Ārsts tur pacienta roku. Foto no arhīva

Kurš uzņemsies Dieva lomu eitanāzijas jautājumā

72
(atjaunots 15:56 13.10.2016)
Latvijas sabiedrība ir gatava maksāt par to, lai cilvēks labprātīgi beigtu dzīvi Šveicē, taču nav gatava legalizēt eitanāziju savās mājās. Politiķi un mediķi nonākuši pie pretrunīgiem secinājumiem.

RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik, Marina Petrova.  Dažu dienu laikā Latvijas iedzīvotāji saziedoja 10 tūkstošus eiro, lai apmaksātu neārstējami slima cilvēka eitanāziju Šveicē. Tomēr sabiedrība vēl joprojām nav gatava pieļaut eitanāziju valstī.

"Jā, es esmu nedziedināmi slims, labāk nekļūs, paliks tikai sliktāk. Pēc būtības mans dzīves loks jau ir noiets, ir tikai sāpes, nav vairs nekas no tā, kas dod dzīvei jēgu un prieku… Es vēlos aiziet bez ciešanām sev un saviem tuvajiem, atpestīt no tā sevi, sievu un bērnus," – teikts Viestura lūgumā.

Nedziedināmi slimā vīrieša vēstījums izplatījās internetā vēja ātrumā. Dažu dienu laikā Latvijas iedzīvotāji saziedoja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro. Šķiet, pirmo reizi Latvijas iedzīvotāji ziedoja naudu nevis tāpēc, lai palīdzētu kādam izārstēties, bet gan, lai ļautu aizietu no dzīves. Latvijā eitanāzija ir nelegāla, toties Šveicē to var izdarīt.

Kāpēc tā ir nelegāla? Vai tad ir tik briesmīgi un neētiski palīdzēt cilvēkam aiziet no dzīves, ja viņš pats to vēlas? Pēdējā laikā šis jautājums nomoka gan juristus, gan ārstus un psihologus, tāpat kā citus Latvijas iedzīvotājus.

"Ja cilvēks un viņā tuvinieki ir tam morāli gatavi, eitanāziju vajadzētu atļaut. Pie mums Latvijā norit dažādas diskusijas par citām tēmām – vai vajadzētu ļaut grūtniecēm smēķēt, vai vajadzētu kastrēt suņus, urbt bērzu sulas pilsētā? Taču nopietnas diskusijas par eitanāziju kā nav, tā nav. Ja Latvija būtu necivilizēta, barbariska zeme kaut kur netālu no Āfrikas, eitanāzija nebūtu pieļaujama," – žurnālam Kasjauns.lv atzina reklāmas aģentūras MOOZ vadītājs Ēriks Stendzenieks.

"Pašlaik Latvijā eitanāzija nav vēlama, jo mūsu izglītotības un morāles līmenis ir ļoti zems tāpat kā sociālās aprūpes līmenis. Tik neattīstītā un juridiski korumpētā valstī šis jautājums ir ļoti bīstams," – viņam neklātienē iebilst bērnu ārsts Pēteris Kļava. Nezinu, vai tas ir labi, taču nopietna diskusija par eitanāziju Latvijā, domājams, neizdosies. Bez Veselības ministrijas līdzdalības to neizdosies pacelt juridiskā līmenī, taču veselības ministrs Guntis Belēvičs jau paziņoja žurnālistiem, ka Veselības ministrijas dienas kārtībā eitanāzija nav ieslēgta – tai pietiek citu problēmu.

Tēlot Dievu

Tomēr tempi, kādos tika saziedota nauda Viesturam Bundžam, liecina par pretējo. Diskusijai ir pievienojušies visi, kam nākas saskarties ar domām par eitanāziju darbā, galvenokārt – mediķi. Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis paskaidroja, ka ārstu aprindās šis jautājums ir apspriests ne vienu reizi vien. Ir bijušas gan publikācijas, gan sarunas ar teologiem. Taču šī problēma nav īsti medicīniska. Drīzāk tajā rodams filozofisks skanējums.

"Pēc specialitātes esmu reanimatologs. Reanimatologam par to jādomā, jo dažkārt brīdī, kad nolem turpināt reanimāciju vai pārtraukt, palielināt medikamentu dozu vai samazināt, tu spēlē Dieva lomu," – stāstīja Apinis.

Pēc viņa domām, eitanāzija nav ārstu problēma, tā drīzāk ir politiķu darīšana. Dažās valstīs – Nīderlandē, Beļģijā un Šveicē šī procedūra ir atļauta. Taču arī tur sabiedrības ceļš līdz eitanāzijai ilga gadu desmitus. Apinis piekrīt savam kolēģim Pēterim Kļavam: mēs vēl neesam gatavi. "Man šķiet, tuvāko 10-15 gadu laikā Eiropa nonāks pie tādas palīdzības cilvēkiem, kam citādi palīdzēt vairs nevar. Taču tas nenozīmē, ka Latvija jau rīt atrisinās problēmu. Manuprāt katrai valstij, katrai sabiedrībai ir jāizaug līdz tam. Latvija un Austrumeiropa vēl nav gatavas," – atzina Apinis.

Neesam izauguši

Noskaidrojās, ka viedoklī par to, ka latviešu sabiedrība nav gatava eitanāzijai, ir vienisprātis arī daudzi deputāti. Saeimas deputāts un mediķis Vitālijs Orlovs apliecināja, ka Viestura Bundžas gadījums parādīja, ka sabiedrība nav gatava eitanāzijas legalizācijai. Drīzāk tā norāda uz mūsu līdzjūtību. "Acīmredzot, šī informācija bija tik labi formulēta, pasniegta un izplatīta, ka cilvēki bija gatavi ziedot naudu konkrētam cilvēkam. Ja runājam par vēža slimniekiem, kuri savas pēdējās dienas pavada slimnīcā, ir jāatzīmē, ka vietu nepietiek, tāpēc parasti cilvēkus no slimīcas izraksta, un viņi mirst mājās. Tās ir ļoti smagas dienas gan viņiem, gan viņu tuviniekiem," – piezīmēja politiķis.

Turpinot jautājumu par to, ka Latvijas sabiedrības nav gatava, Vitālijs Orlovs pieminēja ne vien stacionāru slikto stāvokli, bet arī vispārējo ekonomiskās stabilitātes trūkumu.

"Cik noprotu, tāda procedūra ir pieņemama plaukstošās valstīs, kurās nav mūsu ekonomisko un sociālo problēmu," – viņš atgādināja.

Arī viņa kolēģis Boriss Cilēvičs piekrita: Latvija nav gatava legalizēt eitanāziju. Tiesa, viņš gan izsaka citus argumentus: eitanāzija ir liberālās pasaules daļa, līdz kurai mums vēl priekšā tāls jo tāls ceļš, arī pats liberālisms mums nav pietiekami tuvs. "Kad tradicionālās vērtības saduras ar liberālajām, Latvija vienmēr apliecina, ka ir ļoti konservatīva valsts. Tas attiecas uz tādiem jautājumiem kā vieglo narkotiku legalizācija, viendzimuma laulības utt. Mūsu valsts likumdošanā nav nekādu liberālu izmaiņu un domāju, ka tuvākajā laikā tās nav arī gaidāmas. Taču diskusija patiešām ir būtiska. Labi, ka tā ir sākusies," – viņš pavēstīja.

Lai nu būtu ka būdams, neviens no mūsu sarunas biedriem pašlaik nav gatavs ierosināt eitanāzijas legalizācijas likumdošanas līmenī. Vitālijs Orlovs nespēja iedomāties, ka to varētu izdarīt kāds no deputātiem, ministriem vai ierēdņiem. "Nedomāju, ka ministrija vai Saeima varētu nākt klajā ar šādu ierosinājumu. Nedomāju, ka atsevišķs deputāts varētu uzstāties ar tādu iniciatīvu, un Saeima to atbalstītu. Neredzu, ka šis jautājums tiktu apspriests kuluāros," – piebilda mediķis.

72
Pēc temata
Mediķi snieguši nepamatotus pakalpojumus par vairāk nekā 120 tūkst. eiro
Nabadzība. Vai tā ir slimība?
Latvijas Valsts policija

Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

3
(atjaunots 11:20 03.07.2020)
Ir kļuvuši zināmi dažu Latvijas Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu vārdi, kā arī viņu esošie rangi.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) uz konkursa pamata veica kandidāta meklējumus Valsts policijas priekšnieka amatam.

Kļuvis zināms, ka pieteikumus konkursam paspējuši iesniegt ģenerālis Andrejs Grišins, kurš ir esošās Valsts policijas priekšnieks, un Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieks – ģenerālis Juris Šulte, vēsta BВ.lv.

Tāpat pieteikumu paspējis iesniegt vēl viens gribētājs ieņemt Latvijas Valsts policijas priekšnieka amatu, taču viņš pagaidām paliek sabiedrībai inkognito. Lai gan vēl viena kandidāta vārds jau tika saukts neoficiālos avotos.

Latvijas Iekšlietu ministrijā pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo notiek pieteikumu informācijas apkopošanas process.

Pretendēt uz augsto posteni varēja tikai amatpersonas – augstākā vai vidējā ranga virsnieki ar ne mazāk kā 10 gadu dienesta stāžu IeM vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tiesneši, prokurori un citi strādājošie ārpus IeM sistēmas konkursā nedrīkstēja piedalīties.

Iepriekš ziņots, ka uz Valsts policijas priekšnieka posteni pretendē bijušā priekšnieka vietnieki – Šulte, Grišins un Normunds Krapsis.

Tika atzīmēts, kas viens no atlases nosacījumiem ir potenciālā kandidāta pārbaude ar melu detektoru. Šulte un Grišins stāstīja, ka viņus nemulsina šī prasība.

Savukārt Krapsis norādīja, ka prasība iziet pārbaudi uz melu detektora liecina par iekšlietu ministra neuzticību augstākā līmeņa amatpersonām Valsts policijā.

3
Tagi:
Latvijas policija
Pēc temata
Video ir tikai sākums: kā policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

8
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

8
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā