Kalkulators un Eiro. Foto no arhīva

FKTK pieprasa regulāras banku pārbaudes naudas atmazgāšanas jautājumos

63
(atjaunots 08:40 12.05.2016)
Pēc FKTK vadītāja domām, pārbaudes varētu veikt reizi trijos gados, bet nepieciešamības gadījumā arī biežāk. Audita rezultāti varētu kļūt par finanšu organizāciju uzticamības apliecinājumu.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Bankām, kas strādā ar nerezidentiem, tiks uzlikts pienākums veikt regulāru auditu naudas atmazgāšanas novēršanai, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Pēters Putniņš.

Patlaban Saeimā izskatīšanā nodoti FKTK likuma grozījumi, kas apstiprina komisijas tiesības norīkot tirgus dalībniekus veikt savas darbības pārbaudi, piesaistot neatkarīgos ekspertus.

Šogad pirmo reizi 13 Latvijas bankās, kas strādā ar nerezidentiem, tika veikta ārējā pārbaude, kurā bija iesaistīti arī amerikāņu eksperti (anti-money laundering, AML). Rezultātā tika izstrādāts rekomendāciju plāns, kura mērķis ir pilnveidot naudas atmazgāšanas apkarošanas sistēmu.

Putniņš paziņoja aģentūrai LETA, ka nākotnē audits tiks veikts visās bankās, taču jāapspriež to regularitātes jautājums.

Amerikas bankās ārējās pārbaudes ir AML programmas elements. Tās tiek veiktas katru gadu, informēja Putniņš. Latvijā ikgadējas pārbaudes nav nepieciešamas. Viņaprāt, pietiktu ar pārbaudi reizi trīs gados, ja nav konstatēti nekādi incidenti.

"Varbūt kādā brīdī pārbaudes nāksies veikt biežāk, jo šī joma strauji attīstās," — norādīja Putniņš.

Viņš uzskata, ka audita rezultāti noderēs uzņēmējiem, kuri audita slēdzienus varēs uzrādīt saviem partneriem, un FKTK, lai apstiprinātu, ka bankā viss kārtībā un komisijai nenāksies tērēt papildu līdzekļus analīzes veikšanai.

Panama visiem

Nesen kļuva zināms, ka tā saucamie Panamas dokumenti tagad ir publicēti internetā un par potenciālajiem ārzonas kompāniju īpašniekiem var uzzināt jebkurš interesents.

Dokuments, ko vietnē offshoreleaks.icij.org publicēja  Izmeklējošo žurnālistu starptautiskais konsorcijs (ICIJ), dod iespēju sameklēt potenciālos ārzonas kompāniju īpašniekus pēc vārda vai pēc valsts. Aprīļa sākumā Vācijas preses izdevums Sueddeutsche Zeitung publicēja dokumentus, kas, iespējams, pieder Panamas juridiskajai kompānijai Mossack Fonseca. Avīze apgalvoja, ka tie apliecina vairāku pasaules valstu līderu un viņu tuvākā loka saikni ar ārzonas uzņēmumu shēmām.

No dokumentiem izriet, ka šī kompānija palīdzēja vairākiem pasaules politiķiem, biznesmeņiem, noziedzniekiem un publiskajiem darbiniekiem slēpt savu īpašumu no nodokļu institūcijām.

Pēc Panamas dokumentu parādīšanās Latvijas ieņēmumu dienests sāka savu izmeklēšanu un sazinājās ar Latvijas pārstāvi Eiropolā, norīkojot uzsākt sadarbību ar citu valstu nodokļu institūcijām. Baltijas pētījumu centra Re: Baltica žurnālisti Panamas dokumentos sameklēja arī Latvijas rezidentu vārdus.

Pēc viņu informācijas, datu bāze satur 15 951 ierakstu, kas tieši saistīti ar Latviju. Tajā ir informācija par desmit Mossack Fonseca klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Publikācija portālā Re: Baltica apliecina, ka lielākā daļa informācijas par Latviju ir Mossack Fonseca dati par ārvalstu klientiem, kuriem bija konti Latvijas bankās, kas apkalpo nerezidentus, tai skaitā arī Nordea.

"Panamas dokumentu" autentiskums joprojām nav oficiāli apliecināts. Mossack Fonseca uzskata, ka žurnālistu darbības ir noziedzīgas.

63
Pēc temata
Bankas meklē politiski nozīmīgas personas
Nordea banka Latvijā noliedz savu līdzdalību "Panamas dosjē" lietā
Latvijas bankai nāksies samaksāt naudas sodu – 1 miljonu eiro