Skrunda. Foto no arhīva

Skrunda: pilsēta ar kara noslēpumu

1375
(atjaunots 18:12 04.05.2016)
Vieta, kur tika atrastas senākā četrkāja atliekas un tiešajā ēterā uzspridzināta padomju lokācijas stacija? Sputnik korespondents par Skrundu tagad ir informēts daudz labāk.

RĪGA, 4. maijs — Sputnik, Viktors Petrovskis. Latvijas kartē Skrunda ne ar ko īpašu neizceļas – neliela pilsētiņa, kurā mīt aptuveni 2,5 tūkstoši iedzīvotāju. Viss ir tāpat kā citviet – mājiņas, skola, tirdzniecības centrs, vasaras teātris. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa. "Neredzamā" slēpjas mežā – pamesta kara pilsētiņa, kas vilina tūristus un ekstremāļus.

Bez darba, taču ar cerību

Laura ir aptuveni 25 gadus veca vietējā iedzīvotāja.

"Darba vietas ir tikai pilsētas administrācijā un skolā. Vēl strādā pāris restorāniņi un viesnīca," – viņa stāsta.

Meitene dzīvo Skrundā. Pēc profesijas viņa ir kosmetoloģe. Dažkārt viņai gadās atrast darbu arī dzimtajā pilsētā, taču visbiežāk viņa brauc peļņā uz tuvējām lielākajām pilsētām – Saldu, Liepāju un Rīgu. Viņa stāsta, ka tā rīkojas lielākā daļa vietējo.

Жилые корпуса на улицах военного городка в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Dzīvojamās ēkas kara pilsētiņā Skrundā

"Protams, ir grūti. Piemēram, līdz Liepājai ir 60 kilometri, līdz Rīgai – pat 160. Turklāt vēl krīze. Taču kaut kā turamies, pavisam briesmīgi nav," – viņa dzīvespriecīgi piezīmē.
Jaunieši no Skrundas aktīvi emigrē uz citām ES valstīm – Īriju, Lielbritāniju un Vāciju. Taču Laurai negribas braukt prom – viņai patīk dzimtās pilsētiņas "provinciālā ikdiena". Dzīve šeit rit nesteidzīgi, nav sastrēgumu, ekoloģija ir kārtībā, un visapkārt – paziņas.

"Varbūt vēlāk arī es aizbraukšu, taču ne tagad. Pagaidām man tepat ir labi," – atzīstas Laura.

…Skrundas centrā gandrīz neviena nav. Vientuļi garāmgājēji laiku pa laikam gadās, taču lielākoties ielas ir tukšas. Nedaudz dzīvāk ir līdzās veikalam un autoostai. Līdzās skola – no tās dienas vidū iznāk nedaudzie skolēni.

Pie tam pilsēta nešķiet pamesta. Jūtams, ka vietējie mīl savu dzimto novadu. Ielas ir tīras, lielākā daļa ēku gan mazliet noplukušas, taču izskatās pieklājīgi. Bagāti ne, taču akurāti.

Разрушенные казармыв Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Sagrautās kazarmas Skrundā

Privātajā sektorā nelielas mājiņas un dārzi. Šeit gadās redzēt nelielas putnu fermas – pa ierobežotu zemes gabalu klīst vistas, gaiļi, tītari un zosis. Saimnieki nav redzami, tomēr nav arī nekādu īpašu drošības līdzekļu, izņemot ne īpaši uzticamu žogu. Droši vien neviens neilgojas putnus nozagt.
Dažkārt līdz pilsētai atnāk savvaļas dzīvnieki, jo pilsētiņu no visām pusēm ieskauj mežs. Nekādas agresijas – tikai lapsa kādreiz pārskrien pāri ceļam un pazūd krūmos.

Kungu nams

Viesus, kas Skrundā iebrauc no Rīgas puses, sastop viena no galvenajām ievērības cienīgajām vietām — Skrundas muiža, liela divstāvu ēka Ventas krastā, angļu parka koku paēnā. Muiža tika celta XIX gs. vidū un var palepoties ar interesantu vēsturi: pusotra gadsimta laikā te ir bijis gan kungu nams un cietums, gan nabagmāja, skola, kopmītne un pat aptieka.

Pirms dažiem gadiem to nopirka privāts uzņēmums, kas veica ēkā vērienīgu restaurāciju. Pašlaik tā ir četru zvaigžņu viesnīca. Šeit patvērumu radis arī neliels muzejs, kas vēsta par muižas vēsturi. Neskatoties uz visiem likteņa pavērsieniem, klasiskajā stilā celtā ēka ir saglabājusi senlaicīgo "pils garu".

Проходная в штаб военного городка в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Caurlaides postenis kara pilsētiņas štābā Skrundā

Tā nu sagadījās, ka dažas dienas šajā viesnīcā dzīvojām vieni paši – visi pārējie iemītnieki brīvdienās devās projām, bet mēs palikām vēl pusi darba nedēļas. Muižā bijām tikai mēs un administrators. Tā bija fantastiska sajūta – visa muiža bija tikai mūsu rīcībā. Taču Skrundā tā ir ierasta lieta – tūristu nav daudz, un darbdienās gandrīz neviena paša. Toties brīvdienās, it īpaši vasaras sezonā aizpildīti visi numuri.

"Dažkārt šurp brauc lietuvieši un ukraiņi. Ir bijuši tūristi no Krievijas, taču lielākoties, protams, uz Skrundu brauc no Rīgas," — stāsta Laura.

Viņa piebilda, ka muižā bieži tiek svinētas kāzas – tā ir viena no pieprasītākajām vietām visā Kurzemē.

"Drīz kļūs siltāks, un sāksies īsts kāzu bums," — pasmejas meitene.

Trīs "zvaigznes"

Skrunda nevar palepoties ar bagātiem un slaveniem cilvēkiem – pilsētas vēsturē bijuši tikai divi cilvēki, ko varētu saukt par "zvaigznēm".

Neapšaubāmi, pats slavenākais Skrundas iedzīvotājs ir krievu paleontologs Eduards Eihvalds, kurš trīs gadus, no 1819. līdz 1821. gg. strādāja Skrundā par ārstu. Tiesa, šim periodam viņa dzīvē lielas nozīmes nav. Vēsturē Eihvalds ienācis ar savu monumentālo darbu "Krievijas paleontoloģija". Jāpiebilst, ka zinātnieka kolekcijas, it īpaši izrakteņi, ko viņš aprakstījis savā darbā, tagad rotā Sanktpēterburgas Imperatora universitātes paleontoloģijas kolekciju.

Баня в военном городке в Скрунде
© Foto : Victor Petrovsky
Pirts kara pilsētiņā Skrundā

 

Starp citu, ja jau esam skāruši paleontoloģijas tēmu, jāpiebilst, ka Skrunda lepojas ar to, ka 2001. gadā Ventas krastos tika atrastas senākā četrkājainā dzīvnieka – Ventastega curonica atliekas, kuru vecums ir aptuveni 365 miljoni gadu. Pareizāk sakot, šīs būtnes pēdas zinātnieki atrada jau agrāk, taču uzskatīja, ka tā ir zivs. Tikai 2001. gadā veiktais atradums ļāva konstatēt, ka tas ir tetrapods – zivs un četrkājaiņa starpposms. Skrundas muzejā apmeklētāji var apskatīt dzīvnieka maketu un palasīt par to pieejamo informāciju, kā arī nopirkt suvenīru – māla ķirzaciņu ar spuru uz muguras.

Skrunda var lepoties arī ar to, ka 1980. gadā šeit dzimis Gints Grāvelis – populārs latviešu teātra aktieris.

Ar to arī ir izsmelts slaveno skrundenieku saraksts. Tiesa, tik mazai pilsētiņai arī tas nav slikti.

Vēsturiska vieta

Visā pasaulē Skrundas vārds izskanēja 1995. gadā, kad pēc neatkarības iegūšanas šeit nolēma uzspridzināt projekta "Darjal" tālā darbības rādiusa radiolokācijas staciju.
Tā bija simboliska akcija: padomju RLS uzspridzināja amerikāņu kompānija Latvijas varasvīru un vienkāršo iedzīvotāju acu priekšā. Padomju militārā objekta iznīcināšanu Latvijas televīzija demonstrēja tiešajā ēterā, un tūkstošiem cilvēku ieradās noskatīties kontrolēto sprādzienu.

"Atceros, kā skolā, latviešu valodas stundā mums ieslēdza televizoru, lai mēs redzētu, kā Skrundā tiek uzspridzināta RLS. Īstu šovu sarīkoja," – savā blogā rakstīja kāds LJ lietotājs.

Skrundas RLS vēsture, šķiet, atspoguļo visu aukstā kara vēsturi. 60. gados šeit sākas stacijas "Dņestra-M" būvdarbi. 1969. gadā tā tika nodota ekspluatācijā. Vienlaikus netālu tika uzcelta arī kara pilsētiņa – šeit dzīvoja karavīri, kas apkalpoja staciju, un viņu ģimenes. Pilsētiņa bija slēgta un slepena. Oficiāli objekts tika dēvēts par "Kombinātu", tāpat saucās arī tuvējā autobusa pietura.

Плакаты советской пропаганды в Скрундской радиолокационной станции
© REUTERS / Ints Kalnins
Padomju propagandas plakāti Skrundas radiolokācijas stacijā

Stacija kontrolēja kosmosa un gaisa telpu virs Rietumeiropas. Speciālisti apgalvo, ka gadījumā, ja no Rietumeiropas valstīm tiktu palaista ballistiskā raķete, PSRS to uzzinātu 25 minūtes pirms trāpījuma.

1972. gadā pie Skrundas sāka celt modernāku RLS. "Dņepra-M" tika nodota ekspluatācijā 1977. gadā. Šī stacija bija daudz jaudīgāka un precīzāka. Tiesa, arī "vecenīti" – "Dņestru-M" nolēma vēl pensijā nesūtīt – tā tika modernizēta un turpināja dežūras. Vienlaikus Skrundā strādāja divas RLS.

Aukstā kara diktētās bruņošanās sacensības prasīja pastāvīgu militāro tehnoloģiju modernizāciju. Parādījās kaujas galviņas, kas sadalījās vairākos elementos, tāpēc bija nepieciešamas jaunas identifikācijas sistēmas. Jaunākās RLS "Darjal-UM" celtniecība Skrundā sākās 1985. gadā. Šī monumentālā ēka tika iznīcināta visas pasaules acu priekšā deviņus gadus vēlāk, 1994. gada 4. maijā.

План-схема территории заброшенного города в Скрунде
© REUTERS / Ints Kalnins
Pamestās pilsētiņas plāns

Abas atlikušās RLS turpināja darbu līdz 1998. gadam – Krievija sedza to nomas naudu. 1998. gada 31. augustā tās pārstāja funkcionēt un drīz vien tika demontētas. Latvijas ziņā kara pilsētiņa "Kombināts" ar visām ēkām tika nodota 1999. gadā. Jau 2000. gadā tā tika iekonservēta, jo republikas valdībai trūka līdzekļu tās uzturēšanai.

…Iebrauktuvi bijušajā kara pilsētiņā sargāja drūms cienījama vecuma vīrs gaismu atstarojošā vestē. Pie viņa mašīnas, kas apturēta pie sarūsējušajiem vārtiem, pielīmētas informatīvas lapas. Par iebraukšanu pamestās pilsētiņas teritorijā, kas pieder Skrundas pašvaldībai, ir jāmaksā: pieaugušajiem – 4 eiro, bērniem – 2.

— Vai klaiņojošu suņu tur nav? – jautājām sargam.

— Nē, parādās tikai vakarā. Dienā nav.

— Tur nav bīstami?

— Normāli, nekā nopietna, — viņš attrauca, nemainot sejas izteiksmi.

Nopirkām biļetes un saņēmām A4 formāta karti. Tajā redzams pilsētiņas plāns – apmēram 40 ēkas un uzraksts, kas apliecina, ka par savu drošību atbildīgi esam paši.

Spoku pilsēta

Savā esejā "Černobiļas Stokholmas sindroms" es stāstīju, kā izskatās aizliegtā zona. Līdzīgu ainu var redzēt kādreizējā armijas pilsētiņā, tikai šeit ir skaidrs, ka radiācijas nav. Psiholoģiski, protams, ir vieglāk, bet spiediens ir jūtams – šeit varētu uzņemt filmu par kodolkatastrofu: klasiska postapokaliptiskā ainava.

Pilsētā mēs esam divatā, neskaitot "sargu", kurš pārdeva mums biļetes. Taču viņš palika sēdēt ārā pie ieejas, un no tāluma redzējām tikai dzelteno atstarojošo vesti. Padomju laikā šeit dzīvoja 539 virsnieki, 72 karavīri un 110 civiliedzīvotāji. Šodien teritorijā nav pat kaķu. Tikai pamestas, galvenokārt no pelēka ķieģeļa celtas ēkas. Ļoti vienkārši, kā jau padomju laikos. Vienmuļi.

Тюрьма в военном городке в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Cietums armijas pilsētiņā Skrundā

Vietējā cietuma ēka gandrīz neatšķiras no ēdnīcas. Ja nu vienīgi aizrestotie logi nodod "režīma iestādi". Iekšā ir tukšas kameras, duša, uz sienām var saskatīt dažādus uzrakstus – spriežot pēc tekstiem, tūristu māksla. Klasiskie "Šeit bija Vasja/ Petja / Egils / Jānis", daži nepieklājīgi zīmējumi.

Ēdnīcā ir apmēram tāds pats stāsts – nekas vērtīgs nav palicis, lielāko daļa iekārtu izveda Krievija, tad "papūlējās" vietējie metāllūžņu un citu vērtīgu priekšmetu mednieki. Pastrādājuši arī vietējie bomži – par to, ka viņi pastāvīgi apmeklē teritoriju, liecina, piemēram, vecs, netīrs matracis, kas ievietots loga rāmī izsistā stikla vietā.
Bijusī  pirts nedaudz atšķiras no pārējām ēkām – uz tās fasādes pat ir kaut kādi koka dekora elementi. Mute gan neveras tos saukt par smalku rotājumu, bet uz pelēkā fona tiek izceļas – vienkārši rombveida formas raksti.

Pirts iekšpusē viss ir izpostīts, taču apmeklētāji var iztēloties interjeru: te – neliela tvaika istaba, dziļāk — baseins. Sienas apdarinātas ar flīzēm. Iespējams, pirts ir interesantākā ēka šajā spoku pilsētā.

Dzīvojamajā sektorā atrodas vairākas piecstāvu ēkas. Dažos dzīvokļos pat palikušas lustras. Caur izsisto logu otrajā stāvā var aplūkot fototapetes – 80. gados Latvijā tās bija modē. Uz kabeļa, kas izstiepts starp jumtiem, karājas piesiets zābaks, kas šai vietai piešķir drūmu noskaņojumu. Līdzās atrodas slimnīcas ēka: logi ir izsisti, parādes durvis ir atvērtas. Bijušajiem vietējiem iedzīvotājiem šī vieta it nemaz nešķiet biedējoša, turklāt daudzi to atceras ar nostalģiju.

Заброшенный спортивный зал в городе-призраке в Скрунде
© REUTERS / Ints Kalnins
Pamestā sporta zāle Skundas spoku pilsētā

"Pirmajā klasē es sāku mācīties 1986. gadā, kad manu tēvu no Pečoriem nosūtīja uz Skrundu, bet 1990. gadā kopā ar mammu aizbrauca uz Pleskavu, — intervijā laikrakstam "Izvestija-Nedeļa" stāstīja bijušais pilsētas iedzīvotājs Sergejs Tretjaks. — Parasti uz norām zaldāti atstāja piena pudeles, ko mēs nesām uz stikla taras pieņemšanas punktu, un par nopelnīto naudu pirkām mīkstu batonu un kefīru. Pavasarī vizinājāmies ar plostiem no putuplasta blokiem, ko dabūjām no iežogojuma, kas ieskāva pilsētiņu. Vasarā šautuvē zvejojām asarus. Rudenī dedzinājām ugunskurus mežā. Ziemā pikojamies ābeļdārzā pie pirmās mājas. Sirēnas pilsētā  auroja vismaz divas reizes dienā, atgādinot, ka jebkurā brīdī tā varētu būt kaujas trauksme."

Skrundas radiolokācijas stacijas novērošanas grupas vadītājs Ints Folkmanis intervijā laikrakstam atklāja, kādas bijušas pilsētiņas priekšrocības: "Skrunda —1 bija slepens slēgtā tipa objekts. No iekšpuses teritoriju apsargāja Krievijas armija, no ārpuses — speciālā sistēma "Poligons", kur strādāja policija un robežsargi. Pilsētā bija viss dzīvei nepieciešamais — veikali, skola, bērnudārzs, slimnīca, pat veseli divi klubi — kareivjiem un virsniekiem. Noliktavās būtu iespējams izvietot aptuveni 200 tonnas dažādu krājumu. Nezinu, no kurienes tika vesti produkti, taču veikalā vienmēr varēja dabūt deficītu: sviestu, kafiju, cigaretes. Tāpēc bija izdevīgi, ja tev bija paziņas Skrundā."

Tomēr dzīvot blakus radiolokācijas stacijai bija pat bīstami: "Protams, dzīve līdzās radariem nenāca par labu veselībai. Elektromagnētiskā starojuma bīstamā zona veido 30 km visapkārt radaram. Taču cilvēki dzīvoja — tuvākā māja atradās 800 metru attālumā no radara. Skrunda atradās aiz lokatora "muguras", un to skāra tikai sānu starojums, bet iedzīvotāji nevarēja normāli klausīties radio, ne arī skatīties televizoru traucējumu dēļ.

Панорама города-призрака бывшей советской военной радиолокационной станции возле Скрунды
© REUTERS / Ints Kalnins
Bijušas padomju militārās radiolokācijas stacijas Spoku pilsētas panorāma

Kad šeit dzīvoja cilvēki, šī vieta droši vien nelikās tik drūma. Tagad pat dienasgaismā šeit nav īpaši omulīgi ap sirdi, taču vakarā, manuprāt, tikai ekstremāļi uzdrošināsies pastaigāties pa vietējām alejām. Stāsta, ka reizēm viņi atbrauc un klejo pa teritoriju. Netālu no kādas dzīvojamās mājas mēs atradām divas lietotas paštaisītas lāpas.

— Kas tad parasti šo pilsētiņu apmeklē? – pajautājām vārtu sargam, kad pirkām ieejas biļetes.

Viņš atvēra lielu kladi, kurā mums arī vajadzēja ierakstīt personīgos datus un parakstīties, un ar pirkstu pārvilka pāri sarakstam.

— Lietuva, Ukraina, Krievija. Taču lielākā daļa brauc no Rīgas, — viņš teica.

Šo vietu palaikam apciemo arī žurnālisti – aģentūra Reuters nesen pat uzņēma lielu fotoreportāžu par pamestās pilsētas mūsdienu stāvokli.
Pilsētiņu vairākkārt mēģinājuši pārdot privātpersonām, bet gribētājs, kam būtu vajadzīgs "vēsturiskais objekts" vēl nav atradies. Savulaik klīda baumas, ka to par 170 tūkstošiem latu iegādājies Krievijas pilsonis, bet šī teritorija, kā jau minēju iepriekš, joprojām atrodas vietējo varas iestāžu bilancē. Un, neskatoties ne uz ko, tās pēdējā "kaujas dežūra"– jaunajā valstī un jaunajos laikos vēl nav beigusies.

1375
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

4
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

4
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
Ūdensvada krāns

"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās

22
(atjaunots 12:04 04.12.2020)
Pazīstamais latviešu publicists Jurijs Paiders asi novērtēja jaunos ierobežojumus ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību Latvijā – visvairāk viņš sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka līdztekus citiem ierobežojošo pasākumu sarakstā iekļauts aizliegums brīvdienās strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču (zāles, higiēnas priekšmeti).

Saimniecības preču veikalu slēgšana, pēc Jura Paidera domām ir ārkārtīgi sāpīga – izrādās, viņš nedzīvo pilsētā.

"Kariņam pilsētas dzīvoklī ir elektrība, siltums, ūdens u.c. Ja man laukos, piektdienas vakarā pārsprāgs ūdens pievads, tad mocies līdz pirmdienai. Latvijā katrs piektais dzīvo lauku mājā! Aizliegums pārdot saimniecības preces brīvdienās ir nelietība pret visiem lauku ļaudīm," savā lapā Twitter uzrakstīja Juris Paiders.

​Liela daļa komentētāju žurnālista sašutumu uztvēra sarkastiski, piemēram, atzīmēja, ka rūpīgam lauciniekam vienmēr ir vajadzīgo instrumentu un materiālu krājums. Pat radās aizdomas, ka žurnālistam nav ne jausmas, kā dzīvo laukos.

"Jūs laikam nepazīstat lauku ļaudis. Lauku ļaudis ūdens pievadu saremontēs pirms tas pārsprāgs. Un ja vajadzēs ienesīs ūdeni ar spaini, bet svētdien nemaz nebrauks uz veikalu, jo tā diena ir atpūtai, protams, ja nav lopi jāapkopj," norādīja Normunds Medens.

​Tomēr Paiders noliedza visas lasītāju aizdomas un parādīja savu malkas grēdu. Viņš stāstīja, ka dzīvo laukos jau trešo gadu desmitu un zina, kā tas ir, kad sestdien pēkšņi salūst apkures katls vai ūdens sūknis.

​"Sveiciens visiem apmelojošo tvītu rakstītājiem un melu tvītu retvītotājiem! Tas ir mans malkas šķūnis, mans Saules enerģijas akumulācijas panelis, par kur es neprasu ne no viena Latvijas iedzīvotāja man maksāt OIK, atšķirībā no valdībai pietuvinātajiem korumpantiem!" stāstīja Paiders.

"Visi baigi gudrie, bet, ja ārā ir -20 un kaut kas tāds notiek, tad tā tiešām ir ārkārtas situācija, kas jālabo nekavējoties, citādi var iedzīvoties baigos visas sistēmas bojājumos. Turklāt strādājošam cilvēkam tik uz veikalu darba dienā nav nemaz tik viegli," žurnālistu atbalstīja Vilnis.

​Citi iebilda, ka jaunajos ierobežojumos ir daudz nopietnākas lietas.

"Aizliegums pārdod šmigu brīvdienās vispār ir genocīds pret iedzīvotājiem, jo bez elektrības un ūdens pievadiem var izdzīvot!" ironiski konstatēja Arvis.

​Atzīmēsim, ka jaunie ierobežojumi paredz arī alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegumu brīvdienās un svētku dienās. Tie radīja asāko kritikas vilni sabiedrībā. Tomēr epidemiologi centās apliecināt, ka ar šo iniciatīvu nav saistīti.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību risku analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums nav epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohola lietošana veicina socializāciju.

"Alkohola lietošana saistās ar plašāku socializēšanos, tāpēc ir augstāki kovida izplatīšanās riski, teica Perevoščikovs. tāpēc jāaizliedz tā tirgošana brīvdienās. man gan šķiet, ka manu kotlešu un rosola smarža daudz vairāk socializē apkārtējos. Aizliedzam kotletes un rosolu!" ziņu komentēja publiciste Elita Veidemane.

​Trešdien, 2. decembrī Latvijas valdība nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim un ieviesa stingrākus ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.

Cita starpā no 3. decembra visā Latvijas teritorijā aizliegts pulcēties kopā vairāk nekā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), pie tam jāievēro 2 metru distance. Atcelti visi privātie pasākumi, ballītes un sapulces.

22
Tagi:
pandēmija, tirdzniecība, Latvija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Elpot ir bīstami: PVO iesaka valkāt maskas visur
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos