Latvijas armijas karavīri. Foto no arhīva

Aizsardzības ministrija palielinās armiju

115
(atjaunots 17:38 14.05.2016)
Turpmāk aicinājumi stāties armijā būs uzstājīgāki, un kandidātus izbrāķēs retāk, taču obligāts dienests pagaidām netiks ieviests – pēc Aizsardzības ministrijas domām, to aizstās Zemessardze.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno līdz 2018. gadam paplašināt profesionālo armiju līdz 6500 karavīriem, un Zemessardzi – līdz 8000 labi apmācītu cilvēku, bet rezervē nodrošināt 3000 karavīru, vēsta LETA.

Pašlaik Aizsardzības ministrija izvērtē iespējas padarīt dienestu armijā pievilcīgāku un dažādot rekrutēšanas sistēmu, jo pašlaik daudzi kandidāti tiek dažādu iemeslu dēļ izbrāķēti.

"Varbūt nevajadzētu būt tik ļoti piekasīgiem, bet dot iespēju pieņemt gandrīz visus, kas ir pieteikušies. Daļa uzreiz būs gatava profesionālajam dienestam bruņotajos spēkos, daļai varētu tikt sagatavota specifiska apmācības programma, pēc kuras apgūšanas viņi varētu papildināt vai nu profesionālo armiju, vai Zemessardzi," pastāstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu atjaunot obligāto militāro dienestu, viņš atbildēja, ka to lielā mērā aizvieto Zemessardze. "Zemessardzes, kura regulāri trenējas un pat piedalās starptautiskās operācijās, sagatavotība galu galā sanāk lielāka, nekā būtu obligātā iesaukuma karavīriem," — paskaidroja Panteļejevs.

Agrāk valsts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norādīja, ka Latvija nevar atļauties ieviest obligāto militāro dienestu, jo šim nolūkam nepieciešami vērā ņemami resursi un attīstīta infrastruktūra, kuras Latvijas teritorijā nav.

Aptaujā, ko pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu centrs SKDS, 27,9% vīriešu (valsts pilsoņu) atklāti paziņoja, ka nav gatavi aizsargāt valsti ar ieročiem rokās.

Pagājušajā gadā obligāto militāro dienestu no jauna ieviesa Lietuva, taču pēc tam valstī ievērojami palielinājās jauniešu emigrācija. Toreiz Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkēvičs atzina, ka emigrantu skaits ir palielinājies pēc tam, kad sācies iesaukums armijā.

115
Pēc temata
Aizsardzības ministrija: pienācis laiks atdot parādu
Militārie eksperti: valsts aizsardzības koncepcija nedrīkst biedēt
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

30
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

30
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Tālvadības pults, foto no arhīva

Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!

19
(atjaunots 23:45 16.04.2021)
Politologs Latvijas televīzijas raidījumā "Punkti uz i" sāka ar Donbasu un nonāca pie secinājuma, ka visus Latvijā dzīvojošos krievus tur aizdomās specdienesti un jo tālāk, jo bēdīgāk viņiem klāsies. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka viņi runā krieviski.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Politologs Vadims Poļeščuks pārraidē "Punkti uz i" apsprieda konflikta eskalāciju Ukrainā, kur valdība koncentrē smago tehniku Donbasā, kur dzīvo arī krieviski runājošie Ukrainas pilsoņi, un deva prognozes arī Latvijā dzīvojošajiem krieviem, stāsta Rus.lsm.lv.

Pēc viņa domām, pilsoņu karš Ukrainā, kļūs par iemeslu vēl lielākam Baltijas valstu specdienestu spiedienam pret vietējiem krievvalodīgajiem pilsoņiem.

Te rodas jautājums, kāda ir saikne starp Latvijas vai Igaunijas krieviem un notikumiem Ukrainā? Politologs deva vienkāršu atbildi, kas itin labi atbilst "latviskas Latvijas" doktrīnai: "Viņi runā krieviski, neskatoties uz aizliegumiem, skatās Krievijas telekanālus."

Izrādās, pēc politologa domām, runādami krieviski un skatīdamies Krievijas telekanālus, Baltijas valstīs dzīvojošie krievi var aplipināties ar "Krievijas propagandu", gluži kā ar ērču encefalītu vai koronavīrusu.

Savukārt varasiestādes, uzskata politologs, aizvien aizdomīgāk skatās uz krieviem un neuzskata par vajadzīgu piešķirt viņiem kaut kādas papildu tiesības izglītības jomā vai ļaut piedalīties sabiedriski politiskajā dzīvē.

Politologs atzina, ka tā ir kļūdaina pozīcija, taču pieļāva: arī tai ir tiesības pastāvēt.

"No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa tas ir bēdīgi," secināja Poļeščuks.

Patiešām, bēdīgi

Spriežot pēc jaunākajiem notikumiem, politologs neviļas. Latvijas valdība ignorē pat ANO rekomendācijas jautājumā par vietējiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Atsauksim atmiņā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas nesenos skandalozos secinājumus un ieteikumus – Latvijas mazākumtautību valodu tēma tajā ieņēma īpašu vietu.

Komiteja pauda bažas par to, ka pašreizējā politika mazākumtautību valodu jomā Latvijā var diskriminēt mazākumtautību ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, it īpaši izglītības, nodarbības un pakalpojumu piekļuves jomā.

Vēl vairāk, komiteja secināja, ka Latvijas Izglītības likuma grozījumi diskriminē mazākumtautību grupas un rada nepamatotus ierobežojumus mācībām mazākumtautību valodās, kā arī pasniegšanai mazākumtautību valodās pirmsskolas un sākumskolas iestādēs – gan privātajās, gan valsts iestādēs.

ANO komiteja ieteica Latvijas valdībai veikt pasākumus, lai mazinātu pie minoritātēm tieši vai netieši piederošo personu diskrimināciju, kā arī izskatīt iespēju mainīt savu valodas politiku un likumus izglītības jomā, lai veicinātu mācības mazākumtautību valodās un nodrošinātu, lai likumi nevarētu negatīvi ietekmēt pie norādītajām grupām piederošo bērnu sekmes.

Proti, valdībai faktiski ieteica atgriezties pie divvalodības. Taču valdība skaidri lika noprast – tas nenotiks.

Īpaši satraucās Nacionālā apvienība, kas nekavējoties atgādināja: viņi veido valdību Latvijā un, kamēr nacionālisti ir pie stūres, galvenā un vienīgā valstī būs latviešu valoda, lai ko ANO tur ieteiktu.

Piedevām arī Latvijas specdienesti neļauj sevi aizmirst krievvalodīgajiem žurnālistiem. 14. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri publicē materiālus Sputnik Latvija un Baltnews portālos. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpšanu.

Cita starpā Latvija visiem spēkiem slēdz vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi Krievijas televīzijai pat internetā. Aizbildinoties ar izdomātiem ieganstiem par jau minētajām sankcijām un citām nenozīmīgām atrunām, mediju regulators jau paspējis slēgt 16 Krievijas telekanālus, atstājot pensionārus Latvijā bez izklaides šoviem, ko starp citu, neniecināja arī latvieši.

Apogeju situācija ar krieviem un Krieviju Latvijā, šķiet, sasniedza laikā, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš izjusti paskaidroja, ka valstij esot laiks atkāpties no "tranzīta domāšanas", jo nevarot kļūt bagāti no "pirkt, pārdot un vest".

Protams, daudz vienkāršāk ir tirgot savu politisko viedokli un skaļus izteikumus.

To spilgti apliecina Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nesenā vizīte Kijevā. Politiķis apliecināja Ukrainas valdībai, ka Latvija viņus pilnībā atbalsta. Acīmredzot, pat par spīti tam, ka viņi kurina pilsoņu karu savā valstī. Ko tad iesākt, ja Donbass vēsturiski runā krievu valodā...

19
Tagi:
Latvija, krievvalodīgie, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"

7
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Uzbūvēti 95% gāzesvada "Ziemeļu straume 2". Ja projektu tomēr pabeigs, Vācija iepirks Krievijas gāzi ar zināmiem noteikumiem. "Tie ir atkarīgi no Maskavas uzvedības," uzskata Vācijas aizsardzības ministre.

ASV nolēmušas sakārtot Donalda Trampa prezidentūras laikā sabojātās attiecības ar Vāciju. Pentagona vadītājs ieradās Berlīnē, deva rīkojumu palielināt amerikāņu kareivju skaitu valstī un lika saprast, ka jaunā administrācija, tāpat kā iepriekšējā, kategoriski iebilst pret "Ziemeļu straumi 2". pēc viņa vizītes vācieši nobremzēja projektu. To, kā Vācija gatava piekāpties, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Ksenija Meļņikova.

Reveranss amerikāņiem

Vācija ņem vērā ASV viedokli jautājumā par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecību, piemēram, noteiks moratoriju strīdīgā projekta noslēgšanai, stāstīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Kārenbauere pēc tikšanās ar Pentagona vadītāju Loidu Ostinu. Iepriekš viņš apmeklēja Berlīni savas pirmās turnejas ietvaros Eiropā – tādējādi viņš demonstrēja, ka Baidena prezidentūras laikā Vašingtona vēlas sakārtot attiecības ar Vāciju. Līdzīgu gatavību demonstrēja arī Berlīnē.

Pagaidām uzbūvēti 95% gāzesvada – 2339 no 2340 km. Ja projektu tomēr pabeigs, Vācija iepirks Krievijas gāzi ar zināmiem noteikumiem. "Tie ir atkarīgi no Maskavas uzvedības," piezīmēja Krampa-Kārenbauere. 

Ostins paziņoja, ka ASV valdība iebilst pret gāzesvada otrā atzarojuma izbūvi Baltijas jūras dibenā, taču uzsvēra, ka domstarpības ap projektu nekādi neietekmēs abu valstu sadarbību. Tomēr Krampu-Kārenbaueri un Ostinu interesēja ne tikai

"Ziemeļu straume 2" ASV bijušais prezidents plānoja izvest no Vācijas no 9,5 līdz 12 tūkstošiem ASV kareivju, pārmetot Vācijai milzīgu parādu NATO un ASV. Savukārt jaunā administrācija palielina militāro kontingentu. Tiesa, tikai par 500 cilvēkiem. Tomēr vēlāk abu valstu politiķi atkal atgriezās pie strīdīgā gāzes projekta.

"Ziemeļu straume 2" ir viens no galvenajiem strīdus āboliem Vašingtonas un Berlīnes attiecībās. Tā tas bija Trampa laikā, turpinās arī Baidena laikā. ASV bīstas, ka gāzesvads nogriezīs viņus no ienesīgajiem Eiropas enerģētiskajiem tirgiem, kuri savukārt būs atkarīgi no Krievijas gāzes.

Cauruļvads šķērso Vācijas, Dānijas, Krievijas, Somijas un Zviedrijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas un teritoriālos ūdeņus. Kopenhāgena ilgi iebilda pret projektu. Vācija atbalsta projektu un aicina uzskatīt to par "tīri ekonomisku" projektu un nepataisīt par "grēkāzi". Daudzi valstī pieturas pie cita viedokļa. Projektu kritizē zaļie un ekologi. Nesen dabas aizsardzības organizācija Deutsche Umwelthilfe (DUH) tiesā apstrīdēja darbu atļauju, ko izsniegusi Federālā jūras kuģniecības un hidrogrāfijas pārvalde.

Pret gāzesvadu iebilst arī Ukraina un Polija – tām ir izdevīgi, ka Krievijas gāzes tranzīts turpinās caur to teritoriju. Tās atbalsta Čehija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Ungārija, Slovākija, Rumānija un Horvātija – tās baidās, ka "Ziemeļu straume 2" pastiprinās Maskavas ietekmi Eiropas enerģētiskajā tirgū.

Tramps sita atvēzēdamies

Donalds Tramps aktīvi pretojās gāzesvadam ar sankcijām. Viņa tuvākā loka pārstāvji uzskatīja, ka ierobežojumi "iedzīs mietu projekta sirdī". No 2017. gada viņš pastāvīgi spēra aizvien jaunus soļus. Pārsvarā sāpīgus triecienus saņēma ārvalstu kompānijas, kas piedalījās projektā. 

Ienākot Baltajā namā, Baidens saskārās ar dilemmu: no vienas puses, pret "Ziemeļu straumi" iebilst abas partijas, bet sankciju mīkstināšanu uzskatīs par piekāpšanos Maskavai, no otras puses – jaunajam līderim jāatjauno sabojātās attiecības ar ES, it īpaši – ar Vāciju, kas projektu atbalsta.

Februāra beigās kuģis "Fortune" un tā īpašnieks nokļuva jaunā ASV sankciju sarakstā. Līdz februārim 18 Eiropas kompānijas izstājās no projekta Vašingtonas draudu dēļ. Martā ASV atkal brīdināja projekta dalībniekus, ka ieviesīs jaunus ierobežojumus, ja darbi turpināsies.

Berlīne ilgi kritizēja Vašingtonas soļus, daudzi vēl joprojām ir pārliecināti, ka projektu noslēgs. "Lai kāda situācija būtu Amerikā, tur visus apvieno milzīga nevēlēšanās, lai Krievijas un Vācijas attiecības uzlabotos, kļūtu konstruktīvas un lietišķas. Gāzesvadu uzbūvēs, lai kā izturētos jaunā administrācija," uzskata Vācijas bundestāga deputāts Valdemārs Gerdts.

Kremlis atzina, ka ASV ierobežojumi apgrūtina darbu. "Gazprom" memorandā 2021. gada janvārī pieļāva, ka projekts tiks apturēts vai pilnībā atcelts, ja "krasi nemainīsies politiskā situācija". "Ziemeļu straume 2" dāvā priekšrocības Eiropas ekonomikai kopumā, piemēram, Vācijai," ne vienu vien reizi atgādināja Vladimirs Putins. Turklāt Maskava ir gatava arī jaunā gāzesvada darbības apstākļos saglabāt tranzītu caur Ukrainu. Krievijā uzskata, ka amerikāņi vienkārši padzen konkurentus, piedāvājot savu sašķidrināto gāzi.

Noslēgs vai ne

Eksperti uzskata, ka, domājams, gāzesvadu tomēr pabeigs, tomēr nepalaidīs ar pilnu jaudu. "Ir ierobežojumi sakarā ar ES jaunajiem noteikumiem, kas ļauj vienam gāzes piegādātājam izmantot transporta infrastruktūru tikai par 50%," paskaidroja Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Pēc viņa vārdiem, ir arī citi varianti. Piemēram, gāzesvada slēgšana vai kompensācija Vācijai no ASV puses. Vašingtona var investēt SDG pieņemšanas termināļu būvniecībā. Tiesa, pagaidām nav saprotams, kā šis aspekts izskatīsies Baidena – slānekļa gāzes ieguves pretinieka – prezidentūras laikā.

"Iespējams, amerikāņi vienkārši vilcina laiku. Merkele aiziet, viedokli viņa nemainīs. Rudenī Vācijā būs vēlēšanas. Ja pie varas nāks jaunā koalīcija un nākamais kanclers būs no "zaļajiem", viņa attieksme pret "Ziemeļu straumi 2" var būt pavisam citāda. Tad projekts nomirs pats no sevis," sprieda politologs.

KZA Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins uzskata: acīmredzot, Pentagona vadītājs vizītes laikā Berlīnē pieprasīja, lai Vācija sāktu pirkt SDG no Vašingtonas. "Vācija saņems tiesības noslēgt būvdarbus apmaiņā pret piegādes daļēju diversifikāciju. Taču politiskais spiediens pret gāzesvadu nemazināsies," viņš pastāstīja sarunā ar RIA Novosti.

Vācijas aizsardzības ministres izteikumi nav Vācijas valdības galīgā pozīcija. Krampa-Kārenbauere ir pazīstama ar savu nedraudzīgo attieksmi pret Krieviju. patlaban ASV un VFR pūlas atrast kompromisu un uzlabot attiecības. Pagaidām nav zināms, kā to panākt. Ierosinājums ieviest moratoriju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu noslēgumam tikai atliks problēmas risinājumu uz vēlāku laiku.

7
Tagi:
Krievija, ASV, Vācija, Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2" Ukrainai nedod mieru
Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu
"Pielikts punkts". Kāpēc Berlīne atteikusies apspriest "Ziemeļu straumi 2" ar ASV
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts