvijai ir jāizmanto visu cilvēku potenciāls — jāparāda, ka nopietni esam pret draudiem," sacīja Piebalgs.

Rēzeknē Androis Piebalgs piedalījās debatēs kopā ar otru partijas "Vienotība" priekšsēdētāja kandidātu Eduardu Smiltēnu. Viņš pavēstīja, ka  obligātais militārais dienests Latvijā nav jāatjauno. Tas prasītu ievērojamus budžeta ieguldījumus, taču Latvijā naudas nepietiek pat veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ieteica lielāku uzmanību pievērst Zemessardzes un Jaunsardzes attīstībai. Pēc viņa domām abas šīs struktūras "krīzes laikā sagatavos iedzīvotājus pretestībai iespējamam agresoram."

138
Pēc temata
Polijas politiķu strīdi Krievijas un NATO jautājumā
FT: NATO nejutās droši Austrumeiropā
Lavrovs: attiecībās ar NATO un ES Krievija ir gatava atbrīvoties no šķēršļiem
Boriss Džonsons salīdzināja ES mērķus ar Hitlera ambīcijām
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

11
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

11
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"