Arodbiedrību mītiņš Doma laukumā. Foto no arhīva

Pareizo vārdu tukšums

67
(atjaunots 07:57 05.05.2016)
Par godu 1. maijam arodbiedribu darbinieki saaicinaja necilu manifestaciju Doma laukuma, sarikoja gajienu lidz Vermanes darzam un organizeja svetku pasakumus ar alu, ceptam desinam un sautetiem kapostiem Viktora Lapcenoka dziesmu pavadijuma.

RĪGA, 5. maijs – Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Arodbiedrību akcija Doma laukumā noritēja pieticīgi, neizraisīja ažiotāžu un tai nebija īpašas jēgas. Citi Darba svētku pasākumi pilsētniekiem patika labāk.

Atklāti sakot, akcija izraisīja maz emociju un vēl mazāk ilūziju. Valstī ir problēmas, arodbiedrības tās redz un par tām runā, bet lielas jēgas no runām nav. Zīmīgi bija tas, ka valdība un valdošās koalīcijas deputāti ignorēja arodbiedrību akciju. Pūlī bija redzami tikai Saeimas opozīcijas partiju politiķi, akciju atbalstīja vislielākā Saeimas partija "Saskaņa", kas pašlaik strādā opozīcijā. Atklāti sakot cilvēku bija maz, un cerību uz to, ka šī akcija kaut ko mainīs — vēl mazāk.

Митинг профсоюзов на Домской площади
© Sputnik / Оксана Джадан
Arodbiedrību mītiņš Doma laukumā

Policija ievērojusi akciju, bet cilvēki – ne

Par to, cik liels bija mītiņa dalībnieku skaits Doma laukumā, informācijas avoti vēl strīdas. Policija informē, ka pasākumā piedalījušies aptuveni 3000 cilvēku, žurnālisti – ap tūkstoti. Es uzticos kolēģiem, jo pats redzēju mītiņu. Doma laukums bija aizpildīts labi ja par trešo daļu. Salīdzinājumam jāsaka, ka daudzos pilsētas pareizticīgo dievnamos Lieldienu svētdienā ieradās krietni vairāk cilvēku, un divi tūkstoši riteņbraucēju, kuri sarīkoja velobraucienu pa Brīvības ielu, ar savu kolonnu bloķēja pat piecus krustojumus.

No mītiņa gaidīja vairāk. Pat ne arodbiedrību darbinieki, bet Drošības policija. Šonedēļ, kā ziņoja Latvijas Radio 4, specdienesti izsauca uz sarunām mediķu arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri.

"Mani uzaicināja, lai pārrunātu, kāpēc mēs rīkojam protesta akciju 1. maijā, kā šī akcija notiks, un vai mums ir kādi agresīvi nodomi. Nu, ko es varēju teikt? Protams, mēs uzvedīsimies likuma ietvaros, tomēr plānojam rīkot protesta akciju, lai tā būtu pamanīta, un sasniegtu savu likumīgo mērķi," — pastāstīja viņš.

Korekti nenozīmē pareizi

Ko lai pastāstu par manifestāciju? Uz glītas tribīnes, ar labu skaņu, uzstājās pazīstamie arodbiedrību pārstāvji un teica pazīstamus vārdus. No tribīnes skanēja ļoti pareizas frāzes nevainojamā latviešu valodā, rada atbalsi sirdīs, tomēr aplausi bija apātiski. Kāpēc? Tas taču ir saprotams — kāda jēga? Cik gadus jau runājam un runājam, bet situācija valstī ir arvien sliktāka.

Pareizie vārdi pārvērtās par apnicīgām runām, uz kurām pūlis siltajos saules staros reaģēja ļoti kūtri. Skaļie saukļi no tribīnēm, kā parasti, aizlidoja debesīs līdz ar sarkanajiem baloniem ar arodbiedrību logotipiem.

"Mūsu arodbiedrībai izdevās izsist papildu finansējumu skolotājiem 20 miljonu apjomā, – Sputnik pastāstīja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. – Protams, tas neatrisinās visas problēmas. Ļoti nopietna situācija saglabājas pirmskolas izglītības iestādēs, kur darbinieki veic savus pienākumus bez maksas. Situācija ar logopēdiem, sociālajiem pedagogiem ir vienkārši katastrofiska. Neviens nenāk strādāt par tik niecīgu naudu. Skaidrs, ka šīs problēmas nevar atrisināt viena gada laikā, bet mēs uzskatām, ka varētu izstrādāt pedagogu algu paaugstināšanas grafiku. Vēl viena problēma – skolu skaita samazināšanās. Protams, demogrāfiskā situācija mums ir tāda, kāda tā ir, taču mazām skolām ir būtiska loma, sava misija. Ja skolu slēdz, tas nenozīmē, ka skolēni dosies uz citu — dažkārt tas nozīmē, ka viņi vispār nemācīsies. Tas ir ļoti nopietns drauds sabiedrībai."

Kontrastu mītiņš

Pūlis, kas klausījās runas, bija diezgan raibs un neviendabīgs. Daži atnesa paštaisītus plakātiņus, kuros kaunināja valdību un varas pārstāvjus. Citi nāca ar skaistiem poligrāfiskiem plakātiem, kuri noteikti izmaksāja labu naudiņu.

Митинг профсоюзов на Домской площади
© Sputnik / Оксана Джадан
Arodbiedrību mītiņš Doma laukumā

Arodbiedrību mītiņš Doma laukumā

"Situācija veselības aprūpes nozarē valstī ir katastrofiska, – atzinās Sputnik mediķu arodbiedrības priekšsēdētājas vietniece Līga Bāriņa. – Cik daudzas slimnīcas valstī ir aizvērušās – tās ir šausmas. Cik daudzi medicīnas pakalpojumi iedzīvotājiem vairs nav pieejami – tas ir vienkārši neiedomājami. Gan ārsti, gan medmāsas brauc prom no valsts, jo šeit viņiem maksā kapeikas, bet tur – naudu, ar ko var labi dzīvot. Aizbrauc gan veci, gan jauni, visi, kam ir dotības uz valodām. Skaidrs, ka mēs šeit Latvijā nevaram maksāt tik daudz, cik maksā ārstiem Anglijā vai Vācijā, taču mūsu valdība pat nemēģina mainīt šo situāciju. Tā taču nestāv uz vietas, tā pasliktinās. Ņemot vērā inflāciju, algas kļūst zemākas."

Митинг профсоюзов на Домской площади
Arodbiedrību mītiņš Doma laukumā

"Vai jums nešķiet, ka katru gadu 1. maijā skan vieni un tie paši ļoti pareizie vārdi, kas it nemaz nemaina situāciju valstī?" – jautāja Sputnik Valdim Keri, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājam.

"Te jāskatās no abām pusēm – Keris diplomātiski atbildēja. — Ja skatīsimies no veselības viedokļa, kļūst skaidrs, ka mūsu protesti ir palīdzējuši papildināt veselības aprūpes budžetu pieciem gadiem aptuveni par 150 miljoniem eiro. Ja skatāmies uz situāciju kopumā, jāsaka, ka cilvēkiem vajadzētu saprast vienu: ja politiskais spēks kaut ko sola, būtu muļķīgi tam ticēt un balsot par to. Ja šis spēks nesola risināt pat aktuālas problēmas, tad par to balsot nav ne mazākās jēgas."

Pareizi. Pie mums taču pirms katrām vēlēšanām cilvēki piešķir ievērojamu uzticības mandātu jaunajām partijām, kas dzīvo ne vairāk kā 4-8 gadus. Vai cilvēki tic mūsu politiķiem? Jaunajiem – jā, protams. Uz neilgu laiku, bet pietiekami, lai daži laimīgie kļūstu par deputātiem, un kādi — pat par ministriem. Vai tad ir jēga?

Visi – ārā, svaigā gaisā!

Manifestācija noritēja rāmi un bez starpgadījumiem. Aptuveni stundu pēc tās manifestanti slaidā kolonnā devās uz Vērmanes dārzu, kur viņus jau gaidīja rūpīgi atvērti kioski ar alu, desiņām un sautētiem kāpostiem par labām cenām. Alus cienītāju rinda izskatījās mērķtiecīgāka un saliedētāka, nekā manifestācija un gājiens Doma laukuma. Cilvēku sejās bija prieks. Spīdēja saulīte, solot labu noskaņojumu un mazākus rēķinus par dzīvokli.

Arodbiedrību mītiņš Doma laukumā

No skatuves skanēja vietējās nozīmes zvaigznes Viktora Lapčenoka sen pazīstamās dziesmas. Ļaudis dejoja.

Akcijas sākumā uzstājās partijas "Saskaņa" locekļi, tostarp arī Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Митинг профсоюзов на Домской площади
© Sputnik / Оксана Джадан
Arodbiedrību mītiņš Doma laukumā

"Pie mums Latvijā mēdz jūsmot par to, kā dzīvo Skandināvijas valstis, — teica mērs. — Viss, kas tagad ir skandināviem, ir nācis, tikai un vienīgi pateicoties stiprām arodbiedrībām.

Arodbiedrībām, kas "rausta" visas valdības. Tā ir Skandināvijas valstu veiksmes stāsta atslēga. 1997. gadā 1. maiju pie mums svinēja daži cilvēki ar Alfrēdu Rubiku priekšgalā. Alfrēds ir ar mums – paldies, Alfrēd! – Ušakovs pateicās bijušajam kolēģim no politiskās apvienības. – Ja mēs tiešām gribam sasniegt to, kas tagad ir Skandināvijā, tas, kas notika šodien Doma laukumā, ir tikai pirmais solis."

No sevis piebildīšu — ļoti mazs un neizlēmīgs solītis. Gandrīz nemanāms. Mazāk pamanāms nekā velobrauciens vai motosezonas atklāšana.

67
Temats:
Krīze Veselības ministrijas darbā (10)
Pēc temata
Arodbiedrību mītiņš Doma laukumā
Mediķu arodbiedrības vadītāju iztaujā Drošības policija
1. maijā arodbiedrības rīkos protesta akciju Rīgas centrā
Valdība un Saeima izskatīs arodbiedrību prasības
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

7
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

7
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi
Covid-19 testi, foto no arhīva

Latvijā trīs jauni Covid-19 gadījumi, neviens nav hospitalizēts

5
(atjaunots 11:43 11.08.2020)
Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi, taču neviens netika hospitalizēts; testu skaits ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar brīvdienām.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā ir veikti 2328 koronavīrusa testi, atklāti trīs jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie kontaktēja ar citiem saslimušajiem, attiecībā uz trešo cilvēku informācija tiek precizēta.

Kopumā Latvijā epidēmijas laikā Covid-19 analīzes ir nodevuši 216 530 cilvēki, 1293 no viņiem ir tests izrādījās pozitīvs, 1078 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

Aizritējušajā diennaktī neviens netika hospitalizēts Covid-19 dēļ. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Pēc ārstēšanās no Covid-19 no slimnīcām ir izrakstīti 195 pacienti.

Iepriekš ziņots, ka 11. augustā Ministru kabineta sēdē var tikt izskatīts jautājums par esošo ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atbilstību epidemioloģiskajai situācijai valstī. Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka, viņaprāt, patlaban nav nepieciešamības pārskatīt spēkā esošos ierobežojumus.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 20,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 739 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 13,2 miljoni izveseļojās.

5
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

0
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

0
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu