Rīgas osta. Foto no arhīva

Tranzīta konflikts: ir ieguvēji, ir zaudētāji

247
Krievija ir novirzījusi daļu transporta plūsmu no Baltijas valstu ostām uz savām pašas ostām. Eksperti lēš, ka kopējie zaudējumi Krievijas tranzīta apstāšanās gadījumā varētu sasniegt 1,6 miljardus eiro.

RĪGA, 3. maijs – Sputnik, Ludmila Pribiļska, žurnāla "Biznes-KLASS" redaktore. Rīgas brīvosta ziņo par kravu apgrozījuma samazināšanos par 14% šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada periodu. Jau izstrādājot ostas budžetu, tika ņemts vērā kravu apgrozījuma kritums 10% apmērā. Tas nozīmē, ka ienākumi būs mazāki, tātad mazāki būs arī līdzekļi investīciju plāniem.

Salīdzinājumā ar 2014. gadu kritums sastāda tikai 9%, taču ostas vadība ir uzsākusi konsultācijas ar valdību par pasākumiem, kas nepieciešami krīzes pārvarēšanai, un satiksmes ministrs Uldis Augulis devās vizītē uz Maskavu, lai tiktos ar savu kolēģi Maksimu Sokolovu.

Ostām nav paveicies

Ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks paziņoja, ka daļu kravu, ko krievu uzņēmēji savulaik sūtīja cauri Rīgai, tagad Krievija transportē cauri savām ostām. Piemēram, Krievija ir uz laiku pārtraukusi ogļu un čuguna tranzītu cauri Rīgas ostai. Valstij tranzīta apturēšana izmaksās 130-140 miljonus eiro, jo par katru tranzītā nosūtīto tonnu ogļu Latvija saņem apmēram 10 eiro.

Latvijas Satiksmes ministrijas ekspertu aplēses liecina, ka zaudējumi Krievijas tranzīta apturēšanas rezultātā varētu sastādīt 1,6 miljardus eiro.
Kravu apgrozījums Tallinas ostā 2014.-2016. gg. jau ir zaudējis 36%.

Labāk nekā citām ostas pilsētām klājas Klaipēdai: pirmo reizi piecu gadu laikā tai izdevies apsteigt kādreizējo līderi Baltijas valstīs – Rīgu. Lietuvā manāmi audzis naftas produktu (+41%) un labības (+75%) apgrozījums. Pie tam beramo mēslojumu apjoms ir samazinājies aptuveni par 15%, bet konteineru kravu apjoms ir saglabājies 2015. gada I ceturkšņa līmenī.

SEB bankas investīciju stratēģis Ingus Grasis norāda, ka, saskaņā ar Financial Times atzinumu, 2016. gada sākums ir kļuvis par sliktāko vēsturē. Naftas cenu mazināšanās ekonomiku iespaidojusi vairāk nekā bija gaidāms. Eksportētājvalstis krāja naudu rietumvalstu akcijās un obligācijās, un tagad tām nāksies līdzsvarot savus budžetus. Tāpēc tās ir sākušas pārdot aktīvus, samazinot uzkrājumus. Šī iemesla dēļ 2016. gada janvārī un februārī bijis vērojams straujais tirgus apjoma kritums.

Iekšējo resursu pašā Eiropā nav, arī tuvākajā nākotnē tie nav gaidāmi. Vēl vairāk, gadījumā, ja naftas cenas arī turpmāk būs tikpat zemas, izveidosies sekundārā stagnācija, kam sekos deflācija.

Ko iesākt tranzīta biznesam apstākļos, kad pasaules tirgū kļuvuši lētāki visi enerģijas nesēji un to eksporta cena gandrīz līdzinās to pašizmaksai?

Pirmā iespēja: tirgus pārdale

Tirgus pārdales stratēģiju ir izraudzījusies Lietuva ar savu vienīgo ostu Klaipēdā. Atliek tikai vērīgi iepazīties ar ostas statistiku, lai kļūtu skaidrs, kas slēpjas aiz naftas produktu "veiksmes stāsta". Patiešām, kāpēc tradicionālā naftas pārvadāšanas ostā – Ventspilī apgrozījums krītas, bet Klaipēdā — aug?

Kā zināms, divas trešdaļas "Klaipedos Nafta" slodzes nodrošina lielākais uzņēmums reģionā – "Orlen Lietuva" (pavisam nesen – Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca). Rūpnīca tika celta ar mērķi nodrošināt pietiekamu daudzumu gaišo naftas produktu ziemeļrietumu reģionā, un izejvielas tai tika piegādātas pa cauruļvadu.

Klaipēdas jūras osta. Foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Александров

Sakarā ar Baltijas valstu pievienošanos ES ieviestajām sankcijām 2014. gadā "Transņeftj" un lielākās naftas kompānijas Krievijā naftu un naftas produktus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām novirzīja uz Krievijas ostām. Kompānija "Orlen" (Polija) mēģināja izejvielām izmantot Venecuēlas produktus, taču ātri saprata, ka bez Krievijas naftas neiztiks, tāpēc sāka ievest to Klaipēdā ar tankeriem.

Līdz ar cenu krišanos poļiem paveicās – viņi atņēma daļu tirgus savam galvenajam konkurentam, Norvēģijas kompānijai Statoil. 2015. gadā Orlen Lietuva nepieciešamo izejvielu ievešanas apjoms pieauga par 21% un sasniedza 2,65 miljonus tonnu. Pie tam eksports pieaugums bija pavisam mazs – pieauga par nepilniem 5% un sasniedza 1,47 miljonus tonnu.

Starpība palika Lietuvas iekšējā tirgū un tika eksportēta uz tuvākajām valstīm. Tā nu šodien Latvijas DUS tiek spēlēta jautra spēle "Pārsteidz ar atlaidi". Mazumtirgotāji ļoti vēlas piesaistīt un noturēt klientus, tāpēc, pārspējot viens otru, piedāvā privilēģijas līdz pat neredzētiem 5,1 centiem par degvielas litru (dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā – aptuveni 0,9 eiro par litru, benzīns maksā apmēram 1,05 eiro par litru). Šajā spēlē poļiem ir savs trumpis: izdevumi gatavās produkcijas transportēšanai viņiem ir mazākie.

Otrā iespēja: investīcijas

Viena no eksportētāju izdevumu optimizācijas metodēm ir vertikāli integrētu kompāniju dibināšana, kas savās rokās tur visu piegādes ķēdīti "līdz patērētāja durvīm". Eksporta termināls ir ļoti svarīgs šīs ķēdītes elements – tas ikvienā ostā garantē iespēju pārkraut kravu pat sarežģītos politiskos apstākļos.
Rīgas brīvostas vadībai šajā ziņā ir divi labi piemēri: Riga Fertilizer terminal (RFT), ko uzcēla "Uralhim", un Riga Bulk terminal (viens no tā beneficiāriem ir "Rusagro"). Šiem piemēriem vajadzētu iedvesmot ostas masveidīgākās kravas – ogles īpašniekus un pamudināt izmantot Krievu salu savām vajadzībām. Šī teritorija Daugavas krastā nosaukta par godu Pētera I karavīriem, kuru nometne šeit atradās Rīgas aplenkuma laikā 1710. gadā.

Rīgas brīvostas pārvalde uz šo salu lika īpašas cerības un ieguldīja tās infrastruktūrā neredzēti lielas investīcijas – 162 miljonus eiro (vairāk nekā 77 miljonus no šīs summas piešķīra Eiropas Savienība). 12,5-17 metrus dziļā osta ļauj pieņemt "Panamax" klases kuģus un sadarboties ar Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgiem, kā arī ar Indiju un Ķīnu. Atšķirībā no Klaipēdas visās Latvijas ostās ir lielas brīvās teritorijas biznesa attīstībai. Tāpēc ostās aktīvi attīstās uzņēmumi, kam ir izdevīgi izmantot beznodokļu zonas statusu (tas piešķirts līdz 2035. gadam) un vēl saņemt līdzfinansējumu no ES fondiem.

Starp citu, šo ceļu izvēlējās "Uralhim". Sava termināla celtniecību uzņēmums pabeidza rekordīsā laikā – būvdarbi aizņēma mazāk kā divus gadus. Pēc tam uzņēmums nopirka amonjaka terminālu Ventspilī. Tas plaukst acu priekšā – pērnais pieaugums par ceturto daļu itin drīz ļaus tam konkurēt ar RTF Rīgā (apgrozījums atbilstoši 1,35 milj. un 2 milj. tonnu).

Trešā iespēja: nacionalizācija

Atgriezīsimies pie ostu statistikas lētās naftas tirgū un paskatīsimies, kam tad īsti klājas labāk, neskatoties uz konjunktūru. Tās ir Ustjluga, Primorska un Visocka, kas ar cauruļvadiem saistītas ar piegādātājiem – rūpnīcām. Šis transporta veids var droši efektivitātes ziņā sacensties tikai ar okeāna floti.

Kā lai aizmirst laikus, kad Ventspils, ko cauruļvadi savienoja ar Krieviju un Baltkrieviju, apstrādāja 36 miljonus tonnu gadā – tikai nedaudz mazāk kā apjoms, ar ko pašlaik lepojas Klaipēda. Taču pēc tam arī šeit nolēma, ka Ventspils Naftа var atbīdīt malā Krievijas kravu īpašniekus un kļūt par "jūru valdnieci". Vispirms izsīka naftas vads, pēc tam – arī produktu eksports.

Ventspils Naftа privatizācijas liecinieks, zvērinātais advokāts un nodokļu konsultants Jānis Zelmenis uzskata, ka Ventspils saimnieki ir kļuvuši par savu ambīciju upuriem – ne īpašumus, ne naudu viņiem saglabāt nav izdevies. Privatizācija, kam tika pakļauts lielākais naftas pārkraušanas uzņēmums Baltijas valstis, bija milzu kļūda, kas nodarīja kaitējumu visai valsts ekonomikai.

"Nepārtraukti atkārtojot mantru, ka valsts ir slikts saimnieks, mēs tomēr uzpildām automašīnas Statoil stacijās, kas pieder Norvēģijas valstij. Tautsaimniecība tikai iegūtu, ja Ventspils ostas uzņēmumi atrastos valsts rokās," – apgalvo Zelmenis.

Eksperts piedāvā… nacionalizēt Ventspils Naftu. Viņš min tādus piemērus kā Mārgareta Tečere, Francijas un Zviedrijas valdības, kas neatlaidīgi izmantoja nacionalizāciju, lai radītu "lokomotīves" ekonomikā.

Advokāta domas Latvijas sabiedrības acīs skan dīvaini. Masveida atbalstu tās nav guvušas. Tomēr tranzīta nozarē strādājošo uzņēmumu vadības aktivitāte vedina domāt, ka dūmu bez uguns nav. Satiksmes ministra krēslā ir sēdies Uldis Augulis, par Latvijas dzelzceļa vadītāju kļuvis Edvīns Bērziņš. Tie ir pragmatiski cilvēki, Ventspils un pilsētas "vietējās" Zaļo un zemnieku partijas ielikteņi. Šo partiju pārstāv arī valsts prezidents Raimonds Vējonis un premjers Māris Kučinskis. Pašreizējā krīzes situācijā, iespējams, jāsaka, ka "bada laikā velns mušas ēd".

 

247
Pēc temata
Mūsu ostā ieradās brīnišķīgs kaimiņš
Klaipēdas osta tālu krauj
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka

12
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Maksas medicīniskie pakalpojumi Latvijas slimnīcās var kļūt dārgāki – klīnikas jau ievieš papildu nodevu par ārstu aizsargtērpiem, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā". Veselības ministra apstiprina – slimnīcas ir tiesīgas to darīt.

Piemēram, papildmaksu par ārstējošā personāla individuālajiem aizsarglīdzekļiem jau ir ieviesusi Rīgas 1. slimnīca. Taču to iekasē tikai par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Rīgas 1. slimnīcas reģistratūrā apstiprināja: par maksas vizīti pie zobārsta, otolaringologa vai apmeklējot endoskopiju, būs papildus jāsamaksā 9,50 eiro. Maksas vizīte pie citiem speciālistiem izmaksās par 5,50 eiro dārgāk.

Veselības ministrijā paziņoja, ka medicīnas iestādēm ir likumīgs pamats ieviest papildmaksu, lai kompensētu savus izdevumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders paziņoja, ka ministrija nevar to ietekmēt.

Atgādināsim, ka Latvijā no 3. jūnija pilnībā tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Sniedzot medicīniskos pakalpojumus, arī turpmāk jāievēro stingri drošības pasākumi. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo viņu skaits, jānosaka precīzs vizītes laiks iestādē.

Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

12
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Čakša: ja MPL aparātu pietrūks, ārstēs tos, kam lielākas izredzes
Latvijā atsākas plānveida veselības pakalpojumu sniegšana
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

11
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

11
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku