Ātrās palīdzības mašīnas Rīgā. Foto no arhīva

Mediķu arodbiedrības vadītāju iztaujā Drošības policija

35
Latvijas mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs apstiprināja informāciju par to, ka viņš izsaukts uz Drošības policiju – tās darbinieki interesējušies, vai 1. maija protesta akcijā nav gaidāmas provokācijas.

RĪGA, 28. aprīlis — Sputnik. Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris pastāstīja, ka viņš izsaukts uz Drošības policiju, informēja "Latvijas ziņas ".

Intervijā Latvijas radio 4 Keris pavēstīja, ka tikšanās bijusi saistīta ar arodbiedrību protesta akciju, kas ieplānota 1. maijā Doma laukumā. DP darbinieki interesējušies, kāpēc mediķi organizē protesta akciju, kā tā noritēs un vai ārstiem neesot agresīvu nodomu.

Drošības policiju interesējušas arī iespējamās provokācijas. Specdienestu darbinieki vēlējušies pārliecināties, vai akcijas organizatori ir gatavi negaidītām situācijām, un pie viena painteresējušies, vai arodbiedrības priekšsēdētājam nekas neesot zināms par iespējamām provokācijām. V.Keris atbildējis, ka neko nezinot, taču vērsīsies pie tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, ja ieraudzīs likuma pārkāpumus.

Tautas sapulce "Par cienīgu darbu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā" noritēs 1.maijā plkst. 11.00, Rīgā, Doma laukumā. Pajā piedalīsies ne vien mediķi, bet arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Organizatori informēja, ka akcijā piedalīsies aptuveni tūkstoš cilvēku. Protestu dalībnieki pieprasa cienīgu darba apmaksu veselības aprūpes un izglītības jomās.

Premjerministrs Māris Kučinskis neieteica mediķiem rīkot bezjēdzīgus protestus. Viņš uzsvēra, ka veselības aprūpes joma ir cieši saistīta ar citām nozarēm, un tai pietrūks finansējuma, ja valsts necīnīsies ar ēnu ekonomiku un "neaizlāpīs caurumus", pa kuriem nauda plūst garām valsts kasei.

Premjerministrs atteicās apspriest veselības ministra Gunta Belēviča iespējamo demisiju, neskatoties uz to, ka puse Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai Veselības ministrijas vadītājs pamestu savu posteni.

35
Pēc temata
1. maijā arodbiedrības rīkos protesta akciju Rīgas centrā
Belēvičs atzīst krīzi veselības aprūpē
Veselības ministrijas diagnoze: ne dzīva, ne mirusi
Ģimenes ārsti prognozē Latvijas veselības aprūpes sistēmas krahu
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

6
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

6
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

7
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

7
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ